Klajā nāk Arnolda Klotiņa izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas”

Author
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts

5. decembris, 2024. gads

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta apgādā izdotais pētījums “Mūzikas modernisma daudzās sejas. 20. gs. jaunās mūzikas un avangarda attīstība Latvijas un Baltijas kaimiņzemju skaņu mākslā” ir stāsts par to, kā 20. gs. gaitā pakāpeniski mainījusies mūzikas izteiksme un stils. Grāmata adresēta plašām interesentu aprindām — žurnālistiem, skolotājiem, lektoriem un jebkuram kultūras baudītājam.

Muzikologa Arnolda Klotiņa grāmatas lasītājs uzzinās par gadsimta sākuma straujajām pārmaiņām Rietumeiropā, kad Pirmā pasaules kara iespaidā mūzika kļuva skarbāka, tika apšaubīta vai pat pamesta tonalitāte. Tomēr šī pasaules mūzikas pārmaiņu ietekme okupētajā Baltijā palīdzēja pārvarēt uzspiesto tā saucamā sociālistiskā reālisma dogmu, lai arī tie komponisti, kuri šo dogmu ignorēja, tika pakļauti režīma spaidiem.

Grāmatā parādīta latviešu, igauņu un lietuviešu jauno komponistu daiļrades dažādošanās ideoloģiskās varas atslābuma posmā pēc Staļina nāves. Bet turpinājumā tiek atspoguļota ideoloģisko spaidu atjaunošanās un izsmalcināšanās 20. gs. otrajā pusē, taču arī jaunas postmodernas romantisma un klasicisma ieskaņas mūzikā, kas galu galā noved pie visu stilu līdzāspastāvēšanas gadsimta beigu posmā — pie stilistiska plurālisma.

Mūzikas teorijas cienītājiem paredzēti īsi ilustrējoši nošu piemēri grāmatas beigās.

Dr. art. Arnolds Klotiņš ir muzikologs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks. Daudzu publikāciju un grāmatu autors (minot nesenākās “Mūzika bēgļu gaitās: Latviešu mūzikas dzīve un jaunrade pēckara Eiropā 1944–1951” (LU LFMI, 2022), “Divatā ar tautasdziesmu” (Zinātne, 2020), “Mūzika pēckara staļinismā: Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade 1944. līdz 1953. gadā” (LU LFMI, 2018)). 

Vairāk informācijas: https://lulfmi.lv/apgads

saistītie raksti

personība zinātnes komunikācija pētījumi

Jūlijā ceļojošā izstāde "Zinātne Latvijai 2025" aplūkojama gan Latvijas Mākslas akadēmijā, gan Talsos 

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2025” piedāvā unikālu iespēju iepazīt 12 izcilus Latvijas zinātniekus un viņu devumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. No 1. līdz 27. jūlijam šī daudzveidīgā ekspozīcija ir aplūkojama gan galvaspilsētā, gan reģionā, p…

researchLatvia

1. jūlijs, 2025. gads

pētījumi inovācija

Ar droniem un mākslīgo intelektu palīdzēs mežiem augt vērtīgākiem

Meža nozare ir viens no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Lai vairotu zaļo bagātību, ik gadu tiek atjaunoti vairāk nekā 40 tūkst. ha meža, apmēram puse – stādot vai sējot. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki ar partneriem izveido automatizētu risinājumu jaunaudžu kopšan…

Rīgas Tehniskā universitāte

30. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Nākotnes zāles – ar dziļu cieņu pret dabu

Zinātnieki arvien biežāk aicina ārstniecībā atgriezties pie tā, ar ko viss reiz sākās – pie dabas. Dabas vielas kļūst par būtisku atspēriena punktu jaunu zāļu izstrādē, jo to savienojumi izraisa mazāk blakusparādību nekā sintētiski medikamenti, pie kādiem esam pieraduši. Mūsdienu ķīmijas iespējas ļ…

Latvijas Organiskās sintēzes institūts

20. jūnijs, 2025. gads

pētījumi

Darbu sāk "DistanceLAB" digitālā platforma ar LU pētnieku izstrādātu prasmju pilnveides rīku

Jūnijā sākumā tika atklāta projekta “DistanceLAB” bezmaksas digitālā platforma, kuras izveidē piedalījies Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmiskais centrs (ESASAC), izstrādājot attālinātas mācīšanās iespēju un …

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

17. jūnijs, 2025. gads