Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

pētījumi jaunieši sadarbība

Latvāņa izmantošana biomateriālos

Latvijā Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) jau vairākus gadu desmitus tiek uzskatīts par vienu no problemātiskākajām invazīvajām augu sugām, – tas apdraud vietējās ekosistēmas, rada riskus cilvēku veselībai un prasa regulāru kontroli. Tieši šo plaši zināmo problēmu savā zinātniski pētni…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

4. februāris, 2026. gads

zinātne sasniegumi pētījumi

RTU zinātnieki un inženieri izstrādā un patentē ierīci cīņai ar antimikrobiālo rezistenci

Antimikrobiālā rezistence jeb mikroorganismu spēja izdzīvot un pat augt apstākļos, kuros parasti tie tiktu iznīcināti, ir viens no lielākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem pasaulē. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki un inženieri izstrādājuši un patentējuši inovatīvu dezinfekcija…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. februāris, 2026. gads

pētījumi zinātne

Augu stresa agrīna noteikšana un iespējas to samazināt

Klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību kļūst arvien jūtamāka – līdz pat 40% no pasaules ražas katru gadu tiek zaudēti abiotisko stresu dēļ, piemēram, sausuma, karstuma un strauju temperatūras svārstību ietekmē. Šie zaudējumi ar katru gadu pieaug, radot nopietnus izaicinājumus gan globālajai pā…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

29. janvāris, 2026. gads

pētījumi zinātne jaunieši sadarbība

Kā melnās tējas atlikumi pārtop papīrā

Kad uz laboratorijas galda līdzās nonāk melnās tējas atliekas, kaņepju šķiedras, priežu celuloze un pārstrādāts papīrs, rodas jautājums — vai šie ikdienišķie materiāli spēj atklāt ko jaunu? Tieši ar šādu pētniecisku ziņkāri Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā (LVKĶI) tika īstenots Rīgas Valst…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

28. janvāris, 2026. gads