video

Ph. D. Oskars Java , Vidzemes Augstskolas  Sociotehnisku sistēmu inženierijas institūta direktors, pētnieks .

Oskara Javas specializācija ir imitējošā modelēšana. Kopš pievienošanās Vidzemes Augstskolai 2018. gadā viņš ir aktīvi iesaistījies tās pētniecības vides attīstīšanā kā zinātnisko projektu vadītājs un zinātņu prorektora labā roka. Lai veicinātu šī brīža prasībām atbilstošu zinātņu doktoru sagatavošanu, Oskars ir iniciējis un koordinē jaunas starptautiskas doktorantūras programmas izveidi kopā ar Ventspils Augstskolu, Sanktpeltenes Lietišķo zinātņu universitāti (Austrija) un Setubalas Politehnisko institūtu (Portugāle).

Art. D. Ansis Rozentāls ir Latvijas Mākslas akadēmijas docents, IT speciālists un gleznotājs.

Ansis Rozentāls ir viens no pirmajiem, kurš 2024. gada pavasarī ieguva profesionālo doktora grādu, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Profesionālās doktorantūras studijas ar promocijas darbu "Ainavas interpretācija mūsdienu kontekstā – gleznieciskie risinājumi un radošā prakse". Kopš 2009. gada regulāri piedalās grupu izstādēs, 2021. gadā ieguvis "Latvijas Valsts mežu" stipendija mākslā un 2018. gadā – mākslinieka Valdemāra Tones stipendiju. Piedalījies vairāku ēku fasāžu apgleznošanā Rīgā. Aktīvi glezno plenēros un  piedalās ārvalstu projektos. Savos darbos izmanto klasisko glezniecību kā primāro savas radošās darbības elementu.

Mg. sc. comp. Karina Šķirmante ir Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centra" (VSRC) vadošā pētniece un lektore, zinātnes doktora grāda pretendente.

Karinas pētniecības jomas aptver augstas veiktspējas skaitļošanu un datu apstrādi, īpaši kosmosa tehnoloģiju projektos, ka arī viņa piedalījusies komētu aktivitātes modelēšanā radiofrekvenču joslā, veicinot komētu novērošanu ar Irbenes radioteleskopiem. Karinai bijusi nozīmīga loma, izstrādājot "EMORI" emociju regulēšanas lietotni, kas ieguva prestižo "Red Dot" dizaina balvu par inovatīvu pieeju garīgās veselības atbalstam​.

Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne  ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Zinātnieci vienmēr ir interesējusi ūdens izpēte, notekūdeņu attīrīšana, kam padziļināti pievērsusies savos pētījumos. LBTU kopā ar kolēģiem strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar ūdens aizsardzību, notekūdeņu attīrīšanu, augsnes attīrīšanu, izmantojot dabā balstītus risinājumus - fitoremediāciju un mākslīgos mitrājus.

Dr. biol. Artūrs Škute ir Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta profesors.

Kā profesors savu zinātnisko darbību veltījis ūdens bioloģisko resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas pētniecībai. A. Škute lasa lekcijas ekoloģijā, hidrobioloģijā un akvakultūrā visos studiju līmeņos. 

Dr. biol. Renāte Ranka ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes tenūrprofesore, RSU Sabiedrības veselības institūta vadošā pētniece.

Zinātnieces galvenais pētījumu virziens ir farmakoģenētika. Tenūrprofesore ar komandu aktīvi veic nozīmīgus pētījumus, lai noskaidrotu, kā cilvēka genoma variācijas ietekmē reakciju uz zālēm un terapijas efektivitāti. Pētījumu galvenais mērķis ir noteikt ģenētisko modeli, kas varētu paredzēt konkrētu zāļu reakciju noteiktā pacientu grupā, lai varētu piemērot katram pacientam atbilstošāko medikamentu.

Dr. sc. pol. Toms Rostoks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (LNAA) Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors, asociētais profesors.

Jaunākās akadēmiskās publikācijas un pētījumi ir saistīti ar NATO īstenotajiem atturēšanas pasākumiem Baltijas reģionā, valstu nodomu izpēti, izmaiņām Latvijas drošības un aizsardzības politikā kopš 2014. gada un Latvijas sabiedrības uzskatiem par valsts drošībai un aizsardzībai nozīmīgiem jautājumiem.

Dr. art. Diāna Zandberga, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas  Latvijas mākslas augstskolu kopīgās profesionālā doktora studiju programmas mākslās direktore, pianiste. 

Pētījumi par māksliniecisko pētniecību, klaviermūziku un horeomuzikālām performancēm. Piedalījusies starptautiskās mākslinieciskās pētniecības konferencēs, koncerti un lekcijas par māksliniecisko pētniecību prezentēti starptautiskā mērogā.

Citai citu papildinot, kalendārs “Zinātne Latvijai 2025” apvieno 12 Latvijas vadošās zinātniskās institūcijas. To izcilie sasniegumi pētniecībā apliecina mūsu valsts nozīmīgo lomu kā Eiropas Pētniecības telpā, tā arī pasaules zinātnes arēnā. 12 zinātnes personības – sešas pētnieces un seši pētnieki – ar savu unikālo pētniecisko darbu sniedz ieguldījumu starpdisciplināru nacionāla un pasaules līmeņa zinātnes centru attīstībā. Lai Gaismas pils, Latvijas zinātnes, mākslu un kultūras, kā arī lietišķo zinātņu universitāšu un augstskolu sniegums turpina mūs visus iedvesmot – meklēt, radīt un augt!