Latvijā uzsāks gatavot Eiropas līmeņa kiberdrošības un mākslīgā intelekta speciālistus

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

23. jūlijs, 2025. gads

zinātnes politika

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos īstenošanas nosacījumus ES struktūrfondu līdzfinansētam projektam, kura ietvaros izveidos un īstenos jaunu maģistra studiju programmu kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanai. Projekta īstenošanai plānotais finansējums līdz 2029. gadam ir 8 736 200 eiro, no kuriem 85% būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi.

gatavos kiberdrošības un mākslīgā intelekta speciālistus.png
 IZM publicitātes attēls

Atbilstoši CERT.LV ziņojumam "2024.gads Latvijas kibertelpā" 2025.gadā un turpmāk kiberincidentu daudzveidība un intensitāte var tikai pieaugt un mākslīgais intelekts kļūs par nozīmīgu faktoru gan kiberuzbrukumos, gan kiberaizsardzībā, tādēļ Latvijā, ņemot vērā pieaugošo MI tehnoloģiju izmantošanu, lietu interneta attīstības un ģeopolitisko risku kontekstu, kā arī drošības nozīmi digitālajā telpā, ir nepieciešams kāpināt speciālistu skaitu ar padziļinātām prasmēm mākslīgā intelekta un kiberdrošības izaicinājumu risināšanā.

1.1.2.1.pasākuma "RIS3 industriālās prasmes" projekta investīcijas ir paredzētas mērķtiecīgiem ieguldījumiem cilvēkkapitālā, izcilības stiprināšanai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā, lai attīstītu mākslīgā intelekta  un kiberdrošības jomu attīstībai  nepieciešamās prasmes augstskolu un zinātnisko institūciju personālam, publisko iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nodarbinātajiem un sekmētu augstāko līmeņu digitālo prasmju īpatsvara pieaugumu sabiedrības drošības stiprināšanai, pētniecības attīstībai un augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbības veicināšanai.

Projekta ietvaros sadarbosies divas Latvijas zinātnes universitātes – Latvijas Universitāte (LU) kā projekta iesniedzējs un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) kā projekta sadarbības partneris, un līdz 2029. gada 30. novembrim izstrādās, aprobēs un īstenos kopīgu  maģistra studiju programmu ar specializāciju kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju izmantošanā, projekta laikā nodrošinot maģistra grāda ieguvi vismaz 40 studējošajiem. Šāds risinājums ir izvēlēts, ņemot vērā ka pēdējo piecu gadu laikā LU un RTU kopā ir nodrošinājušas 85% Latvijas valsts augstskolu sagatavoto IKT speciālistu un veikušas 76% no pētnieciskā darba informācijas un IKT atbilstošajās zinātņu nozarēs.

Projekta ietvaros katrā universitātē tiks izveidotas divas profesūras tenūras amata vietas kiberdrošības un mākslīgā intelekta jomā, nodrošinot to darbību, piesaistot šiem amatiem kvalificētus nozares speciālistus. Tenūras profesoriem tiks piesaistīti vismaz 12 doktoranti. Projekta laikā tiks izstrādātas arī profesionālās kvalifikācijas prasības atbilstošas profesionālās kvalifikācijas iegūšanai kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā. Plānots, ka vismaz 390 mazo un vidējo komersantu nodarbinātie apgūs specializētās augstākā līmeņa prasmes kiberdrošības un mākslīgā intelekta tehnoloģiju jomā, kā arī vismaz 130 mazie un vidējie komersanti veiks papildinošas investīcijas viedās specializācijas prasmju apguvē, ieguldot 522 495 eiro publisko atbalstu papildinošās privātās investīcijas.

Ar projektu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Prasmju attīstīšana viedās specializācijas,  industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai” 1.1.2.1. pasākuma “RIS3 industriālās prasmes” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļvietnē.

saistītie raksti

zinātne zinātnes politika

Latvijas zinātnes kopienu aicina novērtēt pētniecības vidi Latvijā

Kā zinātnes kopiena vērtē darba vidi Latvijā, ar kādiem izaicinājumiem saskaras ikdienā un profesionālajā attīstībā un kādi uzlabojumi būtu nepieciešami? Lai iegūtu plašāku priekšstatu par situāciju no tajā strādājošo skatpunkta, Latvijas Zinātnes padome sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministri…

Latvijas Zinātnes padome

1. oktobris, 2026. gads

zinātnes politika zinātne

Elektronikas un datorzinātņu institūts: no pētniecības līdz nākotnes tehnoloģijām

Elektronikas un datorzinātņu institūts (EDI) ir viena no vadošajām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, elektronikas un viedo tehnoloģiju zinātniskajām institūcijām Latvijā. Institūts apvieno vairāk nekā 66 gadu pieredzi zinātniskajā pētniecībā, izstrādājot inovatīvus risinājumus elektro…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

21. septembris, 2026. gads

zinātnes politika

OECD un ES PĒTNIECĪBAS UN ATTĪSTĪBAS KARJERAS APTAUJA 2026

Aicinām Latvijas zinātniekus veltīt desmit minūtes, lai palīdzētu veidot pētniecības un attīstības karjeru nākotni!Jūs esat viens no miljoniem pētniecības un attīstības jomas profesionāļu visā pasaulē, kuri ar savu darbu veicina zinātnes un inovāciju attīstību. Politikas veidotāju lēmumi ietekmē ap…

OECD

18. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes inovācija zinātnes politika

Izsludināta Pēcdoktorantūras pētījumu piektā atlases kārta

Latvijas Zinātnes padome (LZP) izsludinājusi Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1.9. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētījumi” piekto pētniecības pieteikumu atlases kārtu.  Piektās atlases kārtas mērķis ir stiprināt Latvijas zinātnisko kapacitāti un ve…

Latvijas Zinātnes padome

14. septembris, 2026. gads