Šā gada Latvijas-Lietuvas-Taivānas zinātniskās sadarbības konkursā atbalstīti četri jauni kopprojekti biomedicīnas, materiālzinātnes, vides un sporta zinātņu jomā. Tie tiks īstenoti laika posmā no 2026. līdz 2028. gadam, savukārt finansējumu turpinās saņemt arī astoņi jau iepriekš uzsākti projekti. Kopumā programmā šobrīd norit 12 aktīvi pētniecības projekti.
Trīspusējā sadarbības programma sniedz iespēju pētniekiem apvienot zināšanas, jaunradi un resursus, lai kopīgi risinātu aktuālus jautājumus sociālajās un humanitārajās zinātnēs, biomedicīnā un materiālzinātnē. Šogad Zinātniskās sadarbības fonda ikgadējā 24. vadības komitejas sanāksme norisinājās Rīgā, kur visu trīs valstu pārstāvji prezentēja iepriekš atbalstīto projektu rezultātus un apstiprināja jaunus kopprojektus nākamajam periodam.
"Šī partnerība spilgti apliecina, ka kopīgi pētniecības projekti spēj savienot dažādas zinātniskās tradīcijas un veidot uzticēšanos starp valstīm. Mūsu zinātnieku aktīvā līdzdalība rāda, ka Latvijai ir daudz ko piedāvāt starptautiskajā pētniecības telpā," komentē Lauma Sīka, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores vietniece.
Starp četriem jaunajiem projektiem, kas saņēma atbalstu un uzsāks darbu 2026. gadā, ir daudzsološi pētījumi dažādās jomās:
- Materiālzinātnē Fa-Kuen Shieh no Taivānas Nacionālās centrālās universitātes, Darja Meisaka (Darya Meisak) no Viļņas Universitātes (VU) un Anna Šutka no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) strādās pie jaunu videi draudzīgu materiālu izstrādes, kas spēj reaģēt uz elektrību un mehānisko iedarbību.
- Biotehnoloģiju jomā Zong-Hong Lin no Taivānas Nacionālās universitātes sadarbībā ar Ievu Plikušieni (Ieva Plikusienė) no VU un Linardu Lapčinski no RTU izstrādās jaunu sensoru, kas, izmantojot mākslīgo intelektu, varēs ātrāk un precīzāk noteikt iekaisuma marķierus organismā.
- Vides zinātņu pētnieki Li-Yaung Kuo no Taivānas Nacionālās Tsing Hua universitātes, Radvila Rimgaile-Voicika (Radvilė Rimgailė-Voicik) no VU un Liene Auniņa no LU pētīs retu augu sugu (parastās mēnessēnes) saglabāšanu, izmantojot ģenētiskos datus un dzīvotņu analīzi.
- Sporta zinātņu jomā Lung-Hung Chen no Taivānas Nacionālās fiziskās audzināšanas koledžas kopā ar Brigitu Mieženi (Brigita Mieženė) no Lietuvas Sporta universitātes un Katrīnu Volgemuti no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētīs, kā sportisti psiholoģiski pielāgojas slodzēm visa sporta sezonas laikā, salīdzinot dažādas kultūras.
Savukārt ikgadējās sanāksmes laikā Latvijas zinātnieki, kuri īsteno aktīvos projektus, prezentēja pašreizējos rezultātus, apliecinot Latvijas pētījumu augsto līmeni un tematisko daudzveidību:
- Dr. chem. Alons Lends no Latvijas Organiskās sintēzes institūta iepazīstināja klātesošos ar inovatīvu starpdisciplināru metodi vēža pētniecībai, kurā tiek izmantoti mākslīgā intelekta rīki;
- Dr. phys. Jānis Spīgulis no Latvijas Universitātes (LU) prezentēja gaismas mikrolāzeru tehnoloģiju izstrādi sensoro pielietojumu vajadzībām;
- Dr. biol. Vita Rovīte no Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra dalījās ar atklājumiem par šūnu receptoru lomu neiroendokrīno audzēju veidošanās procesos;
- Kristīne Bērziņa-Cunska no LU prezentēja pētījumu par organizāciju noturību un vadības praksi ģimenes uzņēmumos.
Trīspusējā sadarbība starp Latviju, Lietuvu un Taivānu veido stabilas partnerības un rada rezultātus, kas sekmē zinātnes attīstību un inovācijas Baltijas reģionā, veidojot saikni ar Āzijas-Klusā okeāna reģionu. Nākamā projektu konkursa periods sāksies jau 2026. gada 2. februārī, kad zinātnieki varēs iesniegt jaunas projektu idejas sadarbībai.
Par Latvijas–Lietuvas–Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fondu
2000. gadā tika parakstīta Latvijas, Lietuvas un Taivānas zinātniskās sadarbības atbalsta fonda trīspusējā vienošanās par zinātnisko sadarbību. Tā mērķis ir veidot ilgtermiņa partnerības, kas stiprina uzticēšanos, veicina zināšanu apriti un paver ceļu jauniem atklājumiem.
Fonds nodrošina līdzvērtīgu finansējumu katras valsts dalībniekiem. Eksaktajās zinātnēs katrs projekta partneris saņem 25 000 eiro gadā, savukārt humanitāro un sociālo zinātņu projektos finansējums ir 20 000 eiro gadā katram dalībniekam. Katras valsts – Latvijas, Lietuvas un Taivānas – zinātnieki saņem finansējumu no savas valsts budžeta, tādējādi nodrošinot līdzvērtīgu ieguldījumu kopīgajā pētnieciskajā sadarbībā.
Latvijā programmu administrē Latvijas Zinātnes padome, savukārt IZM pārstāv valsti atbalsta fonda vadības komitejā, piedaloties stratēģisko lēmumu pieņemšanā un sadarbības virzienu attīstībā.
