Kāda ir situācija Burtnieka ezerā ar zivju resursiem un ekosistēmu? To skaidros datu analīze pēc tagad ezerā veiktās zinātniskās zvejas. Un šie pētījumi būs pamatā turpmākajiem Valmieras novada pašvaldības lēmumiem par Burtnieka ezera un tam pieguļošo teritoriju apsaimniekošanu. Kādi ir pētnieku pirmie secinājumi?
Lai pilnīgāk varētu novērtēt ezera zivju resursus, tad pētnieki tīklus ezerā izlika dažādās vietās un arī tīklu acu izmērs bija atšķirīgs, kas ļauj noķert dažāda izmēra un vecuma zivis. Iepriekš, kā stāstīja SIA "Saldūdeņu risinājumi" vadošais pētnieks Matīss Žagars, šāda zinātniskā zveja Burtniekā bija pirms pieciem gadiem.
"Zinātniskai zvejai mērķis ir līdzīgi kā mēs savu veselību ik pa brīdim pārbaudām, tā ir tāda regulārā asins aina, ko mēs pārbaudām, kādā stāvoklī ezers šobrīd ir, no tāda ekoloģiskā un arī saimniekošanas viedokļa," teica Žagars.
Pirms trim gadiem Valmieras novada pašvaldība noteica ierobežojumus rūpnieciskajai zvejai, gan samazinot tīklu limitu, gan nozvejas daudzumu zandartiem un līdakām.
Kā stāstīja novada Dabas resursu pārvaldes vecākā vides speciāliste Evija Ozola, arī tas ir viens no iemesliem šim pētījumam, lai uzzinātu, kā šie ierobežojumi ir ietekmējuši zivju resursus, un arī lai izvērtētu līdzšinējo darbu ezera apsaimniekošanā.
"Uz pusi samazinājām zvejas limitu, tāpat ieviesti makšķerniekiem papildu ierobežojumi, katru gadu tiek veikta zivju nārsta vietu izpļaušana, tātad dažādas šādas mazās lietas,kas tomēr kopumā varētu atstāt diezgan lielu efektu. Ja domājam par nākotni, tad nākamā gada beigās beidzas rūpnieciskās zvejas tiesību līgumi, aiznākamajā gadā ir jāpieņem jauns makšķerēšanas nolikums, nu, tā kā, gatavojoties šiem notikumiem, tad arī iegūstam to zinātnisko pusi, kas tad mums ir ezerā mainījies šo piecu gadu laikā, uz kā balstīties, no kā tālāk domāt, ko mainīt," skaidroja Ozola.
Noķertajām zivīm tiek noteikta suga, tās tiek mērītas, svērtas. Šo darbu šobrīd veic SIA "Saldūdeņu risinājumi" zinātniskie asistenti Kārlis Dieviņš un Anna Luīze Eglīte.
"Šķirojam zivis pa dažādām sugām," sacīja Eglīte. "Pēc tam tad noteiksim arī vecumu un paņemsim kuņģa paraugus. Daudz darba, zivju daudz un darba daudz," piebilda Dieviņš.
Jautāta, kādas zivis Burtniekā pašlaik ir visvairāk, Eglīte skaidroja: "Asari, zandarti, raudas, tad arī no pārējām sugām ķīši, pliči."
Bet kā ir ar zandartiem un līdakām, kas visiem interesē?
"Zandartu ir salīdzinoši daudz, ir arī vairāki, kas ir bijuši 72, 74 centimetri, tie bija tie lielākie, kā arī 40, 50 garuma grupās diezgan daudz bijuši," atzina Eglīte.
Burtnieka zandarts tiek vērtēts kā galvenā ezera bagātība, un arī Žagars un Ozola atzina, ka uztraukumam par to, ka šo zivju ezerā paliek mazāk, nav pamata.
"Plēsēju, manuprāt, kļūst vairāk, un galvenais – tā pirmā sajūta ir, ka zandartiem ir palicis vēl labāk, nekā bija piecus gadus atpakaļ," teica Žagars. "Kas ir labi, ka ir dažāda vecuma, un gribam cerēt, ka tuvākajā nākotnē nebūs arī sūdzību, ka Burtniekā zandartu nav," piebilda Ozola.
Bet kādi tad kopumā ir pirmie secinājumi pēc piecām zinātniskās zvejas dienām? Žagars atzina, ka kopaina ezerā ir pozitīva.
"Pirmie secinājumi, ka prieks skatīties, Burtnieku ezers ir viens no ezeriem Latvijā, kas ir gan prasmīgi apsaimniekots, teiksim, sākot jau no tā, ka tiek kontrolēts un nav maluzvejas, un beidzot ar to, ka veiksmīgi sadzīvo makšķernieki un zvejnieki. Desmit gadus atpakaļ, kad es ar savu komandu te biju pirmo reizi, tad tā nebija, tad bija riktīgs kašķis. No ekoloģiskā viedokļa ezers ir ļoti labā stāvoklī, ir daudz plēsēju, kas ir svarīgi pēc tās vienkāršās analoģijas – ja mežā ir vilki, tad stirnu populācija tiek kontrolēta un tad te tiek to balto zivju daudzums kontrolēts. Zveja pamatīgi ir ierobežota, es teiktu, ka zveja ezerā ir veselīgā apjomā, viņas nav par daudz pilnīgi noteikti. Tas, kas ir noticis, ka, manuprāt, cilvēki ir kļuvuši apzinīgāki, tā vides apziņa ir augusi, cilvēki kļuvuši godīgāki un vairāk makšķernieku laiž zivis vaļā," teica Žagars.
Lai varētu izvērtēt zivju resursus, pētnieki apzinās arī zvejnieku un makšķernieku lomus, taču, kā vērtēja Ozola, te gan nereti grēko makšķernieki, nenorādot savus lomus.
"Tas, kas ir tās problēmas, tas ir ar licenču nodošanu – ir viegli nospiest pogu, ka neko nenoķēru, kaut gan patiesībā šie lomi ir, kas arī mums iedod nepareizus datus, un tad var izdarīt nepareizus secinājumus, nu, tam līdzīgas problemātikas, bet tas, kas notiek pašā ezerā, nu šobrīd izskatās, ka virzāmies pareizajā virzienā," sacīja Ozola.
Pēc zinātniskās zvejas rezultātu analīzes būs iegūti dati, kas tad tiks izmantoti, lemjot par rūpnieciskās zvejas limitiem un arī par makšķerēšanas noteikumiem ezerā.
