Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

humanitārās zinātnes un māksla pētījumi sabiedriskā zinātne personība

Humanitārās zinātnes digitālajā laikmetā: LNB pētnieces Andas Baklānes ceļš zinātnē

 Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt tek…

Brigita Zutere, researchLatvia

10. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. P…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

8. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Industrija izzina RTU pētnieku veikumu betona ilgtspējas veicināšanā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki īsteno vairākus nozīmīgus pētījumus, kas sekmēs klimatam draudzīgāku būvmateriālu izstrādi un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu industrijā. Latvijas Betona savienības zinātniski tehniskajā konferencē zinātn…

Rīgas Tehniskā universitāte

5. decembris, 2025. gads

pētījumi

LU pētnieki iezīmē Latvijai pielāgotu tehnoloģiju pārneses modeli

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes kopīgi ar LU Banku augstskolu īstenotā pētījuma starprezultāti apliecina – Latvijā ir liels neizmantots zinātnes komercializācijas potenciāls, taču tā atraisīšanai nepieciešama dziļi pārvaldības pārkārtojumi: tehnoloģiju pārnesi j…

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

4. decembris, 2025. gads