Bērza mizas atkritumi kā ilgtspējīgs koksnes aizsardzības risinājums

Author
Latvijas Valsts Koksnes Ķīmijas institūts

6. februāris, 2025. gads

pētījumi zinātnes komunikācija

 Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts (KĶI) pēta, kā bērza mizu – maz izmantotu saplākšņa un celulozes rūpniecības blakusproduktu – var pārvērst videi draudzīgos koksnes aizsardzības līdzekļos. Tā vietā, lai bērza mizu sadedzinātu enerģijas iegūšanai, institūta jaunākais pētījums, kuru vada Daniela Godiņa, analizē, kā no bērza mizas iegūtās suberīnskābes (SA) var kalpot kā ilgtspējīga alternatīva uz naftas bāzes veidotiem koksnes apstrādes līdzekļiem.

475852635_1157739779688583_6815736673815732871_n.jpg
 Foto no Danielas Godiņas personīgā arhīva.
Galvenie KĶI pētījuma secinājumi (publicēti žurnālā Journal of Renewable Materials):
  • Suberīnskābes uzlabo koksnes izturību pret mitrumu un sēnīšu bojājumiem, pagarinot tās kalpošanas laiku.
  • No SA iegūti risinājumi var aizstāt kaitīgās ķīmiskās vielas, kas pašlaik tiek izmantotas būvniecībā un koksnes saglabāšanā.
  • Etanolā šķīdinātas suberīnskābes uzrādīja vislabāko impregnēšanas efektivitāti un ilgtermiņa izturību pret izskalošanos.
  • Pētījuma rezultāti paver iespējas ekoloģiskiem pārklājumiem, līmēm un aizsargmateriāliem ilgtspējīgai būvniecībai.
Kāpēc tas ir svarīgi?
  • Aprites bioekonomika darbībā – tā vietā, lai sadedzinātu atkritumus, mēs pārstrādājam bērza mizu vērtīgos materiālos.
  • Ilgtspējīgi būvniecības risinājumi – SA apstrādāta koksne nodrošina uzlabotu ūdens izturību bez toksiskiem piemaisījumiem.
  • Jaunas iespējas zaļajai ķīmijai – papildu pētījumi varētu optimizēt SA formulējumu plašākam pielietojumam.

Lasiet pilnu pētījuma tekstu šeit (Tas ir tehnisks pētījums materiālzinātnes un bioekonomikas profesionāļiem).

Iepazīsti zinātnieku

Daniela Godiņa ir Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniece un viena no trim Latvijas zinātniecēm, kas 2025. gadā saņēmusi Baltijas valstu stipendiju sievietēm zinātnē. Viņa specializējas analītiskajā ķīmijā, pētot bērza mizas ķīmisko sastāvu un tās iespējamos pielietojumus, tostarp betulīna izmantošanu kosmētikā un suberīna kā bioloģiski noārdāmas līmes attīstību. 2024. gadā viņa bija līdzautore 11 zinātniskajām publikācijām un saņēma institūta atzinības rakstu. Papildus pētniecībai Daniela aktīvi popularizē zinātni, iesaistās studentu apmācībā un pasākumu organizēšanā.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads