Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas 2018. gada projektu ilgtermiņa ietekmes izvērtējums

Author
Latvijas Zinātnes padome

7. augusts, 2025. gads

Latvijas Zinātnes padome ir izvērtējusi 2018. gada Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu (FLPP) programmas ilgtermiņa ietekmi un secinājusi: pētniecības rezultāti turpina attīstīties vēl ilgi pēc projektu noslēguma, atstājot jūtamu iespaidu uz sabiedrību, ekonomiku, vidi, veselības aprūpi un izglītību.

Pārskatā analizēti projektu rezultāti trīs gadu periodā pēc to noslēguma (2022–2024), un pirmo reizi vienuviet apkopoti gan zinātniskie rādītāji, gan sociālekonomiskās ietekmes piemēri. 80 projektu vadītāji piedalījās pašvērtējumā, apliecinot, ka iegūtās zināšanas, metodes un sadarbības pārtapušas jaunos pētījumos, inovācijās un rīcībpolitikas ieteikumos.

Analizējot vairāk nekā 80 projektu pašvērtējuma anketas un konkrētus piemērus no visām zinātnes nozarēm, pārskatā parādīts, ka pētniecības ietekme nebeidzas līdz ar finansējuma noslēgumu — tā paplašinās, iedzīvojas praksē un rada jaunus pētījumus, sadarbības un sabiedrisko atdevi.

Projekti devuši ieguldījumu valodas apguvē, medicīniskajā diagnostikā, kultūras mantojuma saglabāšanā, pārtikas inovācijās, klimata pētniecībā un citās jomās. Tie veicinājuši jauno zinātnieku izaugsmi, starptautisku sadarbību un rīcībpolitikas veidošanu. Pārskats veidots kā populārzinātnisks tilts starp zinātni un sabiedrību, lai uzskatāmi parādītu — ieguldījumi zinātnē ir ilgtermiņa ieguldījumi valsts nākotnē.

Pārskatā ietverti piemēri no dažādām zinātņu nozarēm — no gudrā asfalta un depresijas izpētes līdz senās piekrastes ainavas biogrāfijai un latviešu valodas apguves tehnoloģijām. Katrs piemērs parāda, kā zinātne pārtop par sabiedrībai saprotamu vērtību un nes taustāmus ieguvumus dažādām nozarēm.

Uzzini vairāk

saistītie raksti

pētījumi zinātne sabiedrības veselība

Organisms iestrēdzis hroniskas infekcijas stāvoklī. RSU pēta gadiem pārprastu slimību.

Jau gadu desmitiem cilvēki, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu, pazīstamu arī kā hroniskā noguruma sindromu (ME/HNS), atrodas dīvainā un sāpīgā pelēkajā zonā starp slimību un neticību. Viņi jūtas ļoti slikti, taču viņiem atkārtoti tiek teikts, ka ar viņiem viss i…

Bupešs Kumars Prustijs, RSU tenūrprofesors | Pols Vatons

17. februāris, 2026. gads

pētījumi

Latvijā pēta borēliju proteīnus, lai uzlabotu vakcīnu pret Laimas slimību

Tuvākajos gados farmācijas tirgū varētu parādīties uzņēmuma "Pfizer" radītā vakcīna pret ērču izraisīto Laimas slimību. Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā turpinās pētījumi, kuru rezultātā varētu tapt vēl efektīvākas vakcīnas pret šo slimību.  Laimas slimība, kuru i…

Ilze Kuzmina | Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

16. februāris, 2026. gads

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads