Sociālo mediju lietošana ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas daļu. Bieži tajos redzam idejas ēdienu receptēm, informāciju par veselīgiem un neveselīgiem produktiem, kā arī dažādus ieteikumus, kā samazināt ķermeņa masu vai uzlabot savus ikdienas paradumus. Taču, vai skatoties ēdienu bildes sociālajos medijos… ēdam vairāk? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēju gan ārzemju pētījumos, gan savā maģistra darba pētījumā "Sociālo tīklu lietošanas saistība ar ēšanas uzvedību".
Pētījumā 2024. gadā piedalījās 333 dalībnieki no Latvijas dažādā vecumā, sākot no 18 gadiem (93% no tiem – sievietes), kuri "Facebook" vai "Instagram" platformā aizpildīja aptauju ar aptuveni 30 jautājumiem par sociālo mediju lietošanu un to saistību ar uztura paradumiem.
Pētījumā secināju, ka sociālos medijus izmantojam jaunu recepšu ideju meklēšanai, kā arī izmēģinām savā ēdienkartē produktus, kurus ieraugām sociālajos tīklos, tostarp mainām savus uzskatus par produktiem. Zīmīgi šķiet tas, ka sociālajos tīklos redzamie pārtikas un ēdienu attēli var ietekmēt apetīti, proti, varam turpināt našķoties, lai gan esam paēduši. Vai arī apetīte var palielināties, ilgstoši skatot sociālo tīklu saturu.
Vakariņu izvēle pēc sociālo mediju bildēm
Ar pārtiku un ēdienu saistīts saturs sociālajos medijos ir ļoti atšķirīgs un kļūst aizvien populārāks. Ieskatam pasaules statistika – 2022. gadā gandrīz trešā daļa no visiem lietotājiem Eiropā atzina, ka izmanto sociālos medijus, lai atrastu jaunas receptes, savukārt 56% norādīja, ka gatavoja maltītes, kas bija populāras sociālajos medijos.[1]
"Instagram" fotoattēlu skaits ar tēmturi "ēdiens" ir palielinājies no 800 tūkstošiem 2013. gadā līdz gandrīz 250 miljoniem 2018. gadā[2]. Vienkāršs ieradums publicēt ēdiena fotoattēlus sociālajos medijos ir izveidojis milzīgu informācijas apjomu tiešsaistē. Ēdienu fotogrāfiju ievietošana ir kļuvusi par populāru līdzekli savas identitātes paušanai sociālajos tīklos. Cilvēku ēdienu izvēle var atspoguļot viņu uzskatus, aizraušanos un personību. Šie attēli var ietekmēt mūsu izvēles, piemēram, lūkojot, kur doties vakariņās ārpus mājas.
Skatot ēdienu un produktu popularitāti pēc mirkļbirku popularitātes, slavenākie produkti ir šokolāde, kūkas, pica, suši, burgeri, dzēriens – kafija, alkoholiskais dzēriens – vīns, savukārt iecienītākās ogas ir zemenes.[4]
Vislielākais neveselīgo mirkļbirku īpatsvars ir Brazīlijā, Argentīnā un Francijā. Savukārt visvairāk pozitīvu ar veselību saistītu mirkļbirku bija Nīderlandē, kur 25 no 50 populārākajām mirkļbirkām ir saistītas ar veselību un fitnesu. Vērtējot pēc "patīk" atzīmēm, ieraksti ar veselīgām mirkļbirkām ir populārāki un saņem vairāk atzinības.[5]
Pozitīvi ir manā pētījumā iegūtie dati, ka vairāk nekā puse pētījuma dalībnieku jeb 68% nevērtē pārtikas kvalitāti vai veselīgumu pēc "patīk" vai dalīties atzīmju skaita. Taču vienlaikus dalībnieki atklāj, ka produktu parādīšanās sociālajos medijos ietekmē skatījumu uz konkrēto produktu.
Sociālie mediji un veselība
Ņemot vērā pieaugošo sociālo mediju lomu, pētniecībā vairojas interese par to, kā sociālie mediji ietekmē cilvēku ēšanas paradumus un potenciāli veicina ēšanas traucējumu attīstību. Esot sociālajos medijos, ir tendence salīdzināt sevi un savas izvēles ar tur redzamo. Un tas var radīt trauksmi par sevi, saviem ēšanas paradumiem.
Jo ilgstošāk cilvēks lieto sociālos medijus, jo vairāk var ietekmēties no redzētajiem attēliem un rakstiem par ēdienu. Īpaši neaizsargāta grupa šajā jomā ir pusaudži – viņu vecumā aktīvi veidojas uzskati par pasauli un ikdienas paradumi, tostarp uztura paradumi.
Aplūkotie attēli var izraisīt izsalkuma sajūtu un pastiprinātu vēlmi ēst, neatkarīgi no sāta sajūtas. Mana pētījuma ietvaros nepilni 50% dalībnieku norādīja, ka sociālajos medijos redzamie attēli izraisa vēlmi ēst. Izmantojot sociālos medijos ēdienreizes laikā, novēršam savu uzmanību no maltītes, tādējādi varam nepamanīt, cik reāli esam apēduši. Ceturtā daļa no aptaujātajiem respondentiem norādīja, ka sociālo mediju lietošanas laikā turpina našķoties, tikai pēc tam saprotot, cik daudz patiesībā ir apēduši. Savukārt nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa respondentu aizmirst, ka ir izsalkuši, lietojot sociālos tīklus.
