Mainīgās klimata tendences, īpaši neprognozējamas ziemas, būtiski apdraud bišu saimju izdzīvošanu visā Eiropā. Vāgeningenas Universitātes (Wageningen University) pētījumā, kas veikts pēc Nīderlandes Lauksaimniecības, dabas un pārtikas kvalitātes ministrijas pasūtījuma, secināts, ka 2023.–2024. gada 21,2 % bišu saimju ziemā neizdzīvoja. (Wageningen University & Research 2024) Līdzīgi rezultāti novēroti arī Vācijā (16,2 %), Šveicē (18,9 %) un Austrijā (12,6 %) (Agroscope&Bienen.ch, Imkerbund.at, 2023–2024).
Latvijā vērojamas līdzīgas tendences. Bišu saimju ziemas mirstības rādītāji no 2012. līdz 2024. gadam svārstījušies no 7,2 % līdz pat 19,6 %, vidēji - 14,08 %, liecina Latvijas Biškopības biedrības (LBB) pētījuma dati, kas tapis sadarbībā ar COLOSS (LBB, 2024).
Inovācija bišu veselībai
LVKĶI jaunā projekta "Metodes izstrāde stropu ekranēšanai, izmantojot termoreflektīvās virsmas bišu mirstības mazināšanai strauju klimata pārmaiņu ietekmē" mērķis ir izstrādāt risinājumu, kas palīdzētu samazināt bišu mirstību ziemā, izmantojot termoreflektīvas virsmas stropu iekšējai ekranēšanai un jaunus, videi draudzīgus kompozītmateriālus, kas apvieno koka izturību ar ekspandēta putupolistirola stropu (EPS) siltumnoturību. Projekta vadītāja ir mūsu Celulozes laboratorijas pētniece Dr.biol. Ulla Milbreta.
Uz Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta jumta tiek veidota eksperimentālā drava ar 36 stropiem, kuri būs aprīkoti ar sensoru tīklu: stropu svara, temperatūras, mitruma un ārējās vides datu reģistrēšanai reāllaikā.
Datu analīze
Bišu saimju veselība un izdzīvošana cieši saistīta ar mikroklimata stabilitāti stropā. Starptautiskie pētījumi aizvien biežāk apliecina, ka siltumizolācijas materiālu kvalitāte un datos balstīta agrīnā bišu uzraudzība ir divi galvenie virzieni, lai pielāgotos mainīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.
Polijā 2024. gadā publicētā pētījumā analizēts jauns, ekoloģiski noārdāms stropa izolācijas materiāls, kas samazina siltuma zudumu un veicina temperatūras stabilitāti stropa iekšienē. Vienlaikus pētnieki veica attālinātu datu uzraudzību ar sensoriem, kas fiksēja temperatūras, svara un mitruma izmaiņas, ļaujot agrīni konstatēt anomālijas bišu uzvedībā un novērst to novājināšanos vēl pirms simptomu parādīšanās. Šāda pieeja tiek aktīvi ieviesta arī citās valstīs, tostarp Itālijā un Ungārijā (Gorecki et al., 2024).
Savukārt autoru kolektīvā pārstāvētajā Kornela Universitātes pētījumā izstrādāta mākslīgā intelekta (Explainable AI) metode, kas izmanto stropa iekšējās temperatūras datus, lai ar augstu precizitāti paredzētu bišu veselības stāvokli. Pētījumā konstatēts, ka krasas temperatūras svārstības un ilgstoši periodi zem 10 °C ir būtiski riska indikatori. Šie dati vēlreiz apliecina, cik nozīmīga ir izolācija un pārdomāta mikroklimata vadība bišu saimju ilgtspējai (Arias-Calluari et al., 2025).
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes testu dravā Vecaucē 2022. gadā tika veikts detalizēts monitorings ar sensoriem (svars, temperatūra, mitrums), kas nodrošināja reāllaika datus par bišu saimju dinamiku dažādos gadalaikos. Šie dati ļauj secināt, ka precīzas biškopības tehnoloģijas spēj agrīni identificēt ziemošanas problēmas un bišu vājuma pazīmes. (LBTU, 2022)
Klimats kā faktors un inovāciju katalizators
Siltie rudens un ziemas periodi palielina Varroa ērču aktivitāti un traucē bišu bioloģisko ritmu (Rajagopalan et al., 2024). Stropi, kas zaudē siltumu vai pārkarst, kā rezultātā bišu saime zaudē dzīvotspēju vai iztērē barības rezerves vēl pirms pavasara.
Projektā ietvarā mūsu pētnieki izstrādās praktisku risinājumu biškopjiem Latvijā un citur Eiropā. Analizējot ekranēto un kontroles stropu ietekmi uz bišu dzīvotspēju, salīdzinot ekranēšanas efektu uz bišu dzīvesciklu koka un EPS stropos, kā risinājumu piedāvās poliuretāna-dabisku šķiedru kompozītmateriālu, kas apvienos koka stropu izturību un EPS stropu vieglumu un zemo siltumvadītspēju. Iegūtā materiāla siltumietilpība, vadītspēja un izturība tiks testēta, lai to izmantotu jaunā testa stropa izveidē.
No stropa konstrukcijas līdz pārtikas drošībai
Šis projekts nav tikai par biškopību. Bites ir viens no svarīgākajiem apputeksnētājiem Eiropā un nodrošina vairāk nekā 75% pārtikā izmantojamo kultūraugu apputeksnēšanu, ietekmējot lauksaimniecības ražu un cenu stabilitāti.
Bišu mirstība ietekmē veselas ekosistēmas, pārtikas drošību un reģionālo ekonomiku. Tāpēc inovatīvi risinājumi, piemēram, ekranētas, klimatnoturīgas stropa sienas vai datos balstīta stropu pārvaldība, ir būtiski klimata adaptācijas instrumenti.
Projekta partneri
Projektā apvienojušies trīs partneri, kas sniegs projektam savas kompetences:
- LVKĶI – materiālzinātnes, bišu monitorings un datu analīze,
- SIA Salix – bišu saimju nodrošināšana un biškopības konsultācijas,
- SIA RS Bite – bišu kāru nodrošināšana un biškopības konsultācijas.
Partneru kompetenču apvienojums ļaus izstrādāt praktiski pielietojamus, ilgtspējīgus risinājumus, kas var mainīt biškopības attīstības virzienu Latvijā un citviet.
Projekta apraksts šeit.
