95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība, visvairāk satrauc mežu izciršana

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

28. maijs, 2025. gads

95% Latvijas iedzīvotāju rūp dabas aizsardzība, un visvairāk cilvēkus satrauc mežu izciršana, liecina Vidzemes Augstskolas veiktais pētījums. Vienlaikus katrs piektais aptaujātais atzina, ka neiesaistās dabas aizsardzībā, jo nezina, kā to darīt. Sabiedrības viedoklis Dabas aizsardzības pārvaldes projektā apzināts arī pirms četriem gadiem, un salīdzinošos rezultātus trešdien, 21. maijā, prezentē pētnieki Rīgā, Botāniskajā dārzā.

Artūras Golubevs.jpg
Foto: Artūras Golubevs

Pētījums notiek Dabas pārvaldes īstenotajā projektā "LatViaNature", un kopumā trīs reizes plānots apzināt sabiedrības viedokli par dabas aizsardzību. Pirmo reizi tas darīts 2021. gadā. Savukārt pērn klātienē un tiešsaistē aptaujāti vairāk nekā 1000 cilvēki visos reģionos un vecuma grupās.

Vairākumam aptaujāto rūp dabas aizsardzība, vēl ap 60% aptaujāto savas zināšanas par dabu norādījuši kā augstas, bet vienlaikus pauž viedokli, ka publiskajā telpā ir daudz "zaļmaldināšanas" un sociālo tīklu influenceru, kuri nav dabas eksperti, tādēļ nepieciešams arī vairāk izglītojošā darba no ekspertu puses.

Projekta pārstāve Anda Mežgaile no Vidzemes Augstskolas norādīja, ka jaunākajā pētījumā novērota pozitīva tendence attiecībā uz brīvprātīgo darbu:

"Tāds pozitīvs rādītājs, salīdzinot ar 2021. gada rezultātiem – ir pieaudzis cilvēku skaits, kas iesaistās brīvprātīgi un palīdz dabas aizsardzībai. Tās varētu būt talkas, tāpat depozīta sistēma novērtēta kā ļoti pozitīvs pavērsiens šo četru gadu laikā. Iepriekšējā periodā bija apmēram 40–50%, bet šogad tie jau ir 60% cilvēku, kas iesaistās brīvprātīgajā darbā. Mēs jautājām cilvēkiem arī par tām problēmām, kas viņus satrauc Latvijas dabā kopumā, un tā ir mežu izciršana (ap 35%), tāpat atkritumi un sabiedrības izglītotība, tostarp bezatbildīga rīcība pret dabu."

Salīdzinot ar 2021. gadu, šajā aptaujā atbildēs parādījušās arī klimata pārmaiņas, kas satrauc iedzīvotājus, – ilgstošie lietus un sausuma periodi.

Projekta pārstāvji vēl atzīmēja, ka rūpes par dabu Latvijas iedzīvotāji primāri realizē mikro līmenī – savā īpašumā. Dabas vērtības savā viensētā, mežā vai pļavās cenšas saglabāt 89% aptaujāto, bet tas ne vienmēr nozīmē, ka saimnieku rīcība nāk par labu dabai.

Piemēram, liela daļa privātmāju īpašnieku aizraujas ar mauriņa pļaušanu, kas ilgtermiņā kaitē pļavas daudzveidībai.

Vēl citi stāda dekoratīvu invazīvo sugu augus, tādējādi pasliktinot apstākļus vietējiem augiem.

Tādēļ eksperti sagatavojuši arī praktisko padomu izdevumu, kā veicināt dabas daudzveidību dārzā, uz palodzes vai lauku īpašumā, stāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes biotopu un sugu eksperte Linda Uzule: "Tad viena no rekomendācijām būtu atstāt vismaz kādu daļu nenopļautu, kur atļaut šiem augiem izziedēt un nogatavināt sēklas. Un, protams, šādas te nenopļautas zālāju joslas novērtēs arī pārējās dzīvās radības, jo tās kalpos gan kā barošanās vieta, gan kā paslēptuves, gan arī kā migrācijas koridors. Tāpat jūs varat vienkārši arī balkonu atdzīvināt ar dažādiem nektāraugiem, un ticiet man, gan putni, kas dzīvo pilsētā, gan arī apputeksnētāji būs jums ļoti, ļoti pateicīgi, jo viņiem pietrūkst šo ziedošo augu. Tāpat jūs uz balkona varat ierīkot putnu vai kukaiņu dzirdinātavu – sekls māla trauciņš, kurā ieklāti olīši, mazi akmentiņi un, protams, ir ieliets ūdens."

21. maijs par pētījuma prezentēšanas dienu izvēlēts, jo šajā dienā atzīmē aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" dienu. Direktīva Eiropā pieņemta pirms 33 gadiem, bet Latvija tai pievienojās pirms 21 gada. Patlaban Latvijā ir 333 vietas, kas iekļautas šajā aizsargājamo teritoriju tīklā.

Atzīmējot šo dienu šogad, Dabas pārvalde uzsvaru liek uz praktisko rīcību, tādēļ zinātnieki un dabas eksperti sagatavojuši arī praktisko padomu izdevumu "Kā veicināt dabas daudzveidību dārzā, uz palodzes un lauku īpašumā?". Ieteikumus var atrast projekta "LatViaNature" interneta vietnē un tur būs pieejams arī pētījums.

Trešo aptauju veiks 2028. gadā, lai izmērītu, kā ir mainījušās zināšanas un attieksme pret dabas aizsardzību.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Kas ir letonīts, un kā ar tā palīdzību piesārņojumu var pārvērst vērtīgā resursā

Tas, kas līdz šim tika uzskatīts par piesārņojumu, nākotnē var kļūt par vērtīgu resursu. Latvijas jaunuzņēmums attīsta tehnoloģiju, kas palīdzēs samazināt fosfora nonākšanu vidē un vienlaikus nodrošinās lauksaimniekus ar augsnei nepieciešamām barības vielām.  Jau pirms vairākiem gadi…

Uldis Birziņš (Latvijas Televīzija)

17. jūnijs, 2026. gads

pētījumi

Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieki piedalās starptautiska izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumiem

Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) pētnieki piedalījušies starptautiskā izvērtējuma izstrādē par sociālo mediju vecuma ierobežojumu iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem. Šis ziņojums ir sagatavots plašāka Eiropas mēroga pētījuma EU Kids Online ietvaros, reaģējot uz pašreizējām politiskajām disku…

Latvijas Kultūras akadēmija

17. jūnijs, 2026. gads