Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.

Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

rsu_petijums_novecosana.jpg
RSU publicitātes foto
Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana

Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).

Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.

Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.

Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

f64_rsu_20200115_209.jpg
Pētījuma dalībniece pilda uzdevumu P300b viļņformas izsaukšanai, lai noskaidrotu, vai kognitīvās rezerves ir saistītas ar P300b viļņformas latenci un amplitūdu.  Foto: RSU publicitātes attēls.
No izpratnes līdz rīcībai

Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.

saistītie raksti

pētījumi

Veikts pētījums par kortikosteroīdu izraisītajām morfofunkcionālajām pārmaiņām suņu aknās un to reversijas iespējām

24. augustā Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultātē (LBTU VMF) promocijas darbu "Kortikosteroīdu izraisītās morfofunkcionālās izmaiņas aknās un to reversijas iespējas suņiem / Corticosteroid-induced morphofunctional changes in liver and their reversal potential…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

26. augusts, 2026. gads

starptautiskā sadarbība zinātne

Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmas pārstāvji aicināti izteikt viedokli par EIT nākotni

Eiropas Komisija aicina zinātnes, inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmas pārstāvjus sniegt viedokli par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) regulas un EIT Stratēģiskās inovācijas programmas pārskatīšanu. EIT ir nozīmīga Eiropas Savienības (ES) inovācijas ekosistēmas daļa, kas ap…

Latvijas Zinātnes padome

21. augusts, 2026. gads

zinātne dabaszinātnes

LU CFI jauns Horizon Europe projekts ilgtspējīgai bateriju pārstrādei

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir kļuvis par daļu no jauna Horizon Europe projekta CIRCULOOP (High-Throughput Circular Closed-Loop Direct Recycling for Low-Value Battery Chemistries in European Gigafactories). Ar BATT4EU partnerības atbalstu tiek uzsākts trīs gadu darbs…

Latvijas Universitāte

21. augusts, 2026. gads

inovācija zinātne

Latvijas jaunuzņēmums attīsta zemūdens dronus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai

Latvijas zinātnē balstīto tehnoloģiju jeb Deep Tech jaunuzņēmums SIA “SUBmerge Baltic” attīsta autonomus zemūdens dronus, kas paredzēti infrastruktūras pārbaudēm, ostu drošībai, hidrogrāfijai, atmīnēšanai un citiem sarežģītiem zemūdens uzdevumiem. Uzņēmums tirgū darbojas kopš 2022. gada, pirmos dar…

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra

20. augusts, 2026. gads