Kā institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja Mg. med. vet. Žanete Šteingolde strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, apvienojot laboratorisko diagnostiku ar epidemioloģisko analīzi, lai izprastu, kā patogēni rodas, izplatās un ietekmē gan dzīvniekus, gan cilvēkus.
"Zinātne ļauj pasauli uztvert plašāk un dziļāk, mūsu lēmumus balstot nevis pieņēmumos, bet pētījumos un pārbaudītos faktos."
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" ir starptautiski konkurētspējīgs valsts nozīmes pētniecības centrs, kas izstrādā inovatīvas pētniecības metodes, rada jaunas praktiski pielietojamas zināšanas sabiedrības un vides veselības, pārtikas, zivsaimniecības un veterinārmedicīnas zinātņu jomā. Institūts "BIOR" ir viens no modernākajiem zinātnes centriem Baltijas reģionā ar spēcīgu zinātnisko personālu un starptautisku pieredzi, kuri ir arī savas jomas entuziasti. Institūtā ir mūsdienīga infrastruktūra un pētījumos tiek pielietotas aktuālākās metodes.
"Mana zinātniskā un profesionālā darbība saistīta ar veterinārmedicīnu – īpaši ar dzīvnieku infekcijas slimībām, tajā skaitā zoonozēm. Fokuss ir uz šo infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku un epidemioloģiju,” skaidro pētniece, doktora grāda pretendente Žanete Šteingolde.
"Mūsu mazo valstu fenomens ir tajā, ka mēs strādājam ar ļoti plašiem un daudzveidīgiem pētniecības virzieniem. Un patīkami, ka to novērtē tieši lielo valstu vadošās laboratorijas," stāsta pētniece.
"Darbs laboratorijā ir ļoti interesants un dinamisks. Nemitīgi ir jāpapildina zināšanas un jāseko līdzi jaunākajiem pētījumiem un slimību izplatībai. Taču neatklāšu neko jaunu, sakot – jo vairāk tu zini, jo vairāk apzinies, ka nezināmā vēl ir ļoti daudz. Zinātniskais darbs ik dienu apliecina, ka dabā nekas nenotiek tāpat vien, visam ir savas likumsakarības," uzsver Ž. Šteingolde.
"Ikdienas rutīnā neļauj ieslīgt interesanti atklājumi – kā, piemēram, pirmais Rietumnīlas drudža gadījums Latvijā. Šī infekcijas slimība pirmo reizi tika atklāta nomirušam putnam 2024. gada rudenī. Rietumnīlas drudzis ir zoonotiska infekcijas slimība – to pārnēsā odi, slimība visbiežāk skar putnus un zirgus, un var slimot arī cilvēki. Latvija piedalās Eiropas līdzfinansētā starptautiskā “Vienas veselības” (One Health) uzraudzības projektā. Rietumnīlas drudzis ir viena no slimībām, kas tiek pētīta šī projekta ietvaros. Dalība projektā ļauj mums iegūt datus par situāciju valstī, jo līdz šim nav bijuši plaši Rietumnīlas drudža ierosinātāja pētījumi Latvijā. Pētot zoonotisku slimību ierosinātājus dzīvnieku populācijās, mēs dodam ieguldījumu arī sabiedrības veselībai, iegūstot datus par slimības esamību (vai neesamību) un iespējamo izplatību dzīvniekos, un attiecīgi varam noskaidrot, kādus riska faktorus zoonotisku slimību ierosinātāji var radīt arī cilvēkiem. Šāda datu iegūšana un analīze ir ļoti svarīga "Vienas veselības" koncepta ietvaros, kas šobrīd ir viens no nozīmīgākajiem pētniecības virzieniem.”
Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