To, kā sociālie tīkli ietekmē mūsu uzvedību ēdiena kontekstā, citos pētījumos skatīts arī no dažādu paaudžu viedokļa, proti, kas interesē mileniāļus (šajā grupā iekļauj no 1980 līdz 1994. gadam dzimušos) un kas interesē Z paaudzi (šajā grupā iekļauj no 1995. gada līdz 2012. gadam dzimušos). Mileniāļu paaudze ir ieinteresēta kvalitatīvās ēdienu fotogrāfijās, piedzīvojumos, kas saistās ar ēdienu, taču Z paaudze ir ieinteresēta reālistiskā un izklaidējošā saturā, kas skar ēdienu.[6]
Mileniāļu paaudze ir vairāk ieinteresēta ēdiena gatavošanā un apgalvo, ka ēdiens ir viņu aizraušanās. Vietnē "TikTok" mirkļbirkai #MealPrep [tā dēvē padomus, kā sagatavot ēdienu vairākām ēdienreizēm uz priekšu ir 7,7 miljardi skatījumu. Daži no iemesliem, kādēļ šī paaudze varētu būt iecienījusi šādu saturu, ir tas, ka tiek demonstrēta veselīga ēšana, laika un naudas taupīšana.
Šī paaudze vēlas redzēt saturu, kas parāda, kā veselīgi pagatavot ēdienu, kas ierasti ir neveselīgs.
Sociālo mediju ietekmētāji
Atsevišķa tēma, par ko var runāt, ir ietekmētāju jeb influenceru radītais saturs par ēdienu un veselību kopumā. Nevar noliegt, ka daļa šī satura sniedz augstvērtīgu un ticamu informāciju, piemēram, par pārtikas produktu kvalitāti vai diētu efektivitāti un drošumu. Taču vai reāli pārbaudām šo informāciju, vai akli uzticamies dzirdētajam un redzētajam? Pozitīvi vērtējams, ka vairāk nekā puse no mana pētījuma dalībniekiem neizmēģina diētu, ko ir ieraudzījuši sociālajos tīklos, kā arī neiesaka to citiem.
Influenceri reklamē produktus, dzīvesveidu, dalās savā uztverē par veselību, ķermeņa tēlu, aicina pievienoties kustībām, sekot viņu ieteikumiem un veido attieksmi un uzvedību. Taču dažkārt ietekmētāju sniegtie padomi un ieteikumi nenostiprina un neuzlabo veselību. Būtiska problēma ir tā, ka šis saturs netiek uzraudzīts un kontrolēts, tāpēc ir risks tikt pakļautiem maldinošai informācijai. Apvienotajā Karalistē tika pētīts deviņu sociālo mediju ietekmētāju sniegtais saturs, un tikai divi no viņiem sniedz informāciju, kas ir pierādījumos balstīta.[7] Padomā, kad pēdējo reizi pārbaudīji influencera iegūto izglītību un kompetenci sniegt padomus uztura jomā!
Sociālie mediji tiek aktīvi izmantoti informācijas meklēšanai par uzturu un veselību kopumā. Manā pētījumā vairāk nekā puse no aptaujātajiem seko lapām un blogiem, kas sniedz informāciju par uzturu.
Būtiskākais, ko der atcerēties – kādiem nolūkiem mēs izmantojam sociālos medijus. Vai lietojam tos jaunu ideju meklēšanai, vai lai atrastu padomus par veselīgāku uzturu vai svara samazināšanu, vai iedzenam sevi trauksmē, salīdzinot citu pusdienu šķīvi ar savu. Vai ēdienreizes laikā patiesi veltām uzmanību maltītei, vai tomēr paralēli esam sociālo mediju pasaulē, aizmirstot par realitāti.
Atsauces:
[1] Statista, 2023.
[2] Zhu, J., Jiang, L., Dou, W., & Liang, L. (2019). Post, Eat, Change: The Effects of Posting Food Photos on Consumers’ Dining Experiences and Brand Evaluation. Journal of Interactive 112. Pieejams šeit.
[3] Mejova, Y., Abbar, S., & Haddadi, H. (2016). Fetishizing food in digital age:# foodporn around the world. In Proceedings of the International AAAI Conference on Web and Social Media (Vol. 10, No. 1, pp. 250-258).
[4] Mejova, Y., Abbar, S., & Haddadi, H. (2016). Fetishizing food in digital age:# foodporn around the world. In Proceedings of the International AAAI Conference on Web and Social Media (Vol. 10, No. 1, pp. 250-258).
[5] Mejova, Y., Abbar, S., & Haddadi, H. (2016). Fetishizing food in digital age:# foodporn around the world. In Proceedings of the International AAAI Conference on Web and Social Media (Vol. 10, No. 1, pp. 250-258).
[6] YPulse Survey Data, The end of foodie culture (As we know it), 2022., Pieejams šeit.
[7] Sabbagh, C., Boyland, E., Hankey, C., & Parrett, A. (2020). Analysing Credibility of UK Social Media Influencers' Weight-Management Blogs: A Pilot Study. International journal of environmental research and public health, 17(23), 9022. Pieejams šeit.
