Lai pasargātu priekšlaikus dzimušus mazuļus no biežām asinsanalīzēm, pētnieki un mediķi kopā meklē veidus, kā asinsanalīzes aizstāt ar urīna vai sviedru izpēti.
Aplēses liecina, ka priekšlaikus dzimst 6% jaundzimušo. Latvijā pērn pārāk agri dzimuši vairāk nekā 600 mazuļi.
Viena no slimībām, kas jo sevišķi apdraud neiznēsātos bērnus, ir sepse jeb asins saindēšanās. Tā viņiem ir sevišķi bīstama, jo mazuļiem vēl nav attīstījušies iekšējie orgāni un imūnsistēma.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas konsultante bērnu veselības politikas jautājumos, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Pediatrijas katedras vadītāja Dace Gardovska teica: "Sepse ir dzīvībai bīstams stāvoklis gan jaundzimušajam, gan cita vecuma bērniem. Bet, ja mēs skatāmies kopumā uz pasauli, uz šiem dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, kuru pamatā ir infekcija, tad katru gadu apmēram trīs miljoni jaundzimušo saslimst, no tiem apmēram 500 000 nomirst."
Latvijā bērnu slimnīcā ik gadu neonatologi ārstē vairākus desmitus mazuļu, kuri saslimuši ar sepsi.
Jo ātrāk sepse atklāta, jo lielāka ir cerība, ka izdosies to izārstēt. Pieaugušie paši spēj pavēstīt par slimības simptomiem, bet jaundzimušie to nevar, un sākumstadijā simptomi nav tik specifiski, lai mediķi spētu tos pamanīt. Lai agrīni atklātu sepsi, mazuļiem salīdzinoši bieži veic asinsanalīzes. Diemžēl mazuļiem asiņu ir maz.
"Tilpums, kas tiek ņemts, lai gan izklausās neliels, aptuveni trīs mililitri. Taču tādiem bērniņiem, kas ir 600 gramus smagi, tas ir aptuveni 5 procenti no kopējā asins tilpuma, un šāda diagnostika jāveic ļoti bieži," norādīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vadošais pētnieks un asociētais profesors Kristaps Kļaviņš.
Tāpēc RSU kopā ar RTU un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu jau pirms diviem gadiem sāka meklēt veidus, kā neinvazīvi diagnosticēt sepsi priekšlaikus dzimušiem bērniem.
Tagad mediķi un pētnieki cer, ka izdosies pētījumus turpināt, iegūstot finansējumu no "BioPhoT" programmas, kurā īstenos pētniecības un inovāciju projektus.
Gardovska pauda: "Šī izpēte dod iespēju bērniem draudzīgākā veidā atrast laboratorijas rādītājus, kurus ieviest praksē, lai mēs agrīni atklātu šīs dzīvībai bīstamās slimības līdz brīdim, kad mums jau parādās kaut kādi klīniskie simptomi. Tad bieži vien process ir aizgājis diezgan tālu un ārstēšana ir ļoti, ļoti sarežģīta."
Turklāt ārstēšana ir dārga: vidēji uz katru mazo sepses pacientu tērē ap 40 tūkstošiem eiro.
Jau secināts, ka ir metabolīti, kas sepses gadījumā izmainās gan asinīs, gan urīnā. Jāņem gan vērā, ka mazuļu urīnu nav viegli savākt. Tāpēc pētījuma ietvaros vēl arī jānoskaidro, kā to efektīvāk iegūt un izpētīt. Piemēram, iespējams, izdosies radīt inovatīvas testa strēmeles.
Diagnostikā varētu noderēt arī sviedri, teica Kļaviņš. "Paralēli sākam skatīties, kā būtu ar sviedriem, lai gan konkrēti to sauc nevis par sviedriem, bet ādas uztriepe. Jo arī [zinātniskā] literatūra – gan rakstot par pieaugušajiem – saka, ka sviedri ir pārsteidzoši informatīvs paraugu veids."
Sviedri satur vairāk nekā 200 dažādus molekulu veidus, un ļoti lielu daļu no tām jau izmanto klīniskajā diagnostikā. Kļaviņš gan piebilda, ka mazi bērni nesvīst izteikti, tomēr sviedru paraugu iegūt var, ja uz pusminūti pie ādas pieliek īpašu filtrpapīru.
Jo vairāk informācijas pētniekiem izdosies iegūt no urīna un sviedriem, jo retāk mazuļiem ņemtu asinsanalīzes.
Pētījuma mērķis ir radīt komercializējamu diagnostikas produktu, ko slimnīcās mediķi varētu pielietot paši, jau bez pētnieku atbalsta. Līdz tam varētu nonākt aptuveni piecu gadu laikā.
Runājot par līdzšinējām pētījuma sekmēm, Kļaviņš sacīja: "Esmu urīnā identificējuši marķierus, kas ļauj ar lielu precizitāti noteikt sepsi. Tas ir veikts diezgan limitētā populācijā! Mēs šo pētījumu attīstām un mēģinām iegūt finansējumu, lai varētu validēt šo marķieri. Un, ja runājam par sviedriem, tad esam pārbaudījuši, ka, jā, mēs tik tiešām tos varam savākt. Mēs varam nomērīt tās vielas, par kurām sakām, ka varam nomērīt."
Līdz šim jau pētīti vairāki simti sviedru un urīna paraugu, kuri gan ņemti ne tikai no jaundzimušajiem, bet arī pieaugušajiem, un daļa informācijas atspoguļojas ne tikai asinīs, bet arī sviedros.
