Ko smadzenes stāsta par novecošanu?

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūnijs, 2025. gads

pētījumi zinātne

Cilvēkam novecojot, mainās viņa kognitīvās spējas, tādas kā atmiņa un uzmanība. Reizēm šīs izmaiņas var būt agrīni rādītāji nopietnākiem kognitīviem traucējumiem, kas potenciāli var novest pie tādiem patoloģiskiem stāvokļiem kā Alcheimera slimība. Agrīna kognitīvo traucējumu atklāšana ir īpaši svarīga, jo tā ļauj laicīgi iejaukties un sniegt atbalstu riska grupām.

Par pētījumu stāsta RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras lektora p. i. Agnese Ušacka, kura pētījumu veic kopā ar kolēģiem Kristīni Šneideri (vadošā pētniece), Aināru Stepenu (projekta vadītājs), Nauri Zdanovski (vadošais pētnieks), Zani Annu Litaunieci (zinātniskā asistente) un Zigmundu Freibergu (zinātniskais asistents).

rsu_petijums_novecosana.jpg
RSU publicitātes foto
Pētījuma mērķis – agrīna pazīmju noteikšana

Pētījums tiek veikts kognitīvās novecošanās jomā. Šajā projektā mēs ne tik ļoti pētām traucējumus (piemēram, Alcheimera slimību), bet dalībniekus ar dažādiem kognitīvās funkcionēšanas līmeņiem, starp kuriem ir arī tādi, kam ir diagnozes. Projektā Modificējamie bio un dzīvesstila marķieri kognitīvās funkcijas pasliktināšanās prognozēšanai (MOBILE-COG) tiek izmantota vienkārša, neinvazīva metode, lai identificētu šīs agrīnās brīdinājuma pazīmes, – smadzeņu aktivitātes mērīšana, izmantojot elektroencefalogrāfiju (EEG).

Pašlaik ir analizēti 50 dalībnieku dati, taču datu ievākšana vēl turpinās, un rezultāti gaidāmi vasarā. EEG ietver sensoru novietošanu uz galvas ādas, lai reģistrētu smadzeņu šūnu elektrisko aktivitāti. EEG pieraksta laikā pētījuma dalībnieki veic kognitīvus uzdevumus, kas prasa uzmanību. Izmantojot šo metodi, tiek izmērīts specifisks elektrisks signāls, ko sauc par P300 vilni.

Pētījumi rāda, ka atšķirības P300 vilnī – īpaši tā amplitūdā un laika intervālā – var atšķirt veselus cilvēkus no tiem, kam ir viegli kognitīvi traucējumi.

Cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem ir tendence uz mazākiem un vēlākiem P300 viļņiem, kas norāda uz samazinātu smadzeņu enerģiju un lēnāku informācijas apstrādi.

f64_rsu_20200115_209.jpg
Pētījuma dalībniece pilda uzdevumu P300b viļņformas izsaukšanai, lai noskaidrotu, vai kognitīvās rezerves ir saistītas ar P300b viļņformas latenci un amplitūdu.  Foto: RSU publicitātes attēls.
No izpratnes līdz rīcībai

Identificējot šīs smalkās izmaiņas agrīnā stadijā, mēs ceram pavērt ceļu plašākai kognitīvajai testēšanai un dot iespēju veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu turpmāku kognitīvo pasliktināšanos. Tas varētu ietvert dzīvesveida izmaiņas, kognitīvus vingrinājumus vai citas iejaukšanās, lai atbalstītu smadzeņu veselību un uzlabotu novecojošu cilvēku dzīves kvalitāti.

saistītie raksti

pētījumi zinātne sabiedrības veselība

Organisms iestrēdzis hroniskas infekcijas stāvoklī. RSU pēta gadiem pārprastu slimību.

Jau gadu desmitiem cilvēki, kuri sirgst ar mialģisko encefalomielītu, pazīstamu arī kā hroniskā noguruma sindromu (ME/HNS), atrodas dīvainā un sāpīgā pelēkajā zonā starp slimību un neticību. Viņi jūtas ļoti slikti, taču viņiem atkārtoti tiek teikts, ka ar viņiem viss i…

Bupešs Kumars Prustijs, RSU tenūrprofesors | Pols Vatons

17. februāris, 2026. gads

pētījumi

Latvijā pēta borēliju proteīnus, lai uzlabotu vakcīnu pret Laimas slimību

Tuvākajos gados farmācijas tirgū varētu parādīties uzņēmuma "Pfizer" radītā vakcīna pret ērču izraisīto Laimas slimību. Tikmēr Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā turpinās pētījumi, kuru rezultātā varētu tapt vēl efektīvākas vakcīnas pret šo slimību.  Laimas slimība, kuru i…

Ilze Kuzmina | Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente

16. februāris, 2026. gads

zinātne

Aicina uz pasaulē atzītā vides ekonomista Tima Džeksona vieslekciju Rīgā

Pasaulē plaši pazīstamais vides ekonomists, Apvienotās Karalistes Sari universitātes (University of Surrey) profesors Tims Džeksons (Tim Jackson) 6. martā viesosies Latvijas Universitātē (LU) ar lekciju “Labklājība kā veselība: kāpēc dzīvošanai piemērotai nākotnei ir vajadzīga nevienaldzības ekonom…

Latvijas Universitāte

13. februāris, 2026. gads

zinātne

Prezentēti "BioPhoT" platformas pirmā gada rezultāti un nākamais izaugsmes posms

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 10. februārī prezentēti “BioPhoT” pētniecības platformas pirmā darbības gada rezultāti. Kopš platformas darbības sākuma divu uzsaukumu laikā saņemti 223 pētniecības un inovāciju projektu (PIP) pieteikumi, apliecinot izteiktu zinātnieku interesi par šo iniciatīvu. Lī…

BioPhoT

13. februāris, 2026. gads