video

Ph. D. Edgars Butanovs ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks un Pusvadītāju plāno kārtiņu nanotehnoloģiju grupas vadītājs. Viņš paralēli veic akadēmisko darbu, lasot lekcijas un vadot fizikas studentu noslēguma darbus. Jaunais zinātnieks pēta ultraplatzonas pusvadītājus. Šie materiāli var būtiski mainīt augstsprieguma elektronikas un nākamās paaudzes enerģētikas sistēmu attīstību, padarot tās efektīvākas, drošākas un energoekonomiskākas.

Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt veidot precīzāku un personalizētāku veselības aprūpi. BMC ir viens no Latvijas Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta (NIRI) izveidotajiem centriem, kas veicina izcilību biomedicīnas pētniecībā. 

Mg. med. vet. Žanete Šteingolde ir institūta “BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja, kas  strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, apvienojot laboratorisko diagnostiku ar epidemioloģisko analīzi. Pētniece piedalās Eiropas līdzfinansētā starptautiskā "Vienas veselības" uzraudzības projektā, pētot slimības, kas skar gan dzīvniekus, gan cilvēkus – tostarp 2024. gadā Latvijā pirmo reizi atklāto Rietumnīlas drudzi.

Ph. D. Edgars Kuka, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) pētnieks. Ph. D. Edgars Kuka ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorijas pētnieks.

Viņa darbs veltīts tam, lai izprastu, kā dažādi vides faktori, tostarp mitrums, mikroorganismi un saules starojums, ietekmē koksnes materiālu īpašības un kā ar inovatīviem risinājumiem iespējams pagarināt to kalpošanas laiku, padarot biomateriālu izmantošanu plašāku un ilgtspējīgāku. Viņa pētījumi veicina koksnes kā ekoloģiski draudzīga materiāla efektīvāku izmantošanu un aizsardzību.

Dr. biol. Ingrīda Andersone ir Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) Eksperimentālās hidrobioloģijas nodaļas vadītāja un vadošā pētniece

Ingrīda Andersone institūtā strādā jau 30 gadus – kopš tā dibināšanas. Lielākā daļa viņas profesionālās darbības veltīta zemūdens biotopu un jūras ekosistēmu izpētei. Zinātnieces darbs aptver Baltijas jūras dzīvo resursu, bioloģiskās daudzveidības un cilvēka ietekmes uz jūras vidi analīzi, īpašu uzmanību pievēršot procesiem, kas norisinās zem ūdens virsmas.

Mg. art., Mg. soc. D. Baltiņa ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktore.

Zinātniece ir arī Latvijas Kultūras akadēmijas lektore, agrākā UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre, starptautiski atzīta kultūras mantojuma eksperte ar ilggadēju pieredzi UNESCO. Profesionālās intereses fokusētas uz bibliotēku lomu sabiedrības plānošanā, labklājībā un attīstībā. No 2018. gada vadījusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas Speciālo krājumu departamentu, attīstot zinātniski pētniecisko darbību un speciālo krājumu sakārtošanu un pārvaldību, vadīti lielākie pētniecības projekti un granti, par kuriem iegūts augsts gan nacionāla līmeņa, gan starptautisks novērtējums, starptautiski nodrošināta pārstāvniecība UNESCO, CERL, LIBER, "Europeana", sadarbība ar citām pasaules bibliotēkām, vadīts LNB notikumu cikls "Latviešu grāmatai 500".

Ph. D. Baiba Tjarve ir Latvijas Kultūras akadēmijas  Kultūras un mākslu institūta vadītājas vietniece, vadošā pētniece. 

Zinātniece aktīvi iesaistās nacionālos un starptautiskos pētniecības projektos, tostarp Eiropas pētniecības sadarbības tīklos un Valsts pētījumu programmās.
B. Tjarve ir piedalījusies daudzos kultūras nozares lietišķajos pētījumos, uzkrājot nozīmīgu pieredzi kultūras patēriņa, kultūras pārvaldības, auditoriju attīstības un līdzdalības jautājumos.  Viņas pētījumi palīdz stiprināt kultūrpolitikas veidošanas pamatu Latvijā, kā arī sniedz praktiskas rekomendācijas pašvaldībām un kultūras institūcijām kultūrvides attīstībai.

Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs  Rīgas Tehniskās universitātes  Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors .

Profesors Sergejs Gaidukovs specializējas specializējas biomasas polimēru pētniecībā un ilgtspējīgas vides veicināšanā, ar savu pētniecisko darbu sekmējot polimēru zinātnes attīstību. Kopā ar kolēģiem ir izstrādājis tehnoloģiju, kā biomasas atkritumus no atjaunojamās mežsaimniecības un lauksaimniecības biomasas, to atkritumiem un ražošanas blakusproduktiem pārvērst ilgtspējīgos bioplastmasas produktos – biosadalošā plastmasā. 2021. gadā Latvijas Zinātņu akadēmija to ir nosaukusi par nozīmīgu sasniegumu lietišķajā zinātnē. 2024. gadā saņēmis RTU apbalvojumu “Gada zinātnieks”.

Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs  Riga Technical University, Tenured Professor in the Faculty of Natural Sciences and Technology.

Professor Sergejs Gaidukovs specializes in research on biomass polymers and promotion of a sustainable environment, contributing to the development of polymer science through his research work.Together with his colleagues, he has developed a technology to turn biomass waste from renewable forestry and agricultural biomass, its waste and by-products of production into sustainable bioplastic products – biodegradable plastics. In 2021, the Latvian Academy of Sciences has named it an important achievement in applied science. In 2024, he received the RTU award "Scientist of the Year".