Vai probiotikas var palīdzēt akvakultūrā audzētām zivīm augt veselīgāk un ātrāk? Projekta SPPwelfare (INTERREG) ietvaros tika pētīts, kā probiotikas, uzņemtas kopā ar barību un ar vannošanu, ietekmē Baltijas lašu (Salmo salar) mazuļu attīstību dažādās to attīstības stadijās. Rezultāti rāda, ka pārdomāti izvēloties katrai attīstības stadijai piemērotu probiotiku lietošanas veidu, tās var mazināt mazuļu mirstību pat līdz 20 %, uzlabot augšanu par 30–35 %, mazināt žaunu nekrozi un lašu gadījumā – veicināt smoltifikāciju.
Pētījuma gaitā zinātnieku grupa pārliecinājās, ka probiotiku iedarbībai ir nozīmīga vides temperatūra. Pētījuma ietvaros lietotās probiotikas (SmartFishery, SIA Baltic Probiotics, Latvia) visefektīvāk darbojas siltākos apstākļos, kad temperatūra ir ≥15 °C
Probiotiku ietekme dažādās zivju attīstības stadijās:
Kāpura stadija
Grupā, kur kāpuri tika vannoti ar probiotikām, tika novērota līdz pat 20 % mazāka mirstība salīdzinājumā ar kontroli, augšanas rādītāji būtiski neatšķīrās.
Grupā, kur probiotikas tika pievienotas barībai, sākotnēji tika konstatēta paaugstināta mirstība. Tomēr pie augstākas temperatūras (18–20 °C) šīs grupas mazuļi izrādījās izturīgāki pret siltuma stresu un skābekļa koncentrācijas svārstībām sistēmā, kā arī saglabāja barošanās aktivitāti.
Mazuļa stadija
Grupā, kur mazuļi tika vannoti ar probiotikām, tika novēroti par ~15 % lielāki augšanas rādītāji (garums un svars), kā arī augstāks Fultona kondīcijas koeficients salīdzinājumā ar kontroli.
Grupā, kur probiotikas tika pievienotas barībai, būtiskas izmaiņas augšanā netika konstatētas, taču tika novērota žaunu vāku nekrozes gadījumu biežuma samazināšanās līdz pat ~40 %.
Presmolti
Probiotiku iespaidā presmolti gandrīz dubultoja augšanas rādītājus, salīdzinot ar kontroli.
Uzņemot probiotikas kopā ar barību, zivis sasniedza vislielāko svara pieaugumu (+35 % pret kontroli), vannojot tas bija nedaudz mazāks, kaut arī joprojām būtiski labāks (+30 %). Arī Fultona kondīcijas koeficients bija augstāks probiotiku grupās, kas liecina par labāku vispārējo veselību.
RAS (Recirkulācijas akvakultūras sistēmas) sistēmās
Vidējais augšanas rādītājs neuzlabojās, taču smoltifikācija notika uzskatāmi ātrāk. Iespējams, ka recirkulācijā probiotikas nespēja pilnvērtīgi parādīt savas īpašības, jo šeit vides temperatūra bija viszemākā – 11°C.
Patogēni un rezistence pret antibiotikām
Antibiotiku rezistentās Aeromonas un Pseudomonas sugas, kas tika konstatētas pētījuma sākumā, pēc 14 dienām vairs netika atrastas tajos gadījumos, kad tika pielietotas probiotiku vannas. Šis novērojums norāda, ka probiotiku izmantošana varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem antimikrobiālās rezistences risku mazināšanai.
Pētījumā secināts, ka:
- probiotiku efektivitāte ir atkarīga no zivju attīstības stadijas un ūdens temperatūras.
- mērķtiecīga probiotiku lietošana akvakultūrā var uzlabot zivju vispārējo veselības stāvokli un veicināt attīstību un sagatavotību dzīvei jūrā (sālsūdenī), vienlaikus mazinot slimību un antibiotiku rezistences riskus.
Projekta informācija:
Pētījums tiek īstenots INTERREG projekta “Latvijas un Lietuvas sadarbība – Baltijas lašu un zandartu audzēšanas metožu uzlabošana ilgtspējīgām, noturīgām un veselīgām zivju populācijām” (LL-00133, SPPwelfare) ietvaros.
