Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Author
LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība
Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes Pārtikas institūta profesore Evita Straumīte. 
engin-akyurt-b6CCEsofl90-unsplash.jpg
Ilustratīvs attēls. Autors: Engin Akyurt, unsplash.com
Trenēt garšas kārpiņas

Garša ir viena no maņām, ko savā ikdienā izmanto pārtikas tehnologi, lai izvērtētu produktu kvalitāti un citus parametrus. "Vispirms mēs skatāmies ar acīm, tad aiziet garša, struktūra un konsistence. Piemēram, ja mēs raudzējam maizīti, kur ir ieraugs, profesionālis – speciālists ar gadiem uzkrātu pieredzi –, viņš jau, tikai pasmaržojot un mazliet pagaršojot, var pateikt, kāds būs tās skābuma līmenis," stāstīja Straumīte. 

Protams, lai to spētu, svarīgi treniņi un pieredze. Pārtikas tehnologi savas garšas kārpiņas trenē nemitīgi – gan darbā, gan bieži vien arī privātajā virtuvē.

"Tiem, kas ir profesionāļi, tas ir ikdienas treniņš. Piemēram, mums ir vīnziņi, kas, sākot ar izejvielām, spēj aprakstīt vīnu un zina, kas no tām parādīsies tālāk tā garšā. Arī citās nozarēs ir līdzīgi, un tas ir tiešām tāds ikdienas darbs," profesore skaidroja. 

Vispirms ir smarža 

Reizēm šī attīstītā maņa un spēja sagaršot pat visapslēptākās nianses pārtikas tehnologiem mēdz ikdienā arī traucēt, viņa atklāja: "Jo tu zini, ka tur varēja pagatavot labāk, un tu zini, kur ir kļūda. Bet jāņem vērā, ka tas nav tikai par garšu – tas ir arī par aromātu, jo aromāts un garša ļoti bieži iet kopā. Turklāt pirmo mēs vienmēr uztveram aromātu. It īpaši, kad runājam par pārtiku, nevar atsevišķi izdalīt smaržu un garšu." 

Secīgi tātad vispirms sajūtam aromātu jeb smaržu. Tad, pārtikas produktam nonākot mūsu mutē, tiek atbrīvotas dažādas vielas, kas rada garšu un paralēli joprojām arī aromātu. Visbeidzot vērtējumā sava vieta ir ēdiena konsistencei un struktūrai, kas arī spēlē savu lomu. 

No kurienes ir tā garša? 

Pārtikas tehnologi spēj katru no šiem parametriem izdalīt un izvērtēt, kā arī, iespējams, noteikt, no kurienes tas nāk, stāstīja Straumīte: "Ja tie, kas netrenējas, var pateikt tikai to, ka tas ir salds, tad tas, kurš ir trenējies, var pateikt, ka tas saldums ir no vaniļas vai zemenēm, vai vispār tur jau ir saldskābas nianses, kas atgādina jasmīnus, vai tas ir žāvētu plūmju aromāts, kam ir saldi rūgtenas garšas nianses. Viņš vienkārši iemācās tā konkrētāk un dziļāk raksturot to, ko sagaršo, jo ražošanas procesā nepietiek tikai ar to, ka man patīk vai nepatīk." 

Kamēr mēs kā patērētāji produktus bieži vien vērtējam visai vienkārši – garšo, negaršo, skābs vai salds, tikmēr pārtikas tehnologiem jāmāk norādīt uz konkrētām niansēm un kļūdām. 

"Ražošanā vajag pateikt jau niansēti, ka šodien raudzēšana mums ir aizgājusi nepareizajā virzienā – mums vairs nav patīkamā pienskābe, mums jau ir mazliet asā etiķskābe, un produkts ir pārrūdzis. Mēs iemācāmies labāk raksturot to visu un saprast savas sajūtas," skaidroja profesore. 

Kā gotiņa barota? 

Pārtikas tehnologi produktus vērtē ne tikai to izstrādes stadijā, sniedzot padomus, kā labāk uzlabot dažādas garšas nianses, bet arī ikdienā, kad produkti jau tiek ražoti, jo tad seko nākamais un ne mazāk svarīgais uzdevums – nodrošināt to nemainīgu kvalitāti. "Pārtika, lai kā mums negribētos tā teikt, tomēr ir dzīva, un tajā ir gan dažādas baktērijas – labas un sliktas, gan dažādi fermenti, kas aktīvi darbojas. 

Pārtikas tehnologu uzdevums ir nodrošināt nemainību, un tas ir ikdienas darbs, kas prasa koncentrēšanos, zināšanas un pieredzes uzkrāšanu," uzsvēra Straumīte. 

Nodrošināt nemainīgu garšu gadu no gada nemaz nav tik vienkārši. Lai to paveiktu, stingri jāpieturas pie konkrētām izejvielām un tehnoloģijām, taču jāņem vērā, ka arī izejvielas dažādu ārējo apstākļu dēļ katru gadu var mazliet mainīties. 

"Piemēram, ja tas ir piens, tas var mainīties atkarībā no tā, kā gotiņas būs barotas, kāda būs sezona un graudi – vai tie jau būs nostāvējušies vai nāk jauni. Tur ir vajadzīga pieredze un zināšanas, lai mēs varam veikt kādus mazus, tehnoloģiskus trikus, lai tiešām tas produkts sanāktu tieši tāds, kādam tam ir jābūt," atzina profesore.

saistītie raksti

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads