Maija personība Rūta Ozola - Davidāne: vieda dabas resursu apsaimniekošana sākas laboratorijā

Author
researchLatvia

29. maijs, 2025. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes

Klimata pārmaiņas, ūdens piesārņojums un dabas resursu izsīkšana ir tikai daži no sarežģījumiem, ar kuriem šodien saskaras sabiedrība. Zinātnei šajā kontekstā ir nozīmīga loma – tā sniedz uz datiem, inovācijām un ilgtspējīgu attīstību balstītus risinājumus. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) asociētā tenūrprofesore Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne strādā pie viena no aktuālākajiem vides problēmjautājumiem – eitrofikācijas jeb ūdenstilpju aizaugšanas mazināšanas. Viņas darbs ir piemērs tam, kā zinātne var ne tikai sniegt atbildes, bet arī virzīt pārmaiņas sabiedrības labā.

“Mēs strādājam ar vienu no tēmām, kas ir ļoti aktuāla visā Eiropā un īpaši arī mums šeit Latvijā – kā samazināt eitrofikāciju jeb ūdens tilpņu aizaugšanu. Viena no manām pētījuma tēmām ir šo māla minerālu izmantošana inovatīvos veidos, un viens no tiem ir notekūdeņu attīrīšanā pirms izplūdes virszemes ūdeņos,” stāsta LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore.

Ruta Ozola Davidane LBTU Zinatnes personiba 2025 LV 1500 x 860 px.png
Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Zinātnieces pētniecības centrā ir inovācijas notekūdeņu attīrīšanas jomā. Tiek izstrādāti dabiski kompozītmateriāli, kas spēj efektīvi saistīt fosforu – vienu no galvenajiem eitrofikācijas cēloņiem.

Latvijā viena no unikālajām pētniecības jomām, ko vada tieši Ph. D. R. Ozolas - Davidānes pārstāvētais institūts, ir mākslīgo mitrāju izveide lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai. Papildus viņa pēta arī atgūtā fosfora, kas ir Eiropas Savienībā atzīta par kritisku izejvielu, izmantošanas iespējas lauksaimniecībā.  Tādējādi pētnieces darbs savieno vides aizsardzību ar aprites ekonomikas principiem un resursu ilgtspējīgu pārvaldību: “Šī ir unikāla pētniecības tēma Latvijas mērogā – mākslīgo mitrāju izmantošana lauksaimniecības noteces ūdeņu attīrīšanai citās vietējās augstskolās šobrīd netiek pētīta.”

Ph. D. R. Ozola-Davidāne ne tikai nodarbojas ar pētniecību, bet arī aktīvi veido saikni starp zinātni un sabiedrību, rīkojot pasākumus, kuros ikviens var gūt priekšstatu par zinātnes procesu un iesaistīties tā praktiskā izzināšanā: “Sabiedrībai ir jāredz praksē, kā tas notiek – un varbūt pat pašiem nedaudz jāizmēģina.”

 

Ozola - Davidāne_laboraturija_1_MartinsGoldbergs-104.jpg
LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūta asociētā tenūrprofesore
 Ph. D. Rūta Ozola-Davidāne
. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Līdzās akadēmiskajam darbam zinātniece piedalās arī zināšanu pārneses iniciatīvās. Viņa ir līdzdibinājusi zinātniski ietilpīgu jaunuzņēmumu (angļu: spin-off) un aktīvi strādā ar zinātnes komercializāciju, tai skaitā attīstot pārtikas kvalitātes indikatorus.

Zinātnes loma sabiedrībā nav tikai radīt jaunas zināšanas, bet arī nodrošināt, lai tās būtu saprotamas un pieejamas plašākai sabiedrībai. Kā uzsver Ph. D. Rūta Ozola - Davidāne, pētniekam jāspēj sarežģītus, ilgtermiņā pētāmus jautājumus izskaidrot vienkāršā, sabiedrībai saprotamā valodā.

LBTU asociētās tenūrprofesores darbība uzskatāmi parāda, kā zinātne veicina sabiedrības attīstību – aizsākoties laboratorijā un turpinoties ar ietekmi uz ūdens ekosistēmām, lauksaimniecības praksi un sabiedrisko domāšanu.

 

Par "Zinātnes kalendāru 2025"

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 "Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība" ietvaros. Izstrādātāji: SIA "Entuziasti Digital" radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs, un researchLatvia komanda.  

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai.  

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Science Europe publicējusi vadlīnijas zinātnes komunikācijas un pētniecības kultūras pilnveidei

Eiropas pētniecības organizāciju asociācija Science Europe 2026. gada oktobrī publicējusi vadlīnijas “Zinātnes komunikācija un pētniecības kultūra” (Science Communication and Research Culture), kuru mērķis ir stiprināt zinātnes komunikācijas lomu pētniecības sistēmā un veicināt sabiedrības uzticēša…

Latvijas Zinātnes padome

14. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Saruna ar nākotnes cilvēku jeb profesora Bertelsa trakā ideja pieaugošā datu apjoma saglabāšanai

Vai atceraties, kā pirms vairāk nekā 20 gadiem datu pārnesei izmantoja disketes? Tagad tā šķiet kā tāla pagātne, tehnoloģijas mainās ļoti strauji, un neviens vien cilvēks būs nodomājis – kas gan varētu būt tā tehnoloģija, ko šajā lielajā mainībā varēsim izmantot ārkārtīgi ilgu laiku un ar kuras pal…

Mariona Baltkalne

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

Nobela prēmiju ekonomikā šogad saņēma divi zinātnieki, kuru pētījumi palīdzēja izskaidrot, kā ekonomiskos modeļus var pārveidot, balstoties uz mikroekonomiskajiem, nevis makroekonomiskajiem, rādītājiem, lai atjaunotu stabilizācijas politiku. Viņu pētījumi izskaidroja, kā mājsaimniecības un uzņ…

Uģis Lībietis | Ieva Strazdiņa | Albīne Hlopņicka | LSM.lv

13. oktobris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Oktobra personība Gints Šmits: dabas iedvesmots materiāls nākotnes medicīnai

Kā vadošais pētnieks un Centrālās nervu sistēmas aktīvo savienojumu laboratorijas vadītājs Nacionālajā pētniecības un inovācijas institūtā (NIRI) Dr. chem. Gints Šmits strādā bioloģiski iedvesmotu risinājumu izstrādē ķīmijas, biotehnoloģijas un biomateriālu jomās. Viņa pētījumi vērsti uz to, kā dab…

researchLatvia

12. oktobris, 2026. gads