SAVE THE DATE

Pievienojieties mums VI Pasaules latviešu zinātnieku kongresā un kļūstiet par daļu no sarunas, kas veido zinātnes, inovāciju un starptautiskās sadarbības nākotni. Dalība kongresā būs bez maksas, un reģistrētajiem dalībniekiem būs iespēja iesaistīties diskusijās ar vadošajiem ekspertiem, iepazīt jaunākos pētniecības sasniegumus un stiprināt profesionālos kontaktus.
uzzini vairāk

Atklāj Latvijas zinātnes personības 2026. gadā!

Kalendārs “Zinātne Latvijai 2026”

noskaties video

Novembra personība: Baiba Kaškina

Mg. sc. comp. Baiba Kaškina 

Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja.

 

noskaties video

Pievienojies Latvijas diasporas pētnieku ekosistēmai

IZM veidotā diasporas zinātnieku datubāze vieno Latvijas pētniekus visā pasaulē

 

uzzini vairāk

Iepazīsti Latvijas zinātni portālā “researchLatvia”

Zināšanas rada, pārsteidz un virza!

uzzini vairāk
  • 1 no

pētniecība Latvijā

īsumā

Mēs veidojam stabilu un spēcīgu nacionālo zinātnes vidi, ļaujot rasties starptautiskām un publiskām-privātām partnerībām.

uzzini vairāk

kāpēc Latvija

Latvijas zinātnes politika tiek izstrādāta tā, lai radītu maksimāli daudz iespēju gan zinātnes un izglītības sistēmā, gan biznesa vidē.

uzzini vairāk

misija

Mēs ticam, ka zināšanu kultūra rada vislabākās iespējas spēcīgas pilsoniskās sabiedrības radīšanai un uzturēšanai pasaulē.

uzzini vairāk

jaunākās ziņas

zinātne

Latvijas zinātnes universitātes apņemas turpināt nodrošināt augstu doktorantūras līmeni pēc jaunā promocijas procesa regulējuma ieviešanas

Plašāka universitāšu institucionālā autonomija promocijas procesā nemazinās prasības doktorantiem arī pēc tam, kad nākamgad būs stājušies spēkā jaunie Ministru kabineta noteikumi, kas ļaus augstskolām lielāku brīvību promocijas procesa organizēšanā. Par šādu nostāju ir vienojušās Latvijas zinātnes …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. novembris, 2026. gads

kosmoss

No pirmā teleskopa līdz starptautiskai medaļai astronomijā

RTU Inženierzinātņu vidusskolas 12. klases skolēns Aleksandrs Jesiļevskis Visumu izzina ne tikai grāmatās - viņš pats vēro debesis teleskopā un mēģina no iegūtajiem datiem aprēķināt asteroīda orbītu. Astronomija viņu aizrauj jau vismaz desmit gadus. Šoruden Aleksandrs bija viens no pieciem Latvijas…

Valsts izglītības attīstības aģentūra

9. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

Risks mutes dobuma vēzim un zobu zaudēšanai. RSU pierāda alternatīvo nikotīna produktu kaitīgumu

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) veikts pētījums atklāj, ka bezdūmu tabakas, nikotīna spilventiņu un elektronisko cigarešu lietošana negatīvi ietekmē mutes veselību. Promocijas darbā noskaidrots, ka šo produktu lietotājiem mutes dobumā notiek būtiskas izmaiņas – pieaug iekaisuma biomarķieru daudzu…

Sintija Miļuna-Meldere (Dr. med., RSU Zobu protezēšanas katedras docētāja )

6. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

Kristīne Lamberga izstrādā pilnveidotu pieeju Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu izmeklēšanai un agrīnai atklāšanai

30. oktobrī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darba tematiski vienotu zinātnisko publikāciju kopu "Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu strukturētas izmeklēšanas un agrīnās atklāšanas sistēmas izstrāde mājas cūku novietnēs / Development of…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

5. novembris, 2026. gads

ilgtspēja starptautiskā sadarbība

Pētnieki radījuši biobāzētu un pārstrādājamu alternatīvu populārajam poliuretāna putuplastam

Kā izstrādāt putu materiālu no augu izcelsmes izejvielām, pilnībā atsakoties no kaitīgām ķimikālijām, turklāt nodrošinot tā pilnīgu pārstrādi? Šo jautājumu veiksmīgi risinājusi starptautiska pētnieku komanda, kuras sastāvā ir arī Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) Polimēru laboratori…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

5. novembris, 2026. gads

sporta zinātne

RTU būvē tribometru – lielizmēra mēriekārtu berzes pētīšanai

Tribometru lietojums pētniecībā ir ļoti plašs – no sporta līdz aizsardzības un drošības tehnoloģijām. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki un inženieri šobrīd būvē lielizmēra pētniecības iekārtu, kādas pasaulē ir vien dažas. 21 m lielā tribometra rāmis un galvenās mehāniskās komponente…

Rīgas Tehniskā universitāte

4. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība

Pārklājums, kas iznīcina mikrobus un spīd – Latvijas zinātnieku izgudrojums drošākai videi

