video

Citai citu papildinot, kalendārs “Zinātne Latvijai 2025” apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas. To izcilie sasniegumi pētniecībā apliecina mūsu valsts nozīmīgo lomu kā Eiropas Pētniecības telpā, tā arī pasaules zinātnes arēnā. 12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā. Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt! 

Dr. sc. ing. Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore un vadošā pētniece, LBTU Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle. Sandras galvenā pētnieciskā interese ir ilgtspējīgu pārtikas iepakojumu tehnoloģijas un pārtikas iepakojumu optimizācija saskaņā ar ekodizaina stratēģiju.

Dr. phys. Gints Kučinskis, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) vadošais pētnieks, Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītājs. Fiziķis Gints Kučinskis lika lietā savu vairāk nekā piecu gadu pieredzi darbā pētniecības institūtos Vācijā, lai LU CFI izveidotu, iespējams, lielāko bateriju materiālu pētniecības grupu Latvijā, kas veiksmīgi sadarbojas gan ar vietējiem jaunuzņēmumiem, gan Eiropas vadošajiem litija jonu bateriju ražošanas uzņēmumiem.

Dr. sc. ing. Rihards Novickis, Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnuztveres laboratorijas vadošais pētnieks. Riharda un viņa vadītās pētniecības grupas darbs ir saistīts ar inovatīvu digitālu shēmu sintēzi, jaunu sensoru izstrādi, attēlu apstrādi un heterogēnām vienčipa sistēmām. 2018. gadā viņš līdz ar kolēģiem saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības rakstu par vienu no ievērojamākajiem Latvijas zinātnes sasniegumiem – oriģinālu pieeju mākslīgo neironu tīklu arhitektūras transformēšanai programmējamo loģisko masīvu struktūrās. 

Dr. chem. Jānis Veliks, Latvijas Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Organiskās sintēzes laboratorijas vadītājs.Jāņa Velika galvenais pētniecības virziens šobrīd ir jaunu – efektīvu, ērti izmantojumu un stabilu – fluormetilēngrupas reaģentu izstrāde vienlaicīgai fluora un oglekļa atomu ievadei organiskajos savienojumos. Šie reaģenti ļauj vieglāk veidot jaunas fluoru saturošas molekulas, un to svarīgākais pielietojuma potenciāls ir saistīts ar aktīvo zāļvielu ražošanu, jo vidēji katra ceturtā no tām satur vismaz vienu fluora atomu.

Ph. D. Brigita Dejus, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ūdens pētniecības un vides biotehnoloģiju laboratorijas vadošā pētniece, RTU Zinātnes un inovāciju centra projektu vadītāja, Eiropas Komisijas okeāniem un ūdeņiem veltītās misijas padomes vēstniece. Brigita ir RTU jaunā pētniece, kuras pētnieciskais darbs ir saistīts ar ūdeni, notekūdeņu monitoringu un attīrīšanu. Savu doktora disertācijas darbu viņa izstrādāja, vienlaikus studējot RTU un Zviedrijas Karaliskajā Tehnoloģiju institūtā, pētot mikroskopisko sēņu izmantošanas potenciālu notekūdeņu attīrīšanā no farmaceitiski aktīvajām vielām.

Dr. med. Linda Gailīte, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) vadošā pētniece, Molekulārās ģenētikas zinātniskās laboratorijas vadītāja. RSU Molekulārās ģenētikas zinātniskajā laboratorijā Linda strādā kopš 2002. gada. Laboratorijas darbības vadošais virziens ir ģenētiskās analīzes, pētot iegūtās vai pārmantotās DNS izmaiņas dažādu slimību un pazīmju gadījumos. Linda ir izstrādājusi ģenētisko testu GENTERF – reprodukcijai nozīmīgu ģenētisko variāciju vienlaicīgai noteikšanai, kas palīdz ātrāk diagnosticēt zināmos ģenētiskos neauglības cēloņus.

Prof. Mārcis Auziņš Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Eksperimentālās fizikas katedras vadītājs. Fiziķa Mārča Auziņa profesionālā karjera vienmēr ir bijusi saistīta ar LU un nenoliedzami vērtējama kā patiesi veiksmīga gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Viņš ir vadījis LU Senātu, bijis Fizikas un matemātikas fakultātes dekāns, LU rektors. Darbojies Latvijas Zinātņu akadēmijas Senātā un Latvijas Zinātnes padomē, bijis viesprofesors vairākās Apvienotās Karalistes, Vācijas, Izraēlas, Taivānas un ASV universitātēs, viņa monogrāfijas laiduši klajā Kembridžas un Oksfordas Universitātes apgādi.

Dr. biol. Vita Rovīte - Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Molekulārās un funkcionālās genomikas zinātniskās grupas un Latvijas Nacionālās biobankas vadītāja. Molekulārā ģenētika ir Vitas specializācija jau kopš studiju sākuma. Viņa ir saņēmusi atzinību par akromegālijas – retas endokrīnas patoloģijas – izpēti, ko izraisa labdabīgs hipofīzes audzējs, pārproducējot augšanas hormonu (GH), veicinot dažādas blakus slimības un kļūstot par cēloni paaugstinātai mirstībai.