Mūsu maņas nepārtraukti mijiedarbojas, bet uzmanību un domāšanu ietekmē arī vide un tehnoloģijas. Raidījumā "Latvija zinātnē", kas top sadarbībā ar "Rietumu Banku", Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Datorikas nodaļas Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs profesors Jurģis Šķilters skaidro, ko zinātne atklāj par mūsu uztveri un kā šīs zināšanas izmantot praksē.
Kognitīvās zinātnes pētnieki Latvijā pievēršas ļoti dažādām problēmām – no cilvēka noguruma un kognitīvās slodzes līdz veselības un uztveres jautājumiem. Laboratorijā, pateicoties LU fonda finansiālam atbalstam, tiek pētītas, piemēram, cilvēka acu kustības, bet, piemēram, zīlītes platuma izmaiņas pētnieki mēģina sasaistīt ar stresu, pārslodzi un emocijām. Šie pētījumi norisinās sadarbojoties ar vadošiem pētniecības centriem citur pasaulē.
Pārsteigumus sagādā arī tas, kā nolasām citu cilvēku emocijas. "Ir uzskats, ka cilvēka acis ir cilvēka dvēseles spogulis. Patiesībā, ja sistemātiski eksperimentējam, tad konstatējam, ka īstenībā mute ir kritiska, lai nolasītu emocijas," stāsta profesors Šķilters. Komanda, kurā darbojas talantīgi studenti un zinātnieki, eksperimentāli demonstrē, cik būtiski emociju izteiksmes acīs ietekmē mutes forma un kā seja izraisa stereotipiskas reakcijas.
Būtisks mūsdienu zinātnes motīvs arī Latvijā – cilvēka maņas nedarbojas katra pati par sevi – smadzenes vienā kopējā uztvērumā apvieno redzi, dzirdi, garšu, smaržu un tausti. Šo mijiedarbību pēta t.s. šķērsmodālās (cross-modal) uztveres pētījumos. "Apaļš liekas salds. Stūrains liekas skābs vai sāļš, tāpat – apaļas formas tipiski saistāmas ar patīkamām, bet asas – nepatīkamām izjūtām un emocijām," vienu no vienkāršākajiem piemēriem min profesors.
Pirms gadiem 40 mēs īsti nezinājām, ka, piemēram, skaņas frekvences augstuma izmaiņas ietekmē mūsu garšu. Mūsdienu zinātnē pētām šķērsmodālo uztveri, jeb uztveri, kura pēta dažādu maņu saslēgumus. Un šie atklājumi izmaina cilvēku ne tikai kulināro pieredzi, bet arī paplašina izpratni par to, ka visas maņas mijiedarbojas – nav tādas situācijas, kad mēs tikai dzirdam vai tikai saožam.
Šīm zināšanām var būt arī pavisam praktisks pielietojums. Piemēram, mainot dzēriena krāsu, iespējams ietekmēt tā salduma uztveri, nepievienojot vairāk cukura. Tādējādi uztveres pētījumi var palīdzēt meklēt labākus risinājumus arī sabiedrības veselības jomā. Daudzi pētījumi arī rāda, ka augstākas frekvences skaņa nedaudz kāpina salduma uztveri. Arī mūzika un apgaismojums restorānā var ietekmēt garšas izjūtu. Un, ja cilvēkiem garšo, tad viņi nāk vēl un restorānam ir lielāki ieņēmumi.
Līdzīga maņu mijiedarbība vērojama arī starp skaņu un redzi. "Ja mainās frekvences augstums, mainās mūsu skatiena novietojums," par vienu no pētījumos novērotajiem efektiem stāsta profesors Šķilters. Tas nozīmē, ka skaņas izmaiņas vien var ietekmēt to, kurp tiek vērsts cilvēka skatiens. Šāds efekts var būt noderīgs, piemēram, militārajā jomā vai citās situācijās, kur nepieciešama ļoti ātra reakcija. Šo pētījumu īstenošanā jāuzsver talantīgu studentu iesaiste augsta līmeņa pētnieku grupās.
Dažas sekundes acu kustību var atklāt pārsteidzoši daudz
Taču garšas un citu maņu mijiedarbība ir tikai viena daļa no tā, ko pētnieki mēģina noskaidrot par cilvēka uztveri. Šķilters stāsta, ka aptuveni 20 gadu laikā Latvijas pētnieki kognitīvajās zinātnēs ieguvuši vairākus nozīmīgus rezultātus. Viens no spilgtākajiem piemēriem saistīts ar acu kustību izpēti.
Pētnieki, ierakstot cilvēka acu kustības vien piecas līdz desmit sekundes, tajās var saskatīt atšķirības starp veselu cilvēku un Parkinsona pacientu agrīnā stadijā. "Tas ir patiešām ļoti liels atklājums, kas nav pašsaprotams," viņš piebilst, norādot, ka par rezultātu gandarīti ir arī ārvalstu kolēģi.
Jo gudrāks cilvēks, jo grūtāk manipulēt
Kognitīvās zinātnes pēta, kā cilvēks uztver informāciju un kas piesaista viņu uzmanību. Ja cilvēka uztvere ir tik viegli ietekmējama, ko var darīt, lai ar mums būtu grūtāk manipulēt? "Jo gudrāki cilvēki, jo grūtāk ar viņiem manipulēt," saka profesors Šķilters, uzsverot, ka runa nav tikai par zināšanām par atsevišķām maņām vai pat atsevišķām nozarēm. Būtiska ir izglītota sabiedrība kopumā – spēja ne tikai kritiski izvērtēt informāciju, bet arī pieļaut, ka savs uzskats vai pārliecība var būt kļūdaina. Tas mazina iespēju būt manipulējamam, sniedz piesardzību attiecībā pret dažādiem viedokļiem un to vispārinājumiem, un dod lielāku noturību pret aplamiem vēstījumiem.
Saruna par manipulējamību aizved arī līdz uzmanības jautājumam un tehnoloģiju lomai mūsu ikdienā. Runājot par tehnoloģiju ietekmi uz uzmanību, Šķilters kā vienu no tās trenēšanas veidiem iesaka lasīšanu. 45 minūšu nepārtaukta grāmatas lasīšana trenē uzmanības noturību un precizitāti. Profesors iesaka – ja lasām, tad ieteicams drukātu grāmatu, un telefons jānoliek otrā istabā, jāizslēdz citas ierīces. Tāpat būtiski ir rakstīt ar roku uz papīra. Šajos procesos līdzās redzei tiek iesaistīta arī tauste, kas, strādājot ar skārienjutīgām ierīcēm, netiek nodarbināta tādā pašā veidā.
Ko mākslīgais intelekts maina mūsu pašu domāšanā?
Arvien lielāku lomu mūsu ikdienas domāšanā ieņem arī mākslīgā intelekta (MI) rīki. Šķilters nenoliedz to priekšrocības – tie daudzus uzdevumus ļauj paveikt ātrāk un vienkāršāk. Taču vienlaikus viņš norāda uz risku, ko šādu rīku regulāra izmantošana var radīt mūsu pašu domāšanas procesiem. Profesors to saista ar izmaiņām metakognitīvajā veiktspējā – spēju ne tikai kaut ko izdarīt vai saprast, bet arī novērtēt pašam savu domāšanas un veikuma kvalitāti. Izmantojot MI, zaudējam spēju objektīvi novērtēt, cik labi mēs paši kaut ko veicam, pazūd izpratne par savām prasmēm.
Otra problēma, pēc pētnieka teiktā, ir cēloņseku izpratne un izvērtēšana. Tāpat MI nav nekāda atskaites punkta par to, kas ir patiess vai kas ir meli. Cilvēkam ir dota spēja nošķirt patiesību no meliem un aplamības, taču vai, aizvien vairāk paļaujoties uz MI, šo spēju spēsim saglabāt?
Mums svarīgi ir ne tikai iemācīties kaut ko saprast, rēķināt, bet arī saprast, cik labi mēs rēķinām, cik labi mēs domājam, cik labi mēs veicam kaut kādu procesu. Citādi cilvēks pat nepamanīs, ka paļāvies uz, iespējams, neprecīzu vai kļūdainu MI lēmumu.
Radio SWH TV raidījums "Latvija zinātnē" iepazīstina ar Latvijas zinātniekiem, pētniekiem un inovatoriem, kuru idejas un sasniegumi veido nākotnes tehnoloģijas un risinājumus, vienlaikus atklājot zinātni kā aizraujošu un cilvēcīgu procesu. Sarunas ar zinātniekiem top sadarbībā ar "Rietumu Banku" – izcilība nekad nav nejaušība. Zinātniekus atbalsta Latvijas Universitātes fonds.
Raidījums Radio SWH TV ēterā skatāms ceturtdienās plkst. 20.00, savukārt atkārtojums – svētdienās plkst. 15.00.
