Apstiprināts jauns regulējums valsts zinātnisko institūciju radīto inovāciju komercializācijai

Author
Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

14. jūlijs, 2026. gads

science zinātnes politika

Otrdien, 14. jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja jaunu regulējumu, kas veidos skaidru un mūsdienīgu tiesisko ietvaru zinātnes rezultātu pārnesei uz tautsaimniecību, kas veicinās inovāciju attīstību, sadarbību ar uzņēmumiem un publiski finansētu pētījumu radītās vērtības efektīvāku izmantošanu. To paredz valdībā apstiprinātie noteikumi. 

julia-koblitz-RlOAwXt2fEA-unsplash (1).jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Julia Koblitz, unsplash.com

Līdz šim Latvijā nebija šāda vienota regulējuma, kas noteiktu, kā valsts zinātniskās institūcijas var komercializēt publiski finansētu pētījumu rezultātā radīto zinātību, tehnoloģijas un izgudrojumus vai veikt ieguldījumus jaunos un esošos uzņēmumos. Tas radīja juridisku nenoteiktību un kavēja tehnoloģiju pārnesi no laboratorijām līdz uzņēmējdarbības videi.

“Jaunais regulējums rada sistēmu, kas ļaus valsts zinātniskajām institūcijām aktīvāk komercializēt savus pētījumu rezultātus, ņemot vērā katras institūcijas specifiku un vajadzības. Tas ir nozīmīgs solis, lai publiskie ieguldījumi zinātnē radītu vēl lielāku pienesumu Latvijas ekonomikai, konkurētspējai un iedzīvotāju labklājībai,” skaidro izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone. 

Jaunie noteikumi paredz, ka katrai valsts zinātniskajai institūcijai būs jāizveido skaidra iekšējā kārtība intelektuālā īpašuma pārvaldībai un komercializācijai. Institūcijas noteiks komercializācijas potenciāla izvērtēšanas, lēmumu pieņemšanas, risku pārvaldības un atlīdzības izmaksas principus. Tāpat paredzēta prasība dokumentēt komercializācijas procesus un nodrošināt to caurskatāmību.

Regulējums nosaka trīs galvenos komercializācijas veidus – licencēšanu, tiesību atsavināšanu vai tiesību kopīgu izmantošanu, ieguldot uzņēmumu pamatkapitālā, vai veidojot kopuzņēmumu. Tas ļaus zinātniskajām institūcijām izvēlēties konkrētajam izgudrojumam vai tehnoloģijai piemērotāko attīstības modeli, vienlaikus ievērojot publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas principus un Eiropas Savienības valsts atbalsta regulējumu. 

Būtiska regulējuma daļa ir arī pētnieku motivācijas stiprināšana. Noteikumi paredz, ka zinātnisko institūciju darbiniekiem, kuru radītie intelektuālie rezultāti tiek veiksmīgi komercializēti, ir tiesības saņemt taisnīgu atlīdzību no gūtajiem ienākumiem. Tas veicinās pētnieku iesaisti inovāciju radīšanā un sekmēs zinātnes sasniegumu nonākšanu līdz praktiskam pielietojumam. 

Vienlaikus regulējums ievieš principus ieguldījumu riska novērtēšanai un pārvaldībai, ļaujot zinātniskajām institūcijām ieguldīt augsta potenciāla inovāciju projektos, tostarp agrīnas attīstības stadijas jaunuzņēmumos. Šāda pieeja balstīta starptautiskajā praksē un veicina zinātniski ietilpīgu uzņēmumu attīstību Latvijā. 

Paredzams, ka jaunais regulējums uzlabos sadarbību starp zinātnisko un uzņēmējdarbības sektoru, sekmēs jaunuzņēmumu veidošanos, palielinās publiski finansētu pētījumu ekonomisko atdevi un veicinās inovāciju attīstību tādās nozarēs kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, veselības aprūpe, biotehnoloģijas, lauksaimniecība un izglītība. 

Ar apstiprināto noteikumu projektu “Noteikumi par valsts zinātnisko institūciju zinātības, tehnoloģiju un izgudrojumu saimniecisko izmantošanu, ieguldījumu novērtēšanu, riska toleranci un atlīdzību noteikšanu” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

saistītie raksti

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

inovācija science

RTU izveido unikālu laboratoriju uzņēmējdarbības un sabiedrības dižsniegumam

18. jūnijā plkst. 14.00 Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātē, Kalnciema ielā 6, tiks atklāta diždarbnīca «HyperLab». Tās pētnieciskais aprīkojums ļaus īstenot modernus cilvēka uzvedības, uzmanības, emociju, kognitīvās slodzes un fizioloģisko reakciju pētījumus…

Rīgas Tehniskā universitāte

19. jūnijs, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads