Eiropas Kosmosa aģentūras misija “Comet Interceptor” izmanto Latvijā radītus komētu modeļus

Author
Nanocraft

8. maijs, 2025. gads

Sadarbojoties Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam Nanocraft SIA, Ventspils Augstskolai un Tartu observatorijai, ir sekmīgi nodots fotoreālas modelēšanas projekts “CI3D” Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA). Projekta laikā veiktās aktivitātes nodrošina datora ģenerētus attēlus, kuri tiek izmantoti EKA misijas “Comet Interceptor” kameru testēšanai. Ņemot vērā to, ka 2030to gadu sākumā “Comet Interceptor” misija tuvosies šobrīd vēl nezināmai mērķa komētai, kuras trajektorija no Epika–Orta mākoņa uz Sauli šobrīd ir pārāk tālu, lai to ieraudzītu ar astronomiskajiem un kosmosa teleskopiem, tad misijas kameru validācijai ir nepieciešams ģenerēt fotoreālus attēlus.

ci3d-1.jpg
“Comet Interceptor” misijas operāciju plāns. Avots: Eiropas Kosmosa aģentūra.

Līdzīgi kā filmas “Straume” radīšanā arī “CI3D” komanda izmanto fotoreālu 3D modelēšanas rīku “Blender”. Abiem starptautiski atzītajiem projektiem ir vienojošs vadmotīvs – komandas spēj producēt virtuālas pasaules, kuras savukārt paplašina mūsu iztēli. Visas līdz šim izstrādātās kosmosa misijas ir attīstītas kādam konkrētam mērķim – zināmam objektam vai parādībai Visumā. “Comet Interceptor” misija pierāda Eiropas līderību komētu pētniecības jomā, jo pēc iespaidīgajiem “Rosetta” panākumiem EKA ir uzņēmusies pilnīgi jaunu kosmosa tehnoloģiju izaicinājumu – izstrādāt misiju iekļaujot vairākas zondes, kuras pietuvosies mērķa komētai, kura pat kosmosa kuģa palaišanas brīdī vēl varētu būt nezināma.

Jauni izaicinājumi padara zinātnes un tehnoloģiju projektus interesantus. Latvijas–Igaunijas komanda ir spējusi atrast īpašu nišu jau kopš 2010to otrās puses, kad Tartu observatorijas profesora Mihkel Pajusalu vadībā dr Andris Slavinskis un kolēģi apguva “Blender” rīku. Slavinskim, atgriežoties Latvijā pēc dekādes Zviedrijā, Šveicē, Igaunijā, ASV un Somijā, radās ideja dibināt uzņēmumu, kurš fokusētos tieši uz kosmosa ainu modelēšanu. Lai risinātu sarežģītas problēmas komētas atmosfēras modelēšanas jomā, Slavinskis vērsās pie alma mater Ventspils Augstskolas zinātniekiem, profesora Andra Vaivada un pētnieces Karinas Šķirmantes.

ci3d-2.png
“Comet Interceptor” misijas nolidojuma plāns. Avots: Jones et al. 2024.

Lai sekmīgi izstrādātu kosmosa kameras, ir nepieciešams pēc iespējas vairāk apzināt fiziskos parametrus, kuri raksturo misijas mērķi. “Comet Interceptor” misijā mums ir jāmodelē fizisko parametru diapazonus, kuri raksturo dažādus iespējamos komētas izmērus, formas, aktivitātes līmeņus, kā arī nolidojuma ātrumu un ģeometriju (zonde pret komētu un virziens, no kura nāk Saules gaisma). Papildus tam “CI3D” komanda nodotā projekta ietvaros strādāja ar trīs kamerām “OPIC”, “MIRMIS NIR” un “EnVisS”, kuras tiek izstrādātas Igaunijā, Somijā un Itālijā. “Comet Interceptor” misija sastāv no trīs zondēm – galvenais kosmosa kuģis “A”, uz kura ir “MIRMIS NIR” kamera, zonde “B2”, uz kuras ir “OPIC” un “EnVisS”, kā arī zonde “B1”. “Blender” modelēšanas rīks dod mums iespēju virtuāli programmēt fiziskos un nolidojuma parametrus.

ci3d-3.png

 

Līdz ar sekmīgu projekta nodošanu “CI3D” komanda gatavojas nākotnes aktivitātēm. Projekta pagarinājumā ir plānots komētas atmosfēras modeli papildināt ar asti un strūklām, kā arī pievienot fona zvaigznes, kuras var izmantot, lai noteiktu zondes “B2” orientāciju. Projekta pagarinājumā arī plānots intervēt pērējās piecas “Comet Interceptor” kameru komandas, kuru mērinstrumenti ir izvietoti uz visām trīs zondēm. Zondi “B1” izstrādā Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, kas dotu Latvijas datorzinātnieku komandai iespēju izvērst sadarbību ārpus Eiropas robežām.

saistītie raksti

kosmoss tehnoloģijas

Latvijas zinātnieki izveido unikālu instrumentu mainīgo astrofizikālo radio avotu izpētei

Mūsdienās radioastronomijā vērojams jauns uzplaukums pārejošu kosmisku parādību izpētē, jo arvien vairāk astronomisku objektu tiek atklāti kā mainīgi mēnešu, nedēļu vai pat dienu ietvaros. Piemēram, masīvas zvaigznes veidojas īsos, intensīvos akrēcijas uzliesmojumos, kas uzrāda aktivitātes izmaiņas…

Ventspils Augstskola

1. augusts, 2025. gads

kosmoss zinātnes politika

Kosmosa nozare Latvijā turpina attīstīties

Piecu gadu laikā Eiropas Kosmosa aģentūras asociētās dalībvalsts statusā Latvija ir attīstījusi kosmosa nozari un ir pavērušās durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvēkkapitāla attīstībai. Eiropas Kosmosa aģentūras 2024. gadā sagata…

Labs of Latvia

30. jūlijs, 2025. gads

kosmoss zinātne

Latvijas izrāviens kosmosā: pieci gadi Eiropas Kosmosa aģentūrā

2020. gada 27. jūlijā Latvija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) asociēto dalībvalsti. Piecu gadu laikā šis statuss ir kļuvis par nozīmīgu pamatu Latvijas kosmosa nozares attīstībai, paverot durvis gan starptautiskai sadarbībai un zinātniskai izaugsmei, gan tehnoloģiskām inovācijām un cilvēk…

researchLatvia

25. jūlijs, 2025. gads

kosmoss tehnoloģijas

Kosmosa jaunuzņēmumos Latvijā ieguldīs 1,2 miljonus eiro

Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas biznesa inkubatorā "ESA BIC Latvia" kosmosa jaunuzņēmumi varēs saņemt 80 tūkstošu eiro grantu, paredz inkubatora un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras noslēgtā vienošanās par projekta “Eiropas Kosmosa aģentūras Latvijas biznesa inkubācijas centra atbalsts jaunu…

Anda Asere, Labs of Latvia

15. jūlijs, 2025. gads