Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.

Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

rsu_petijums_novecosana.jpg
RSU publicitātes foto
Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana

Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).

Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.

Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.

Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

f64_rsu_20200115_209.jpg
Pētījuma dalībniece pilda uzdevumu P300b viļņformas izsaukšanai, lai noskaidrotu, vai kognitīvās rezerves ir saistītas ar P300b viļņformas latenci un amplitūdu.  Foto: RSU publicitātes attēls.
No izpratnes līdz rīcībai

Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātne

Eiropas iniciatīva #ChooseEurope: pētniecības iespējas arī Latvijā

Eiropas Komisija (EK) 2025. gadā uzsākusi starptautisku iniciatīvu #ChooseEurope, kuras mērķis ir stiprināt Eiropas kā pievilcīgas pētniecības telpas atpazīstamību un veicināt pētnieku profesionālo mobilitāti. Iniciatīvu atbalsta arī Izglītības un zinātnes ministrija, akcentējot Latvijas iesaisti s…

researchLatvia | Latvijas Zinātnes padome

12. decembris, 2025. gads

humanitārās zinātnes un māksla pētījumi sabiedriskā zinātne personība

Humanitārās zinātnes digitālajā laikmetā: LNB pētnieces Andas Baklānes ceļš zinātnē

 Ph. D. Anda Baklāne ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja, literatūras pētniece un digitālo humanitāro zinātņu praktiķe. Strādājot digitālās pētniecības projektos, viņa attīsta pieejas, kas palīdz sistematizēt literatūras korpusus, interpretēt tek…

Brigita Zutere, researchLatvia

10. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. P…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

8. decembris, 2025. gads

sasniegumi zinātne

Izdevums "Latvian Academy of Sciences. Yearbook 2025" atklāj vadošās tendences un sasniegumus Latvijas zinātnē un pētniecībā

Izdevums "Latvian Academy of Sciences. Yearbook 2025" atklāj vadošās tendences un sasniegumus Latvijas zinātnē un pētniecībā Klajā nācis Latvijas Zinātņu akadēmijas sagatavotais izdevums, kurā apkopota informācija par 2024. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātiem – fundamentālajiem un lietišķa…

Latvijas Zinātņu akadēmija

8. decembris, 2025. gads