Jūnija personība Karina Šķirmante: kad informācijas tehnoloģijas satiekas ar Visumu

Author
researchLatvia

16. jūnijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija kosmoss

Kosmosa izpēte kļūst arvien nozīmīgāka, ne tikai paplašinot cilvēces zināšanas par Visumu, bet arī veicinot inovācijas, tehnoloģiju attīstību un jauno talantu piesaisti zinātnei. Viņas darbs apliecina, cik svarīgi ir apvienot dažādu jomu ekspertīzi, lai risinātu sarežģītus zinātnes jautājumus. Šādā sadarbības punktā starp tehnoloģijām un astronomiju darbojas doktora grāda pretendente Mg. sc. comp. Karina Šķirmante, Ventspils Augstskolas (VeA) vadošā pētniece un lektore. 

Karinas pētnieciskā darbība aptver augstas veiktspējas skaitļošanu un datu apstrādi ar īpašu fokusu uz kosmosa tehnoloģiju projektiem. Viņa aktīvi iesaistās Eiropas Kosmosa aģentūras projektā Comet Interceptor, kura mērķis ir 2029. gadā palaist zondi, lai pirmo reizi tieši kosmosā pētītu komētu, kas līdz šim nekad nav pietuvojusies Saulei. Gatavojoties šai misijai, Karina kopā ar kolēģiem no VeA Inženierzinātņu institūta "Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs" (VSRC) modelē komētu aktivitāti radiofrekvenču joslā, sadarbojoties ar pētniekiem no Tartu Observatorijas (Igaunijā) un Ālto Universitātes (Somijā). Šī starptautiskā sadarbība palīdz attīstīt un kalibrēt instrumentus, kas tiks izmantoti misijas gaitā.  

Katrina Šķirmante_ VeA_Zinatnes personibas 2025 1500 x 860 pX.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Šī zonde atradīsies tā dēvētajā "Lagranža 2" punktā un gaidīs piemērotu komētu. Brīdī, kad tā pietuvosies, zonde ar apakšzondēm dosies tai pretī, lai iegūtu pēc iespējas vairāk attēlu un datu," skaidro VeA vadošā pētniece K. Šķirmante. 

Paralēli viņa attīsta studentu iesaisti radioastronomijā, sniedzot iespēju pielietot informācijas tehnoloģiju zināšanas reālos pētniecības projektos – no datu apstrādes līdz mašīnmācīšanās risinājumiem: "Kad students redz, ka viņa IT zināšanas ir praktiski izmantojamas zinātnē, rodas arī vēlme darboties tālāk šajā virzienā," uzsver VeA vadošā pētniece un Informācijas tehnoloģiju fakultātes lektore. 

Topošās doktores radošais ieguldījums izpaužas arī citās jomās – Karina ir viena no mūsdienīgas un garīgajai veselībai pielāgotas lietotnes EMORI izstrādātājām. Tā ieguvusi starptautiski atzīto "Red Dot" balvu par izcilu dizainu un rūpīgi pārdomātu pieeju emocionālās pašregulācijas veicināšanā. 

Katrina_Skirmante_MartinsGoldbergs-109.jpg
VSRC vadošā pētniece  Mg. sc. comp. Karina Šķirmante. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

"Vislielāko gandarījumu pētniecībā man sagādā brīži, kad redzu, ka mans neatlaidīgais ikdienas darbs vainagojas ar raksta publicēšanu, jaunas projekta idejas radīšanu, veiksmīgas sadarbības īstenošanu un sekmīgu zināšanu pārnesi studentiem," pauž Mg. sc. comp. Karina Šķirmante. 

Mg. sc. comp. Karina Šķirmante ir iedvesmojošs piemērs tam, kā Latvijā attīstās augsta līmeņa pētniecība ar starptautisku nozīmi, kuras pamatā ir gan tehnoloģiju pārvaldība, gan starptautiskā sadarbība, gan nākotnes zinātnieku audzināšana. Viņas darbs apliecina, ka Latvijas pētnieki ir nozīmīgi partneri globālajos zinātnes projektos un nākotnes misijās Visumā. 

 

 

Par "Zinātnes kalendāru 2025"

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.  

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

kosmoss

Latvija Starptautiskajā astronautikas kongresā akcentē kosmosa pakalpojumu nozīmi sabiedrības noturībai

No 4. līdz 6. oktobrim Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Lana Frančeska Dreimane piedalījās 77. Starptautiskajā astronautikas kongresā un ar to saistītajos augsta līmeņa pasākumos Turcijā, Antālijā, kuros tiek apspriesti aktuālie kosmosa politikas, drošības, zinātnes un …

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads