95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība, visvairāk satrauc mežu izciršana

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

28. maijs, 2025. gads

95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība, un visvairāk cilvēkus satrauc mežu izciršana, liecina Vidzemes Augstskolas veiktais pētījums. Vienlaikus katrs piektais aptaujātais atzina, ka neiesaistās dabas aizsardzībā, jo nezina, kā to darīt. Sabiedrības viedoklis Dabas aizsardzības pārvaldes projektā apzināts arī pirms četriem gadiem, un salīdzinošos rezultātus trešdien, 21. maijā, prezentē pētnieki Rīgā, Botāniskajā dārzā.

Artūras Golubevs.jpg
Foto: Artūras Golubevs

Pētījums notiek Dabas pārvaldes īstenotajā projektā "LatViaNature", un kopumā trīs reizes plānots apzināt sabiedrības viedokli par dabas aizsardzību. Pirmo reizi tas darīts 2021. gadā. Savukārt pērn klātienē un tiešsaistē aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēki visos reģionos un vecuma grupās.

Vairākumam aptaujāto rūp dabas aizsardzība, vēl ap 60% aptaujāto savas zināšanas par dabu norādījuši kā augstas, bet vienlaikus pauž viedokli, ka publiskajā telpā ir daudz "zaļmaldināšanas" un sociālo tīklu influenceru, kuri nav dabas eksperti, tādēļ nepieciešams arī vairāk izglītojošā darba no ekspertu puses.

Projekta pārstāve Anda Mežgaile no Vidzemes Augstskolas norādīja, ka jaunākajā pētījumā novērota pozitīva tendence attiecībā uz brīvprātīgo darbu:

"Tāds pozitīvs rādītājs, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem – ir pieaudzis cilvēku skaits, kas iesaistās brīvprātīgi un palīdz dabas aizsardzībai. Tās varētu būt talkas, tāpat depozīta sistēma novērtēta kā ļoti pozitīvs pavērsiens šo četru gadu laikā. Iepriekšējā periodā bija apmēram 40–50%, bet šogad tie jau ir 60% cilvēku, kas iesaistās brīvprātīgajā darbā. Mēs jautājām cilvēkiem arī par tām problēmām, kas viņus satrauc Latvijas dabā kopumā, un tā ir mežu izciršana (ap 35%), tāpat atkritumi un sabiedrības izglītotība, tostarp bezatbildīga rīcība pret dabu."

Salīdzinot ar 2021. gadu, šajā aptaujā atbildēs parādījušās arī klimata pārmaiņas, kas satrauc iedzīvotājus, – ilgstošie lietus un sausuma periodi.

Projekta pārstāvji vēl atzīmēja, ka rūpes par dabu Latvijas iedzīvotāji primāri realizē mikro līmenī – savā īpašumā. Dabas vērtības savā viensētā, mežā vai pļavās cenšas saglabāt 89% aptaujāto, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka saimnieku rīcība nāk par labu dabai.

Piemēram, liela daļa privātmāju īpašnieku aizraujas ar mauriņa pļaušanu, kas ilgtermiņā kaitē pļavas daudzveidībai.

Vēl citi stāda dekoratīvu invazīvo sugu augus, tādējādi pasliktinot apstākļus vietējiem augiem.

Tādēļ eksperti sagatavojuši arī praktisko padomu izdevumu, kā veicināt dabas daudzveidību dārzā, uz palodzes vai lauku īpašumā, stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu eksperte Linda Uzule: "Tad viena no rekomendācijām būtu atstāt vismaz kādu daļu nenopļautu, kur atļaut šiem augiem izziedēt un nogatavināt sēklas. Un, protams, šādas te nenopļautas zālāju joslas novērtēs arī pārējās dzīvās radības, jo tās kalpos gan kā barošanās vieta, gan kā paslēptuves, gan arī kā migrācijas koridors. Tāpat jūs varat vienkārši arī balkonu atdzīvināt ar dažādiem nektāraugiem, un ticiet man, gan putni, kas dzīvo pilsētā, gan arī apputeksnētāji būs jums ļoti, ļoti pateicīgi, jo viņiem pietrūkst šo ziedošo augu. Tāpat jūs uz balkona varat ierīkot putnu vai kukaiņu dzirdinātavu – sekls māla trauciņš, kurā ieklāti olīši, mazi akmentiņi un, protams, ir ieliets ūdens."

21. maijs par pētījuma prezentēšanas dienu izvēlēts, jo šajā dienā atzīmē aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" dienu. Direktīva Eiropā pieņemta pirms 33 gadiem, bet Latvija tai pievienojās pirms 21 gada. Patlaban Latvijā ir 333 vietas, kas iekļautas šajā aizsargājamo teritoriju tīklā.

Atzīmējot šo dienu šogad, Dabas pārvalde uzsvaru liek uz praktisko rīcību, tādēļ zinātnieki un dabas eksperti sagatavojuši arī praktisko padomu izdevumu "Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā, uz palodzes un lauku īpašumā?". Ieteikumus var atrast projekta "LatViaNature" interneta vietnē un tur būs pieejams arī pētījums.

Trešo aptauju veiks 2028. gadā, lai izmērītu, kā ir mainījušās zināšanas un attieksme pret dabas aizsardzību.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija pētījumi

Zinātniskās metodes seši soļi, kas palīdz izprast pasauli jau no agras bērnības

No pirmā jautājuma līdz pārbaudītam atklājumam – šie soļi ir vienlīdz svarīgi gan pētniecībā, gan ikdienā. Zinātniskā metode ir universāla pieeja, ar kuru pētnieki visā pasaulē iegūst uzticamus, pārbaudāmus un atkārtojamus rezultātus. Zinātnes komunikācijas platforma researchLatvia skaidro, ka z…

Brigita Zutere, researchLatvia

21. augusts, 2025. gads

iespēja pētījumi uzņēmējdarbība

"INNOVATE-EU" uzsāk akcelerācijas programmu, atbalstot dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumus visā Eiropā

Ir uzsākta starptautiska INNOVATE-EU akcelerācijas programma, kuras mērķis ir mazināt inovāciju plaisu starp vadošajiem un mazāk attīstītajiem Eiropas reģioniem. INNOVATE-EU programma atbalsta dziļo tehnoloģiju jaunuzņēmumus, kas pārstāv zaļās tehnoloģijas, lauksaimniecības pārtiku, IKT un med…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

20. augusts, 2025. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Pētnieki un mediķi cer agrīni diagnosticēt sepsi, analizējot urīnu un sviedrus

Lai pasargātu priekšlaikus dzimušus mazuļus no biežām asinsanalīzēm, pētnieki un mediķi kopā meklē veidus, kā asinsanalīzes aizstāt ar urīna vai sviedru izpēti. Aplēses liecina, ka priekšlaikus dzimst 6% jaundzimušo. Latvijā pērn pārāk agri dzimuši vairāk nekā 600 mazuļi. Viena no sl…

Ilze Kuzmina, LR Ziņu dienests

20. augusts, 2025. gads

mākslīgais intelekts sadarbība pētījumi

Pieejama brīvpieejas grāmata “Mākslīgais intelekts biobanku darbībā: ētiskie, juridiskie un sabiedriskie izaicinājumi”

Izdevniecība Routledge publicējusi grāmatu “Mākslīgais intelekts biobanku darbībā: ētiskie, juridiskie un sabiedriskie izaicinājumi”.  Tajā aplūkoti ētiskie, juridiskie un sabiedrības jautājumi, kas saistīti ar mākslīgā intelekta (MI) pieaugošo lomu medicīnas biobankās. Biobankas ir …

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs | researchLatvia

19. augusts, 2025. gads