Latvijas zinātnieki vērienīgā pētījumā atklāj – asinszāle ir daudzsološs E vitamīna avots

Author
Sintija Ambote / Latvijas Radio

19. maijs, 2025. gads

dabaszinātnes

Dārzkopības institūta zinātnieki vērienīgā pētījumā atklājuši, ka asinszāle var kalpot kā daudzsološs E vitamīna ieguves avots. Tas savukārt rada iespējas vietējai farmācijas un lauksaimniecības industrijai, jo patlaban E vitamīnu pamatā iegūst no tādām izejvielām, kuras Latvijas apstākļos izaudzēt būtu sarežģīti. Trīs gadus audzējot asinszāles ap hektāru lielā platībā, pētnieki arī izpētījuši efektīvākos un "zaļākos" veidus, kā izaudzēt šos augus un iegūt no tiem E vitamīna savienojumus.

Dārzkopības institūta eksperte_Sipeniece.jpg
Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece

Dārzkopības institūta zinātniskā asistente Elise Sipeniece Bioķīmijas laboratorijā rāda pētījumā izaudzētu un īpaši izkaltētu asinszāļu augu pulveri, no kura pētnieki cenšas ekstrahēt jeb iegūt E vitamīna savienojumus. Lai sagatavotu pētāmo materiālu, nācies veikt teju juveliera darbu – no augiem bija jāatdala ziedi, ziedlapas, kāti un pumpuri, lai izpētītu, kā šīs vielas akumulējas visās auga daļās.

Institūta pētnieki eksperimenta laukā Dobelē audzēja ap 40 asinszāļu ģints sugas, lai noteiktu tās, kuros ir augstākā E vitamīna koncentrācija.

"Sadarbojāmies ar vairāk nekā 100 botāniskajiem dārziem no visas pasaules un mums atsūtīja 340 sēklas, no kurām dažādas bija tieši 41 suga.

Pirmajā gadā izaudzējām visas, lai noskaidrotu, vai tās var augt Latvijas apstākļos, un tikai viena nebija ziemcietīga. Tad veicām skrīningu uz tokotrionoliem, kas ir viens no ģimenes locekļiem E vitamīnam, un pēc šī skrīninga konstatējām, ka ir četras visperspektīvākās sugas, uz kurām veicām tālākos pētījumus un jau skatījāmies dažādu vides apstākļu ietekmi, kā šie E vitamīna savienojumi akumulējas augā, – vai palielinās to koncentrācija, ja audzējam vairāk saules gaismā vai noēnojam, vai audzējam uz lauka vai siltumnīcā," par pētījuma procesu stāsta Sipeniece.

Četru īpaši perspektīvo sugu vidū arī parastā asinszāle, kuru izmanto tējai, bet daudzviet tā tiek uzskatīta par nezāli.

Dārzkopības institūts.jpg
Foto:  Sintija Ambote

Tāpat projektā pētītas videi draudzīgas E vitamīna iegūšanas metodes, un zinātnieki pētījumam izvēlējušies tieši asinszāli, jo patlaban maz tiek pētīti alternatīvi E vitamīna savienojumu avoti.

"Zinām, ka daudz E vitamīna ir dažādās augu eļļās, riekstos un sēklās. Ir avoti, kas protams ir daudz bagātāki ar E vitamīnu – kā Annatto sēklas vai palmu eļļa. Protams, asinszāle nebūs tieši viens pret viens alternatīva, jo koncentrācija tur nav tik liela, bet tas ir alternatīvs augu materiāls, kas vienkārši mums aug uz lauka," turpina Sipeniece.

Priekšizpētē zinātnieki saprata, ka asinszāle ir perspektīvs augs. "Daudzviet to arī audzē kā dekoratīvu augu, bet to var izmantot arī šādā veidā. Noskaidrojām, ka siltumnīcā E vitamīna koncentrācija augā būs lielāka. Tāpat izpētījām, vai dažādu mēslojumu lietošana var paaugstināt šo savienojumu koncentrāciju, bet secinājām, ka varam samazināt slāpekļa un fosfora saturu, nelietojot šeit minerālmēslus, jo tie nekādā veidā neietekmē E vitamīna savienojumu koncentrāciju augos."

