Eiropas Kosmosa aģentūras misija “Comet Interceptor” izmanto Latvijā radītus komētu modeļus

Author
Nanocraft

8. maijs, 2025. gads

Sadarbojoties Latvijas tehnoloģiju uzņēmumam Nanocraft SIA, Ventspils Augstskolai un Tartu observatorijai, ir sekmīgi nodots fotoreālas modelēšanas projekts “CI3D” Eiropas Kosmosa aģentūrai (EKA). Projekta laikā veiktās aktivitātes nodrošina datora ģenerētus attēlus, kuri tiek izmantoti EKA misijas “Comet Interceptor” kameru testēšanai. Ņemot vērā to, ka 2030to gadu sākumā “Comet Interceptor” misija tuvosies šobrīd vēl nezināmai mērķa komētai, kuras trajektorija no Epika–Orta mākoņa uz Sauli šobrīd ir pārāk tālu, lai to ieraudzītu ar astronomiskajiem un kosmosa teleskopiem, tad misijas kameru validācijai ir nepieciešams ģenerēt fotoreālus attēlus.

ci3d-1.jpg
“Comet Interceptor” misijas operāciju plāns. Avots: Eiropas Kosmosa aģentūra.

Līdzīgi kā filmas “Straume” radīšanā arī “CI3D” komanda izmanto fotoreālu 3D modelēšanas rīku “Blender”. Abiem starptautiski atzītajiem projektiem ir vienojošs vadmotīvs – komandas spēj producēt virtuālas pasaules, kuras savukārt paplašina mūsu iztēli. Visas līdz šim izstrādātās kosmosa misijas ir attīstītas kādam konkrētam mērķim – zināmam objektam vai parādībai Visumā. “Comet Interceptor” misija pierāda Eiropas līderību komētu pētniecības jomā, jo pēc iespaidīgajiem “Rosetta” panākumiem EKA ir uzņēmusies pilnīgi jaunu kosmosa tehnoloģiju izaicinājumu – izstrādāt misiju iekļaujot vairākas zondes, kuras pietuvosies mērķa komētai, kura pat kosmosa kuģa palaišanas brīdī vēl varētu būt nezināma.

Jauni izaicinājumi padara zinātnes un tehnoloģiju projektus interesantus. Latvijas–Igaunijas komanda ir spējusi atrast īpašu nišu jau kopš 2010to otrās puses, kad Tartu observatorijas profesora Mihkel Pajusalu vadībā dr Andris Slavinskis un kolēģi apguva “Blender” rīku. Slavinskim, atgriežoties Latvijā pēc dekādes Zviedrijā, Šveicē, Igaunijā, ASV un Somijā, radās ideja dibināt uzņēmumu, kurš fokusētos tieši uz kosmosa ainu modelēšanu. Lai risinātu sarežģītas problēmas komētas atmosfēras modelēšanas jomā, Slavinskis vērsās pie alma mater Ventspils Augstskolas zinātniekiem, profesora Andra Vaivada un pētnieces Karinas Šķirmantes.

ci3d-2.png
“Comet Interceptor” misijas nolidojuma plāns. Avots: Jones et al. 2024.

Lai sekmīgi izstrādātu kosmosa kameras, ir nepieciešams pēc iespējas vairāk apzināt fiziskos parametrus, kuri raksturo misijas mērķi. “Comet Interceptor” misijā mums ir jāmodelē fizisko parametru diapazonus, kuri raksturo dažādus iespējamos komētas izmērus, formas, aktivitātes līmeņus, kā arī nolidojuma ātrumu un ģeometriju (zonde pret komētu un virziens, no kura nāk Saules gaisma). Papildus tam “CI3D” komanda nodotā projekta ietvaros strādāja ar trīs kamerām “OPIC”, “MIRMIS NIR” un “EnVisS”, kuras tiek izstrādātas Igaunijā, Somijā un Itālijā. “Comet Interceptor” misija sastāv no trīs zondēm – galvenais kosmosa kuģis “A”, uz kura ir “MIRMIS NIR” kamera, zonde “B2”, uz kuras ir “OPIC” un “EnVisS”, kā arī zonde “B1”. “Blender” modelēšanas rīks dod mums iespēju virtuāli programmēt fiziskos un nolidojuma parametrus.

ci3d-3.png

 

Līdz ar sekmīgu projekta nodošanu “CI3D” komanda gatavojas nākotnes aktivitātēm. Projekta pagarinājumā ir plānots komētas atmosfēras modeli papildināt ar asti un strūklām, kā arī pievienot fona zvaigznes, kuras var izmantot, lai noteiktu zondes “B2” orientāciju. Projekta pagarinājumā arī plānots intervēt pērējās piecas “Comet Interceptor” kameru komandas, kuru mērinstrumenti ir izvietoti uz visām trīs zondēm. Zondi “B1” izstrādā Japānas Aerokosmisko pētījumu aģentūra, kas dotu Latvijas datorzinātnieku komandai iespēju izvērst sadarbību ārpus Eiropas robežām.

saistītie raksti

medicīna kosmoss kvantu tehnoloģijas

Izsludināta valsts pētījumu programma "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas "Aizsardzības inovāciju pētījumu programma" 2026.- 2029. gadam projektu…

Latvijas Zinātnes padome

28. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Kā rodas Saules aptumsums un kāpēc tas ir tik reti novērojams

Pilns Saules aptumsums ir viena no retākajām un iespaidīgākajām astronomiskajām parādībām, ko iespējams novērot no Zemes. Lai gan kaut kur uz planētas pilns Saules aptumsums notiek vidēji reizi pusotrā gadā, konkrētā vietā tas var neatkārtoties vairākas paaudzes. Latvijā pēdējais pilnais Saule…

Ventspils Augstskola

27. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvijā atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia

2026. gada 21. oktobrī Latvijas Universitātē svinīgi atklāts Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia. Latvija pievienojusies Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) izglītības biroju tīklam, kas šogad svin 20. gadadienu un apvieno 23 birojus EKA dalībvalstīs un asociētajās valstīs. Eiro…

Eiropas Kosmosa izglītības resursu birojs ESERO Latvia/ Research Latvia

23. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvija Starptautiskajā astronautikas kongresā akcentē kosmosa pakalpojumu nozīmi sabiedrības noturībai

No 4. līdz 6. oktobrim Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane piedalījās 77. Starptautiskajā astronautikas kongresā un ar to saistītajos augsta līmeņa pasākumos Turcijā, Antālijā, kuros tiek apspriesti aktuālie kosmosa politikas, drošības, zinātnes un …

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads