30. Eiropas lauku socioloģijas kongress Rīgā

No 2025. gada 7. jūlija līdz 11. jūlijam Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) kļūs par tikšanās vietu simtiem lauku pētnieku no visas pasaules. 30. Eiropas Lauku sociologu asociācijas (European Society for Rural Sociology) kongress pirmo reizi notiks Baltijā un iezīmēs nozīmīgu pavērsienu lauku pētniecībā mūsu reģionā. Kongresam jau apstiprināti vairāk nekā 500 referāti, 30 grāmatu atvēršanas pasākumi, kā arī 400 pētnieku dalība no 37 valstīm.

Ar tēmu "Pārejas lauki: dzīvotspējīgas nākotnes meklējumos" kongresa dalībnieki aicinās pievērsties būtiskiem procesiem, kas skar lauku teritorijas: lauksaimniecības reformām un digitālajai nevienlīdzībai, demogrāfiskajām izmaiņām un klimata pārmaiņām. Papildus akadēmiskajai programmai dalībnieki klātienē iepazīs Latvijas laukus – to sociālās un ekoloģiskās ainavas, kas iedvesmo pētniecību.

RSU zinātņu prorektore Agrita Kiopa: “Esmu gandarīta, ka RSU nopietnā konkurencē ir ieguvusi iespēju uzņemt galveno Eiropas lauku socioloģijas notikumu, kas notiek jau 30. reizi. Tā ir lieliska iespēja izcelt mums nozīmīgos jautājumus – laukus kā veselīgas pārtikas un veselīgas sabiedrības avotu. Fakts, ka lauki kļūst “vecāki” un mazāk apdzīvoti nozīmē arī to, ka ir jāpārdomā veselības aprūpes nodrošināšana. Tāpat klimata pārmaiņas, ko laukos izjūtam vistiešāk, ietekmē tieši gan pārtikas ražošanu, gan cilvēku veselību. Šie un citi jautājumi ir tie, kam pievērš uzmanību gan mūsu pētnieki, gan pētnieki visā pasaulē. Kongress sapulcē cilvēkus no visas pasaules. Viņi dalīsies ar savām zināšanām, kā arī ieraudzīs, cik bagāti esam mēs – gan ar saviem nepelnīti maz pētītajiem laukiem, gan ar savu zināšanu devumu par tiem.”

“Lauku socioloģija šobrīd ir tik aktuāla kā nekad,” uzsver RSU sociologs un vietējās organizatoru komitejas vadītājs, zinātnes profesors Miķelis Grīviņš. “Šis kongress ir iespēja domāt par nākotnes laukiem, kas ir ne tikai ilgtspējīgi, bet arī taisnīgi un iekļaujoši.”

Kongresa ietvaros notiks 40 tematisko darba grupas, plenārsēdes un diskusiju paneļi, kuros tiks aplūkotas tādas tēmas kā zemes izmantošana, lauku aktīvisms, līdzdalības pārvaldība, ilgtspējīga lauksaimniecība, infrastruktūras pieejamība, sociālā iekļaušana un daudzas citas tēmas.

Šī gada kongresu īpaši izceļ tā starpdisciplinārā un pieredzē balstītā pieeja. Daudzas sesijas vadīs pētnieki no dažādām zinātņu nozarēm, un, pateicoties sadarbībai ar partnerinstitūcijām, lauka ekskursijas ļaus dalībniekiem izkāpt ārpus akadēmiskās vides – dalībnieki dosies gan uz Latvijas tirgiem, gan aizsargājamām pļavām un nacionālajiem parkiem.

“Tā ir iespēja savienot globālo ar lokālo,” piebilst Miķelis Grīviņš. “Mēs veidojam vidi, kur idejas var savstarpēji bagātināties – ne tikai lekciju zālēs, bet arī mežos, laukos un sarunās.”

Sagaidāms, ka kongresā piedalīsies pētnieki no 37 valstīm, aptverot gandrīz visus kontinentus. Būs dalībnieki gan no Austrālija, Brazīlijas, Koreja, Ķīna un ASV, bet visvairāk – 46 pētnieki – atbrauks no Lielbritānijas. No Spānijas un Vācijas gaidām teju 40 kongresa dalībnieki, tāpat arī no Ungārijas, Somijas, Itālijas, Nīderlandes u.c. valstīm. Kongresā tiks izveidota nozīmīga platformu diskusijām par to, kā lauku reģioni Eiropā un citviet pasaulē var pielāgoties pārmaiņām, vienlaikus saglabājot savu dzīvotspēju, identitāti un vitalitāti.

Vairāk informācijas: kongresa mājaslapā.