video
Septembra personība: Jānis Ārents
PhD Jānis Ārents. Elektronikas un datorzinātņu institūta Robotikas un mašīnu uztveres laboratorijā PhD Jānis Ārents vada pētījumus par to, kā roboti spēj orientēties sarežģītās vidēs, izprast cilvēka dotas norādes un pielāgot iepriekš apgūtās prasmes jauniem uzdevumiem. Viņa darbs vērsts uz centrālo jautājumu: kā panākt, lai roboti spētu pārvietoties mežos, būvlaukumos vai industriālās vidēs un mijiedarbotos ar cilvēkiem tikpat dabiski kā kolēģi.
Augusta personība: Ieva Leimane
Mg. soc. sci. Ieva Leimane.
Kā pētniece un projektu vadītāja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Bioekonomikas departamenta Ilgtspējīgas lauksaimniecības pētniecības vienībā Mg. soc. sci. Ieva Leimane pēta ilgtspējīgās lauksaimniecības prakses, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu lauksaimniecības zemēs, sociālekonomisko izvērtēšanu un sadarbības modeļus starp nozares dalībniekiem. Viņas darbs veicina ilgtspējīgu lauku attīstību un vides aizsardzību lauksaimniecībā.
Jūlija personība: Līga Lepse
Dr. agr. Līga Lepse ir Dārzkopības institūta (DI) Zinātniskās padomes priekšsēdētāja, Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas vadošā pētniece, kura jau vairākus gadu desmitus pēta dārzeņu audzēšanas tehnoloģijas un selekciju. Viņas uzmanības centrā ir jautājumi, kas kļūst arvien aktuālāki visā pasaulē – kā izaudzēt veselīgus un kvalitatīvus dārzeņus, vienlaikus saudzējot vidi un gudri izmantojot resursus.
Jūnija personība: Jānis Ozoliņš
Ph. D. Jānis Ozoliņš ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta (LU LFMI) vadošais pētnieks. Līdztekus vadošā pētnieka amata pienākumiem Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā (LU LFMI), Ph. D. Jānis Ozoliņš ir arī institūta Zinātniskās padomes un starptautisku pētniecisko organizāciju dalībnieks, kā arī docē studiju kursus un vada promocijas darbus Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņa akadēmiskais profils atspoguļo dziļu iesaisti mūsdienu kultūras procesos un humanitāro zinātņu lomu sabiedrības izpratnē, pētot populismu un identitāti laikmetīgajos medijos un kultūrā.
Maija personība: Edgars Butanovs
Ph. D. Edgars Butanovs ir Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) Plāno kārtiņu laboratorijas vadošais pētnieks un Pusvadītāju plāno kārtiņu nanotehnoloģiju grupas vadītājs. Viņš paralēli veic akadēmisko darbu, lasot lekcijas un vadot fizikas studentu noslēguma darbus. Jaunais zinātnieks pēta ultraplatzonas pusvadītājus. Šie materiāli var būtiski mainīt augstsprieguma elektronikas un nākamās paaudzes enerģētikas sistēmu attīstību, padarot tās efektīvākas, drošākas un energoekonomiskākas.
Aprīļa personība: Monta Brīvība
Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt veidot precīzāku un personalizētāku veselības aprūpi. BMC ir viens no Latvijas Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta (NIRI) izveidotajiem centriem, kas veicina izcilību biomedicīnas pētniecībā.
Marta personība: Žanete Šteingolde
Mg. med. vet. Žanete Šteingolde ir institūta “BIOR” Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja, kas strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, apvienojot laboratorisko diagnostiku ar epidemioloģisko analīzi. Pētniece piedalās Eiropas līdzfinansētā starptautiskā "Vienas veselības" uzraudzības projektā, pētot slimības, kas skar gan dzīvniekus, gan cilvēkus – tostarp 2024. gadā Latvijā pirmo reizi atklāto Rietumnīlas drudzi.
Februāra personība: Edgars Kuka
Ph. D. Edgars Kuka, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) pētnieks. Ph. D. Edgars Kuka ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Koksnes noārdīšanās un aizsardzības laboratorijas pētnieks.
Viņa darbs veltīts tam, lai izprastu, kā dažādi vides faktori, tostarp mitrums, mikroorganismi un saules starojums, ietekmē koksnes materiālu īpašības un kā ar inovatīviem risinājumiem iespējams pagarināt to kalpošanas laiku, padarot biomateriālu izmantošanu plašāku un ilgtspējīgāku. Viņa pētījumi veicina koksnes kā ekoloģiski draudzīga materiāla efektīvāku izmantošanu un aizsardzību.