jaunumi

visas kategorijas
arhīvs

zinātnes komunikācija

Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par līdzautori prestižam izdevumam par Eiropas Savienības vides politiku
Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par vienu no autorēm prestižajā akadēmiskajā izdevumā De Gruyter Handbook of European Union Environmental Policy. Grāmata veltīta Eiropas Savienības vides politikai – vienai no nozīmīgākajām mūsdienu politikas jomām, kas risina klimata pārmaiņu un ci…
Lasīt vairāk

Vidzemes Augstskola

3. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…
Lasīt vairāk

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes humanitārās zinātnes un māksla

Digitālā kultūra Latvijā: ko patērējam tiešsaistē un kāpēc joprojām izvēlamies klātieni?
Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras un mākslu institūts publicējis pētījuma ziņojumu “Latvijas iedzīvotāju digitālā kultūras patēriņa paradumi”, kurā analizēts, kā digitālās tehnoloģijas ietekmē kultūras patēriņu Latvijā, kā iedzīvotāji izmanto digitālo kultūras saturu un kā digitālā līdzda…
Lasīt vairāk

LKA Kultūras un mākslas institūts

2. jūlijs, 2026. gads

sociālās zinātnes

Kas notiek, kad uzvar Latvija? Pētnieki skaidro sporta spēju saliedēt latviešus
Dzīve dažādās informācijas telpās, paaudžu atšķirības un vērtību sadursmes nereti tiek minēti kā iemesli, kas sabiedrībā liek justies sašķeltiem un atsvešinātiem. Turklāt kā etalons sabiedrības spējai vienoties kopīgu mērķu vārdā tiek minēta Atmoda, kas liek uzdot jautājumu, vai arī tagad mēs spētu…
Lasīt vairāk

Sandra Kropa-Kaļužnaja (LSM raidījumu vadītāja, vides žurnāliste)

2. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Mēs nevaram vienkārši dzert brīnumtabletītes. Ko mikrobioma pētījumi atklāj par mūsu pašsajūtu
Vai mūsu pašsajūta tiešām var būt cieši saistīta ar miljardiem mikroorganismu, kas dzīvo zarnu traktā? Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) vadošā pētniece, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un pētniecības platformas "BioPhoT" projekta "SynGABA" vadītāja Ilze Elbere un b…
Lasīt vairāk

delfi.lv, radio SWH raidījums "Latvija zinātnē"

1. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Dārzkopības institūtā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē
Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Dārzkopības institūta darbu un pētnieku ieg…
Lasīt vairāk

researchLatvia

1. jūlijs, 2026. gads

kosmoss inovācija

Uzlabojumu dēļ aptur Visuma izpētei svarīgā Lielā hadronu paātrinātāja darbu – apkopē piedalīsies arī Latvijas zinātnieki
Eiropas Kodolpētījumu organizācijas jeb CERN zinātnieki noslēguši pēdējos darbus, lai uz četriem gadiem apturētu visus eksperimentus, kuru veikšanai nepieciešams 27 kilometrus garais Lielais hadronu paātrinātājs (LHP). Tas saistīts ar paātrinātājam nepieciešamo apkopi, kuras laikā to uzla…
Lasīt vairāk

Kārlis Miksons, LTV Ziņu dienests

30. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes

Mārtiņš Briedis: Jaunākās tehnoloģijas ornitoloģijā ir teju revolūcija
Ornitologs Mārtiņš Briedis ir vadošais pētnieks gan Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas institūtā, gan, pētot putnu migrāciju, jau gandrīz deviņus gadus strādā Šveices Ornitoloģijas institūtā (The Swiss Ornitological Institute). Par sevi M. Briedis saka: joprojām esmu ar vienu kāju Latvijā, tomē…
Lasīt vairāk

Ilze Kuzmina, Zinātnes Vēstnesis

30. jūnijs, 2026. gads

dabaszinātnes

El Ninjo, Omega, klimata pārmaiņas – kāpēc piedzīvojam arvien biežākus un postošākus karstuma viļņus?

Pēdējās dienās Latvijā novērojam ļoti stipru karstumu, taču visspēcīgāk tas izpaužas Francijā, Spānijā, Itālijā, arī daļā no Apvienotās Karalistes, Vācijas un Šveices. Kāpēc šādi karstuma viļņi notiek arvien biežāk? Un vai nākotnē tie kļūs arvien spēcīgāki? To skaidro zinātne.  El Ninjo20…
Lasīt vairāk

Delfi.lv, The Guardian, dw.com

29. jūnijs, 2026. gads