Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.

Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

rsu_petijums_novecosana.jpg
RSU publicitātes foto
Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana

Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).

Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.

Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.

Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

f64_rsu_20200115_209.jpg
Pētījuma dalībniece pilda uzdevumu P300b viļņformas izsaukšanai, lai noskaidrotu, vai kognitīvās rezerves ir saistītas ar P300b viļņformas latenci un amplitūdu.  Foto: RSU publicitātes attēls.
No izpratnes līdz rīcībai

Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātnes politika zinātne

Latvija stiprina sadarbību ar Ziemeļvalstīm pētniecībā un augstākajā izglītībā

Pirmdien, 18. maijā, Tallinā norisinājās Ziemeļu un Baltijas valstu (NB8) pētniecības un augstākās izglītības ministru un augstāko pārstāvju sanāksme, kurā tika apspriesta reģionālā sadarbība kiberdrošībā, mākslīgajā intelektā, enerģētiskajā drošībā un zinātnes stratēģiskajā autonomijā. Latviju san…

Izglītības un zinātnes ministrija

19. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Rīgas Stradiņa universitāte veic antropoloģisku pētījumu Ventspilī

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieki nākuši klajā ar jaunāko iedzīvotāju antropoloģisko pētījumu, kurā apzināti ventspilnieki. Izrādās, šajā apvidū dzīvojošie ir garāki un smagāki par citiem kurzemniekiem, turklāt arī krietni spītīgāki. Pētījums turpināsies vēl vairākus gadus visā Latvijā, l…

12. maijs, 2026. gads

zinātne

Vienotās veselības izcilības centra projekts saņem Eiropas Savienības finansējumu

Latvijas zinātnisko zinātnisko institūciju virzītā apjomīgā pētniecības iniciatīva "Izcilības centrs integrētā vienotas veselības ekosistēmā" (IntegroHEALTH) guvis atbalstu Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” projektu konkursā…

Izglītības un zinātnes ministrija

8. maijs, 2026. gads

zinātne

10 zinātnieku komandas pārstāvēs Latviju “Hello Tomorrow Global Summit 2026”

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT” sadarbībā ar “Hello Tomorrow” starptautiskajiem ekspertiem konkursa kārtībā ir atlasījusi 10 spēcīgas “BioPhoT” pētnieku komandas, kurām 11. un 12. jūnijā Amsterdamā uzticēts pārstāvēt Latviju vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģi…

Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma “BioPhoT”

30. aprīlis, 2026. gads