Projektā kopā ar kādu vietējo uzņēmumu izstrādāts arī jauna produkta prototips ar E vitamīna savienojumiem, kuri iegūti tieši no asinszāles.

Asinszāle.jpg
Aisinzāle, Publicitātes foto

Pētniece skaidro, ka E vitamīnam ir spēcīgas antioksidatīvas īpašības, kuras aizsargā cilvēka organismu no brīvajiem radikāļiem, kas ir nestabilas molekulas un var bojāt mūsu šūnas, un līdz ar to arī vairāk pakļaut slimībām un infekcijām.

"Informācija tieši par audzēšanu, optimālajiem apstākļiem un vides ietekmi ļoti palīdzēs lauksaimniekam, kā arī farmācijas industrijai, jo arī mēs esam izstrādājuši šī ekstrakta prototipu sadarbībā ar "SilvEXPO". Mēs ieguvām ekstraktu tieši no hypericum perforatum jeb parastās asinszāles, un izstrādājām ļoti bagātu ekstraktu tieši ar tokotrienolu (E vitamīna savienojums). Pagaidām tas ir prototipa veidā, tātad ir tālākās nākotnes perspektīvas, lai izveidotu uztura bagātinātāju no mūsu pašu asinzālēm," norāda Sipeniece.

Dārzkopības institūts arī turpina alternatīvu E vitamīna ieguves avotu izpēti un patlaban pēta viendīgļlapjus, tostarp, klijas.

saistītie raksti

dabaszinātnes zina

LBTU pētnieki attīsta ilgtspējīgus risinājumus Latvijas kūdras nozares attīstībai

Lai samazinātu kūdras nozares ietekmi uz klimatu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) uzsākts pētniecības un inovāciju projekts "PeatTransform", kura mērķis ir sniegt zinātniski pamatotus risinājumus Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota par klimatneitr…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

23. decembris, 2025. gads

dabaszinātnes tehnoloģijas

LU pētnieki uzsākuši unikālu pētījumu par kūdras ieguves nākotni Latvijā

Latvija ir kūdras substrātu eksporta līdere, un ir aprēķināts, ka mūsu valstij kūdras eksports pietiek vēl tūkstoš gadiem. Ņemot vērā Eiropas zaļo kursu, pastāv iespēja, ka kūdras ieguve Latvijā var tikt ierobežota. Tāpēc, lai uzzinātu patiesās emisijas, kas rodas purvos, novembrī uzsākts unikāls s…

Latvijas Universitātes fonds

10. decembris, 2025. gads

dabaszinātnes

LVKĶI uzsāk dalību projektā par raibās tauriņpiepes audzēšanu laboratorijā

Kas notiek, ja mežā augošu, gadsimtiem pazīstamu ārstniecības sēni mēģina “pierunāt” augt laboratorijā? Vai iespējams atkārtot dabā notiekošu, lēnu un sarežģītu procesu kontrolētos apstākļos, un no tā iegūt vielas ar augstu bioloģisko vērtību? Šiem jautājumiem Latvijas Valsts koksnes ķīmijas instit…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

9. decembris, 2025. gads

pētījumi dabaszinātnes

Kāpēc vērts iekopt dabisko pļavu

Kāpēc sēt pļavu? Cik ilgā laikā tā izaugs? Vai tad tas nenotiek pats no sevis? Delfi Brand Studio projekta "Dabas pēdās" ietvaros saruna ar Dr. geogr. Agnesi Priedi. Bioloģiski daudzveidīga puķu pļava varbūt košāk zied mūsu apziņā nekā Latvijas realitātē, kur to bieži aizstāj lekns lop…

Signe Bahšteina | Delfi Brand Studio

2. decembris, 2025. gads