Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

pētījumi starptautiskā sadarbība

Baltijas valstis paraksta mikroshēmu sadarbības memorandu, lai veicinātu investīcijas, pētniecību un Eiropas tehnoloģisko neatkarību

Lai stiprinātu Baltijas valstu sadarbību mikroshēmu jomā, ir parakstīts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības memorands. Saskaņojot nacionālās stratēģijas un apvienojot kompetences, valstis ir iecerējušas paātrināt inovāciju radīšanu, paplašināt pētniecības kapacitāti un stiprināt Baltijas un …

Rīgas Tehniskā universitāte

24. oktobris, 2025. gads

pētījumi

Mikromobilitātes inovācijas LBTU: elektrospēkrati pētniecībai un studijām

Mūsdienās, kad ilgtspējīga mobilitāte pilsētvidē kļūst arvien aktuālāka, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē (IITF) tiek veikti jauni pētījumi mikromobilitātes jomā, tostarp iegādāts mikromobilitātes risinājumu komplekts CO₂ …

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

23. oktobris, 2025. gads

iespēja sadarbība pētījumi uzņēmējdarbība

"BioPhoT" piedāvā jaunu iniciatīvu zinātnes un industrijas sadarbībai

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai jeb "BioPhoT" uzsākusi jaunu iniciatīvu — "BioPhoT" Industry Challenge, kas rada ikvienam pieejamu telpu, kur satiekas zinātne un industrija. Te uzņēmumiem ir unikāla iespēja iesniegt savus tehnoloģiskos izaicinājumus…

BioPhoT

23. oktobris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Pētnieki testē dažādus apkures materiālus; atzinību izpelnās alus darīšanas atlikumi – drabiņas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki testē apkures granulas, kas izgatavotas no visdažādākajiem augiem vai to atliekām, kā arī sola līdz gada beigām izstrādāt rīku, kas katram ļaus secināt, kā apkurināt mājokli pēc iespējas ekonomiskāk.  Ierasts, ka kurināšanai izmanto koksnes g…

Ilze Kuzmina, Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

23. oktobris, 2025. gads