Latvijas Universitāte saņem Eiropas Komisijas atzinību par inovatīvu pētījumu krīžu gatavības jomā

Author
Latvijas Universitātes Institucionālās attīstības centrs

6. augusts, 2025. gads

Latvijas Universitāte ar gandarījumu vēsta, ka Eiropas Komisija ir oficiāli atzinusi Dr. Ievas Birkas un viņas komandas nozīmīgo ieguldījumu projektā "Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā", kas īstenots Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē un finansēts no Atveseļošanas un noturības mehānisma projekta "Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija".* 

Dr. Birka saņēmusi 31. jūlijā nosūtītu vēstuli no Eiropas Komisijas Ģenerāldirektorāta Eiropas civilās aizsardzības un humānās palīdzības operācijām (ECHO) atzinīgi novērtējot veikto visaptverošo iedzīvotāju aptauju par krīžu gatavību Baltijas jūras reģiona un Vācijas pilsētās.

Komisija uzsvēra pētījuma būtisko ieguldījumu ES Gatavības savienības stratēģijā, īpaši izceļot sabiedrības nepietiekamās zināšanas par ārkārtas situāciju procedūrām un zemo individuālās sagatavotības līmeni. Pētījuma rezultāti ir būtisks pamatojums stratēģijas galvenajām prioritātēm un atbalsts komisāres Hadžas Lahbibas 72 stundu pašpietiekamības iniciatīvai.

Eiropas Komisija aicināja paplašināt pētījumu visā Eiropas Savienībā un ieteica tā rezultātus publicēt Savienības civilās aizsardzības mehānisma zināšanu tīklā, uzsverot tā nozīmi politikas veidotājiem, praktiķiem un pētniekiem.

Papildus tam Dr. Ieva Birka ir uzaicināta piedalīties Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra E6 vienības “Jaunie drošības izaicinājumi” ekspertu apaļā galda diskusijā, kas notiks šī gada septembrī.

Šī atzinība vēlreiz apliecina Latvijas Universitātes apņemšanos veikt ietekmīgu, uz politiku orientētu pētījumu ar nozīmi visā Eiropā un sabiedrības labā.

Papildu informācija par aptauju:

Projekta nosaukums: “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” Projekta līguma numurs: Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007  Projekta granta līguma numurs: LU-BA-PA-2024/1-0051

*Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" projekts Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007 “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija”.

saistītie raksti

kosmoss pētījumi

Latvija kļūs par daļu no NASA starptautiskās vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti

Otrdien, 7. oktobrī, valdība atbalstīja Latvijas pievienošanos starptautiskajam sadarbības ietvaram “Artemis Accords”, kas pazīstams kā Artemīdas vienošanās par miermīlīgu un ilgtspējīgu kosmosa izpēti.  Tā nosaka pamatprincipus, kā valstīm sadarboties kosmosa izpētē un tehnoloģiju attī…

Izglītības un zinātnes ministrija

7. oktobris, 2025. gads

pētījumi

RTU zinātnieki saņem 1,8 milj. eiro inovatīvu zinātnē balstītu produktu virzīšanai tirgū

Deviņas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieku komandas saņem 1,8 milj. eiro no valsts pētījumu programmas "Biomedicīnas un fotonikas pētniecības platforma inovatīvu produktu radīšanai" (BioPhoT), lai gada laikā zinātniskos rezultātus un tehnoloģijas pārvērstu praktiskos biomedicīnas, fotonik…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. oktobris, 2025. gads

pētījumi sociālās zinātnes

Pētīs bērnu audzināšanu un ģimenes struktūras pārmaiņas

Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki fundamentālajā pētījumā skaidros nozīmīgākos aspektus bērnu audzināšanā dažādos ģimeņu modeļos. Par mērķi izvirzīta arī pašreizējā ģimeņu atbalsta nepilnību identificēšana un priekšlikumu izstrāde tā pilnveidei. …

LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte

2. oktobris, 2025. gads

zinātne pētījumi sabiedriskā zinātne

Izveidota Latvijas populācijas genoma datu banka

Ģenētika nosaka, cik stipra būs mūsu veselība, kā arī – vai un ko pārmantosim no iepriekšējām paaudzēm. Taču svarīga ir ne vien mūsu individuālā ģenētika, bet arī tas, kāds ir lielākas populācijas genoms. To izzinot, varēs veiksmīgāk noteikt slimību ģenētiskos cēloņus, kā arī uzlabot veselības aprū…

Gunta Matisone, ReTV

30. septembris, 2025. gads