Kā būtu, ja virsmas ne tikai pašas cīnītos ar mikrobiem, bet arī ļautu pārbaudīt, vai tās joprojām ir aizsargātas? Tieši pie šāda izgudrojuma strādā Latvijas jaunie zinātnieki. Kā kovida pandēmijas laikā radusies ideja pārtapusi par neparastu izsmidzināmu pārklājumu, kas palīdz ilgstoši aizsargāt v…

Radio SWH TV raidījums “Latvija zinātnē”

4. novembris, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

Pētniece: Apēsta pelējuma kaitējums var izpausties pēc daudziem gadiem

Vai drīkst ēst vecmāmiņas zapti, kurai noņemta virskārta? Un kā ir ar maizi, ja viena rika sabojājusies? Daudzi pelējumi izdala sēņu toksīnus, kuri var ietekmēt veselību, taču problēma ir tā, ka pelējuma izraisītais kaitējums var būt uzkrājošs un izpausties pēc gadiem, nevis uzreiz.  Sēņu…

lsm.lv

3. novembris, 2026. gads

medicīna ilgtspēja

Latvijas slimnīcas kļūst videi draudzīgākas, taču pārmaiņām trūkst kopīgas pieejas

Slimnīcu galvenais uzdevums ir rūpēties par cilvēku veselību, taču to darbība vienlaikus patērē ievērojamus resursus, rada atkritumus un veicina klimata pārmaiņas, kas savukārt apdraud cilvēku veselību. Kā samazināt slimnīcu ietekmi uz vidi, nepalielinot jau tā noslogotā medicīnas personāla pienāku…

Rīgas Stradiņa universitāte, projekts GreenCare

3. novembris, 2026. gads

humanitārās zinātnes un māksla sasniegumi

Kā arheoloģiskie izrakumi Krievkalnā «ierāva» šajā jomā jauno pētnieci Vandu Haferbergu

Arheoloģiskajos izrakumos atrastas trauku lauskas var atklāt daudz vairāk, nekā sākotnēji šķiet. Pēc to sastāva un uzbūves var noskaidrot, kur iegūts māls, kādi materiāli tam pievienoti un kā senie cilvēki darinājuši traukus. Šādu izpēti Latvijā veic pētniece Vanda Haferberga. Par to viņa saņēmusi …

lsm.lv

2. novembris, 2026. gads

notikumi

Lekcija

Vieslekcija: “How to Create Versatile Polyurethane Platforms and Polyurethane-Based Dynamic Networks Using Click Chemistry”

13.11.2026

Plkst. 10:30

Hibrīds pasākums

INOVĀCIJU KOPRADES LABORATORIJA 2026

23.11.2026

Visu dienu

Valmiera

Seminārs

Seminārs “Sensitīvie dati praksē”

25.11.2026

Plkst. 09:30

Valmiera

Forums

Diskusiju forums "Zinātne Latvijas sporta attīstībai"

26.11.2026

Plkst. 09:30

Valmiera

video

Novembra personība: Baiba Kaškina

Mg. sc. comp. Baiba Kaškina, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja. Kiberdrošība – kādreiz tikai tehnisks termins, šodien – valsts drošības pamatelements. Starp tiem, kuri šo pāreju Latvijā ir ne vien novērojuši, bet arī vadījuši, izceļas pētniece Mg. sc. comp. Baiba Kaškina – Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) Kiberincidentu novēršanas institūcijas CERT.LV vadītāja un viena no kiberdrošības nozares "celmlauzēm" Baltijā. Pētījumi kiberdrošības jomā dod iespēju darīt jēgpilnu darbu kopā ar motivētiem cilvēkiem, sargājot Latvijas vērtības un robežas kibertelpā.

noskaties video

Oktobra personība: Gints Šmits

Dr. chem. Gints Šmits, Nacionālā pētniecības un inovācijas institūta (NIRI) vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs. Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dabā sastopamus savienojumus un struktūras var pielāgot medicīnas vajadzībām. Paralēli viņš ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) asociētais profesors, veicinot zinātnes un izglītības integrāciju.

noskaties video

Septembra personība: Jānis Ārents

PhD Jānis Ārents. Elektronikas un datorzinātņu institūta Robotikas un mašīnu uztveres laboratorijā PhD Jānis Ārents vada pētījumus par to, kā roboti spēj orientēties sarežģītās vidēs, izprast cilvēka dotas norādes un pielāgot iepriekš apgūtās prasmes jauniem uzdevumiem. Viņa darbs vērsts uz centrālo jautājumu: kā panākt, lai roboti spētu pārvietoties mežos, būvlaukumos vai industriālās vidēs un mijiedarbotos ar cilvēkiem tikpat dabiski kā kolēģi.

noskaties video

fakti un skaitļi

piesakies jaunumiem

#researchLatvia informatīvais izdevums, lai iedvesmotu ikvienu ar pētniecības jaunumiem, sadarbības iespējām, izciliem rakstiem un daudz ko citu