Eiropas Pētniecības telpas iniciatīva Nr. 3 ir svarīga Eiropas Savienības strukturālās politikas daļa dzimumu līdztiesības jomā. Tās mērķis ir stiprināt dzimumu līdztiesību un iekļaušanu, īpašu uzmanību pievēršot intersekcionalitātei.  

Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī Latvijas Zinātnes padome regulāri piedalās iniciatīvas sapulcēs un darba grupās. Tajās pārstāvji no visām iniciatīvas dalībvalstīm tiek informēti par jaunākajiem dzimumlīdztiesības pētījumiem, dalās ar labās prakses piemēriem, kā arī strādā pie nacionālo normatīvo aktu salāgošanas Eiropas Savienības dalībvalstu starpā, lai veicinātu vienotu pieeju, kā risināt dzimumlīdztiesības izaicinājumus zinātnē.  

Dzimumu līdztiesības plāni ir viens no kopējiem Eiropas dalībvalstu politikas instrumentiem, ar kura palīdzību tiek veicinātas pozitīvas ilgtermiņa pārmaiņas pētniecības un inovāciju jomas institūciju organizatoriskajos procesos, lai apkarotu un mazinātu dzimumu nevienlīdzību . Kopumā 45 Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā uzskaitītās zinātniskās institūcijas ir sagatavojušas detalizētus plānus, kuri pieejami katras institūcijas mājaslapā. Dzimumu līdztiesības plānu publiskā pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums finansējuma piesaistei "Apvārsnis Eiropa" (Horizon Europe) programmās. 

Lai iegūtu vairāk informāciju par Latvijas pārstāvniecību EPT dzimumlīdztiesību jomā un lai iesaistītos, lūgums rakstīt: 

Nacionālais kontaktpunkts: Krista Anna Zalāne, vecākā eksperte (Eiropas Pētniecības telpa), krista-anna.zalane@izm.gov.lv  

Latvijas Zinātnes padomes pārstāve: Santa Zirne, programmu un projektu analītikas nodaļas vadītāja, santa.zirne@lzp.gov.lv  

13.maijā ES Mājā norisinājās diskusija “Dzimumu līdztiesības plāni augstskolās: pieredzes apmaiņa par īstenošanu”. Tajā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju pārstāvji. 

“Līdztiesība ir jebkuras sistēmas kvalitātes pazīme. Tādēļ diskusijas par to, vai mūsu akadēmiskā vide spēj piesaistīt, noturēt un attīstīt talantīgus cilvēkus neatkarīgi no dzimuma vai citiem apstākļiem, ir svarīgas. Mēs nevaram atļauties situāciju, kurā kāds, kura spēkos ir piedāvāt risinājumus mūsdienu problēmām, aiziet no akadēmiskās vides – nevis spēju vai intereses trūkuma dēļ, bet tādēļ, ka vide nav pietiekami droša, taisnīga vai profesionāla,” atzīmēja Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece zinātnes jomā Anna Leiškalne. 

Pasākuma laikā tika prezentēti Eiropas līmeņa salīdzinoši dati, kā arī norisinājās prezentācijas par zinātnisko institūciju pieredzi, risinot konkrētus izaicinājumus.

"Pasākuma otrajā daļā dažādu augstākās izglītības un zinātnes institūciju pārstāvji aktīvi dalījās pieredzē, gan vēstot par aktuālo situāciju savās institūcijās, gan daloties ar labās prakses piemēriem. Dalībnieki dalījās ar dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem veiksmīgi tikts galā, un nāca klajā ar jauniem piedāvājumiem, kā nākotnē veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaušanu savās institūcijās,” stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vecākā eksperte Krista Anna Zalāne. 

Diskusija aptvēra plašu jautājumu loku, tostarp vēršot uzmanību uz to, ka līdztiesība nav tikai vienāda sieviešu un vīriešu skaita nodrošināšana  zinātniskajās institūcijās, bet gan mērāma daudz plašākā ziņā –amatu sadalījumā starp vīriešiem un sievietēm, iespējām doties apmaksātā bērnu kopšanas atvaļinājumā un veiksmīgi atgriezties darbā zinātnē pēc tam, kā arī citos aspektos. Netika aizmirsti arī jautājumi par iekļaujošas vides veidošanu kopumā, kurā jomas darbinieki nepieredz diskrimināciju ne tikai dzimuma aspektā, bet dzimumlīdztiesības jautājumi tiek skatīti plašākā – intersekcionalitātes kontekstā.