Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ir dibināta 1919. gadā un jau vairāk kā pusgadsimtu ir grāmatniecības zinātniskās izpētes galvenais centrs Latvijā. LNB ir LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) zinātnes komunikācijas platformas researchLatvia vēstnese.
Pēc iekļaušanas LR IZM Zinātnisko institūciju reģistrā (2007) LNB ir jaunā līmenī turpinājusi īstenot likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” noteikto atbildību veikt zinātniskus pētījumus bibliotēkzinātnē, bibliogrāfijā, grāmatzinātnē. Iniciējot digitālās humanitārās zinātnes Latvijas akadēmiskajā ekosistēmā, mērķtiecīgi veidojot starpdisciplināras pētnieku grupas un vadot liela mēroga zinātniskus projektus, LNB ir izvirzījusies Latvijas humanitāro un sociālo zinātņu inovatoru priekšgalā, ko apliecina arī 2019. un 2025. gada augstie starptautisko novērtējumu rezultāti.
Bibliotēka, kas pēta, rada un iedvesmo
LNB kā zinātniskās institūcijas misija ir ar starpdisciplināru un inovatīvu sociālo zinātņu, humanitāro un mākslas zinātņu un krājuma izpētes pētījumu palīdzību stiprināt sabiedrības izaugsmi, izglītību un demokrātijas procesus.
Saskaņā ar LNB vīziju tā ir vadošais spēks jaunu zināšanu radīšanā, kas saistītas ar grāmatniecību, informācijas apriti, bibliotēku vēstures un attīstības jautājumiem, lasīšanas vēsturi, šodienu un nākotni, apgaismības vērtībām un idejām un to mūsdienu kontekstiem, un nozīmīgs vadošais partneris nacionālos un starptautiskos humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu projektos Latvijas un starptautiskajā zinātniskajā ainavā. LNB padziļinātā akadēmiskā ekspertīze un izcilība zinātnes komunikācijā nodrošina LNB pienesumu un klātbūtni nacionālos un starptautiskos jautājumos, kā arī nodrošina LNB kā inovāciju un sarunu telpas atbilstību mūsdienu sabiedrības izaicinājumiem.
Tilts starp pagātnes mantojumu un nākotnes zināšanām
LNB pētnieki strādā plašā humanitāro un sociālo zinātņu laukā, aptverot grāmatniecības, bibliotēku un informācijas vēsturi, vizuālo un mūzikas kultūru, digitālās humanitārās zinātnes, kultūras mantojuma metadatu attīstību. LNB zinātniskajā komandā, kuru veido 45 dažādu jomu profesionāļi, apvienoti pilna laika pētnieki un eksperti no visām bibliotēkas struktūrvienībām.
Svarīga LNB pētniecības ekosistēmas sastāvdaļa ir studentu iesaiste, veicinot pētniecībā iesaistītā personāla maģistra un promocijas darbu izstrādi. LNB pētnieki aktīvi piedalās doktorantu sagatavošanā, nodrošinot gan bibliotēkas resursu izmantošanu pētniecībā, gan mentoru atbalstu humanitārajās un sociālajās zinātnēs; LNB darbinieki ir arī promocijas darbu vadītāji. Turklāt LNB doktorantiem piedāvā iespēju iesaistīties nepilna laika darbā bibliotēkas pētniecības projektos.
LNB pētniecības tematikas struktūru veido savstarpēji cieši saistīta starpnozaru komanda. Grāmatniecības, lasīšanas un bibliotēku vēstures pētījumi LNB Pētniecības un interpretācijas centrā izseko zināšanu aprites procesiem no agrīnajiem jaunajiem laikiem līdz pat 21. gadsimtam, iezīmējot gan nacionālās atmodas idejiskos mezgla punktus un modernizācijas laikmeta transformācijas, gan padomju perioda un diasporas grāmatniecību.
LNB veido Nacionālo enciklopēdiju, kura tiek izstrādāta pēc precīzi strukturētas metodikas, procesā iesaistot attiecīgo jomu lietpratējus. Tās mērķis ir sniegt latviešu valodā akadēmiskās vides pētniecības rezultātus sabiedrības vajadzībām, līdz ar to radot augsti ticamu informācijas kopumu.
Drošticamas zināšanas sabiedrībai
Līdztekus tam būtisku pētniecības virzienu veido reto grāmatu, rokrakstu, kartogrāfijas un citu vēsturisko kolekciju izpēte. Bibliotēkas speciālie krājumi kā izpētes objekts ir spēcīgs akadēmiskais atbalsts dažādu jomu pētniekiem un studentiem, bieži vedot pie jauniem atklājumiem. Šajā ziņā būtiska ir arī krājuma izpēte vizuālās un mūzikas kultūras jomā, kur uzmanības centrā atrodas fotogrāfijas, grafikas, attēlu kolekcijas, kā arī nošu, mūzikas un audiovizuālo materiālu analīze.
Digitālo humanitāro zinātņu attīstība LNB pētniecībā paplašina tradicionālo avotos balstīto pieeju, attīstot datu analīzi, digitālos rīkus un vizualizācijas metodes, kas palīdz analizēt sarežģītas kultūras parādību struktūras un ilgtermiņa tendences. Nozīmīga ir nacionālās bibliogrāfijas un izdevējdarbības pētniecība, kurā LNB koncentrējas uz Latvijas izdevējdarbības procesu analīzi, grāmatu tirgus dinamiku un kultūras mantojuma datu ilgtspējīgu attīstību. Šie pētījumi arvien ciešāk saistās ar mūsdienu datu pārvaldības tendencēm, īpaši akcentējot metadatu semantisko savietojamību un mākslīgā intelekta rīku pielietojamību.
Šie risinājumi savukārt cieši saistās ar kultūras mantojuma interpretāciju kuratoriālajās praksēs, kur pētniecība, dizains un publiskā komunikācija apvienojas jaunos izstāžu un digitālo kolekciju formātos. Visbeidzot, LNB atbalsta arī latviešu literatūras, preses un izglītības vēstures izpēti, kā arī terminoloģijas attīstību.
Publikācijas, kas paplašina skatījumu uz kultūru, vēsturi un sabiedrību
LNB publicē žurnālu “LNB Zinātniskie raksti”, kas iznāk 1964. gada un ir visilgāk iznākušais turpinājumizdevums bibliotēku nozarē Latvijā (no 2022. gada indeksēts Scopus datubāzē). Žurnāls publicē oriģinālus pētījumus humanitārajās un sociālajās zinātnēs, īpašu uzmanību pievēršot pētījumiem par lasīšanas vēsturi, grāmatniecību un izdevējdarbību, kā arī citām ar LNB zinātnisko vīziju saistītām tēmām.
LNB pētnieki publicē zinātniskus rakstus nacionāla un starptautiska mēroga prestižos izdevumos, kā arī monogrāfiskus pētījumus. Starp tiem izceļami izdevumi, kas tapuši sadarbībā ar ārvalstu pētniekiem un nākuši klajā starptautiskos apgādos, piemēram, rakstu krājumi “The Baltic Battle of Books: Formation and Relocation of European Libraries in the Confessional Age” (Brill, 2023) un “Medieval Livonia and Its Historical Legacy” (Herder-Institut, 2022).
Līdzās LNB pētnieku monogrāfijām – fundamentāliem pētījumiem grāmatniecības vēsturē, kā Kristīnes Zaļumas “Vidzemes muižas un to bibliotēkas” (2022) un Paula Daijas “Apgaismības starpnieki” (2025), top arī izstāžu izdevumi, kas ietver plašus avotos balstītus zinātnisko pētījumu rezultātus, piemēram, “Garlībs Merķelis: Rokraksti. Seniespiedumi. Grafikas darbi” (2021) un “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” (2022).
Pētījums “Rīgas jezuītu kolēģijas grāmatu krājuma (1583-1621) katalogs: krājuma vēsture un rekonstrukcija” (2021), kuru veidoja Gustavs Strenga, Andris Levāns, Renāte Berga un Laura Kreigere-Liepiņa, 2002. gadā tika godalgots ar prestižo Baltijas Asamblejas balvu, savukārt Beatas Paškevicas sagatavotais Frīdriha Bernharda Blaufūsa “Dzīvesgājums” (2024) ierindojās starp Latvijas Zinātņu akadēmijas apbalvotajiem 2024. gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Zinātne, kas sasniedz un iesaista sabiedrību
LNB zinātnes komunikācija balstās daudzveidīgos formātos, kas palīdz pētniecības rezultātus padarīt pieejamus sabiedrībai un iesaistīt dažādas auditorijas. Tādas vērienīgas LNB kuratoru veidotas izstādes kā “Neredzamā bibliotēka” (2019), “Modināšana. Stāsts par hernhūtiešiem” (2022), “Tiesības uz bibliotēku” (2025), “Brīvība sākas ar grāmatu” (2025) ir ne tikai ietvērušas avotos balstīta pētniecības darba rezultātus, bet arī aktīvi iesaistījušas publiku, veidojot plašas pavadošās programmas – kuratoru vadītas ekskursijas, tematiskās lekcijas, diskusijas, meistarklases un cita veida pasākumus.
LNB izstādes ceļo arī ārpus Latvijas robežām. Plakātu izstāde “Riga erLesen” 2025. gadā aplūkojama Berlīnē, Brēmenē, Hamburgā, Greifsvaldē, Rostokā, Lībekā, Vitenbergā un Mārburgā. Savukārt grāmatu dizaina un tipogrāfijas vēsturei veltītās izstādes “Teksts mūs neinteresē” (2024) komanda 2023. gadā veidoja viesizstādi “Tipogrāfa esence” Plantēna–Moretusa muzejā Antverpenē.
LNB pētnieki regulāri sagatavo arī digitālās kolekcijas un virtuālas izstādes (tostarp Europeana platformā), populārzinātniskas publikācijas, video esejas un raidierakstus. Arvien plašāku auditoriju sasniedz materiāli kultūras tūrismam un muzejpedagoģiskajām programmām, kas balstīti pētniecībā, kā arī digitālās kolekcijas. Zinātnes komunikācijā un stratēģisko pētniecisko tēmu formulēšanā aizvien svarīgāku nozīmi gūst sadarbība ar neakadēmiskajiem partneriem, NVO un privāto sektoru.
Zinātnisko projektu izcilības centrs: LNB līderība un partnerība projektos
Pēdējos gados LNB ir vadījusi vairāku zinātnisko projektu vadību, starp kuriem izceļams Valsts pētījumu programmas projekts “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (2018–2021), kā arī fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti “Latvijas atmiņas institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu” (2020-2022) un “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (2024–2026).
Liela nozīme LNB un citu akadēmisko institūciju pētnieku sadarbībā bija LNB vadītajam Latvijas Valsts simtgades programmas projektam “Latvijas valstiskuma idejas vēsturiskais ceļš kopējā Eiropas kultūras telpā” (2017–2020). Tajā izdoto piecu rakstu krājumu sērija šobrīd tiek tulkota vācu valodā un nāks klajā Vācijā.
LNB ir augstu novērtēts sadarbības partneris Latvijā un starptautiski. 2021. un 2022. gadā LNB kopā ar Ukrainas zinātniski tehnisko ekspertīžu un informācijas institūtu īstenoja projektu “Teksta analīzes metodes un rīki līdzīguma noteikšanai un mērīšanai lielos nacionālos tekstu korpusos: Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas un Ukrainas Nacionālā akadēmisko tekstu repozitorija gadījumi”. No 2017. līdz 2022. gadam LNB bija sadarbības partneris Erasmus+ stratēģiskās augstskolu partnerības projektos “Apgaismības laikmeta mediju prakses” un “Kultūras mantojuma nākotne mūsdienu Eiropā” (2020–2022).
Vairākos Valsts pētījumu programmas projektos LNB ir bijis partneris LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtam un Latvijas Kultūras akadēmijai, kā arī citām institūcijām. Tas sekmējis kopējas platformas veidošanu ne tikai krājuma izpētē, bet arī digitālo humanitāro zinātņu konsolidācijā, piemēram, projektā “Atvērtas un FAIR principiem atbilstīgas digitālo humanitāro zinātņu ekosistēmas attīstība Latvijā” (2022–2025), kurā LNB pētnieki strādāja kopā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, Matemātikas un informātikas institūtu, Lībiešu institūtu, Latviešu valodas institūtu, kā arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju un Rīgas Tehnisko universitāti.
Vienojot idejas: starptautiskā sadarbība un nozīmīgi forumi
Viens no starptautiskās sadarbības virzieniem, kuru LNB ir pārliecinoši nostiprinājusi kā akadēmisks centrs un diskusiju platforma, ir starptautiskas konferences un forumi. LNB organizētās konferences “Garlībam Merķelim – 250) (2019), “Domāt, rakstīt, drukāt, lasīt – bibliotēkas jaunā apgaismības projekta īstenošanā” (2022), “Izdevējdarbība un nācija” (2023), “Piētisms Baltijas vēsturē” (2023), “Prāts Rīgā” (2024), “Grāmatniecība Agrīnajos Jaunajos laikos: pārrobežu kustība starp Beniluksa valstīm” (2024), “Kazimirs Ulrihs Bēlendorfs – klaidonis dzejnieks starp Kurzemi un Vāciju” (2025) tika īstenotas sadarbībā ar tādiem ārvalstu partneriem kā Potsdamas, Maincas, Halles, Sentendrjūsas, Antverpenes, Tartu universitātes, Halles starpdisciplinārais piētisma pētniecības centrs, Eiropas zinātnisko bibliotēku konsorcijs, Vācijas Bibliotēku un dokumentācijas centru darba grupa Austrumeiropas, Austrumviduseiropas un Dienvidaustrumeiropas pētniecībā u.c.
Nozīmīgi partneri dažādu aktivitāšu, tostarp zinātniskās izdevējdarbības īstenošanā, ir arī Igaunijas un Lietuvas Nacionālās bibliotēkas, Upsalas Universitāte, Ukrainas Nacionālā zinātniskā bibliotēka, Halles Frankes fondu organizācija, Herdera institūts Marburgā u.c.
Regulāri rīkojot zinātniskās konferences, LNB jau ir nostiprinājusi platformu, kas vieno Ziemeļaustrumu Eiropas reģiona pētniekus ar vienotām interesēm par grāmatniecības un mūsdienu digitālo pārmaiņu tēmām. Stabilas un atvērtas pētniecības kopienas veidošanu nostiprina tas, ka šo konferenču rezultāti tiek publicēti starptautiskos rakstu krājumos vai žurnālos, līdztekus īstenojot zinātnes komunikācijas pasākumus plašākai sabiedrībai.
Pieci lasīšanas gadsimti un nākotnes perspektīva
“Latviešu grāmatai 500” bija piecu gadu kultūras un izglītības programma (2021–2025), ar kuru tika atzīmēta latviešu grāmatniecības piecsimtgade. Programma ne tikai deva jaunu stimulu grāmatniecības vēstures pētījumiem, bet veidoja arī mūsdienīgu dialogu starp pagātni un nākotni, izceļot latviešu valodas, lasīšanas un kultūras nozīmi sabiedrībā. Tā aptvēra plašu izstāžu, konferenču, lekciju, izdevumu un izglītojošu aktivitāšu kopumu, kas izgaismoja rakstītā vārda spēku.
Kā programmas vadītāja LNB nodrošināja daudzveidīgu notikumu kopumu visā valstī, sekmējot plašu sabiedrības, īpaši jauniešu iesaisti, balstot novadpētniecības un amatierzinātnes iniciatīvas un strādājot kopā ar medijiem, piemēram, Latvijas Radio veidotajā raidījumu ciklā “Grāmatai pa pēdām”. Programma palīdzēja apzināties, cik nozīmīgs ir rakstītais un drukātais vārds mūsu nācijas vēsturē un identitātē. Veicinot diskusiju par par grāmatām, valodu, vēsturi, programma kļuva par pamatu jaunu kopienu tapšanai, apvienojot cilvēkus, kam rūp latviešu valoda, kultūra un lasīšanas tradīcijas nākotnē.
Līdz ar izdevuma “Lasīšanas pandēmija: esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā” (2020) publicēšanu un LNB pētnieku vadībā veiktajiem socioloģiskajiem pētījumiem, kas apkopoti 2025. gada ziņojumā par Latvijas iedzīvotāju lasīšanas paradumu aptauju rezultātiem, LNB ir pieteikusi sevi kā līderi lasīšanas vēstures un mūsdienu pārmaiņu pētniecībā.
Starptautiskajā simpozijā “Tiesības uz lasīšanu” (2025) pieņemais Rīgas manifests par lasīšanas veicināšanu piesaka stratēģisku nākotnes LNB pētniecisko virzienu: lasīšanas studijas, kurā lasīšanas un grāmatu aprites pētniecība tiks īstenota divos līmeņos: vēsturiskā un mūsdienu. Tādējādi LNB mērķis nākotnē būs veidot jaunu akadēmisku ietvaru, kas palīdzēs izprast lasīšanas lomu pagātnē un straujās mūsdienu pārmaiņas.
Video ar šī mēneša researchLatvia kalendāra zinātnieci Mg. art., Mg. soc. Dagniju Baltiņu
