Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.

Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

rsu_petijums_novecosana.jpg
RSU publicitātes foto
Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana

Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).

Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.

Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.

Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

f64_rsu_20200115_209.jpg
Pētījuma dalībniece pilda uzdevumu P300b viļņformas izsaukšanai, lai noskaidrotu, vai kognitīvās rezerves ir saistītas ar P300b viļņformas latenci un amplitūdu.  Foto: RSU publicitātes attēls.
No izpratnes līdz rīcībai

Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.

saistītie raksti

zinātne pētījumi starptautiskā sadarbība

“BioPhoT” komandas stiprina saites ar investoriem un paātrina inovāciju virzību

Jūnija vidū vairāk nekā 20 platformas “BioPhoT” inovāciju komandas pirmo reizi vienotā Latvijas delegācijā piedalījās vienā no pasaules nozīmīgākajiem dziļo tehnoloģiju notikumiem – Hello Tomorrow Global Summit Amsterdamā. Dalība forumā ļāva Latvijas pētniekiem nostiprināt starptautisko redzamību u…

BioPhoT

10. jūlijs, 2026. gads

zinātne

Kā rodas latviešu valodas vārdi? LU pētnieki izveido unikālu datubāzi

Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes valodnieki izstrādājuši jaunu un unikālu digitālu resursu "Latviešu valodas morfēmu un vārddarināšanas modeļu datubāze (LVMVMD)", kurā apkopoti sistēmiski dati par latviešu valodas vārdu uzbūvi un darināšanu. Datubāze balstīta uz vairāk nekā 75 0…

Andra Kalnača (Tenūrprofesore, Dr. philol., Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte)

3. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes pētījumi

Izsludināts valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību programmā noteikto pētījumu izstrāde, 2. daļa” 2026.–2028. gadam projektu pieteikumu konkurss

Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumu Nr. 560 "Valsts pētījumu programmu projektu īstenošanas kārtība" 17. punktu, izsludina valsts pētījumu programmas “Bioloģiskās daudzveidības prioritāro rīcību progra…

Latvijas Zinātnes padome

26. jūnijs, 2026. gads

inovācija sasniegumi zinātne

RTU profesors Kristaps Kļaviņš starptautiskā zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā iegūst prestižu «Deep Tech Pioneer» statusu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesors Kristaps Kļaviņš, kura vadībā tiek attīstīta neinvazīvās diagnostikas platforma «SwyCard», zinātņietilpīgo tehnoloģiju samitā «Hello Tomorrow Global Summit 2026» gūst lielu starptautisku atzinību. Šis novērtējums n…

Rīgas Tehniskā universitāte

18. jūnijs, 2026. gads