Rīgas Tehniskā universitāte attīstīs klimatam draudzīgas inovācijas ceļu un ēku būvniecībai

Author
Rīgas Tehniskās universitāte (RTU)

11. marts, 2025. gads

tehnoloģijas

Ceļa segumā iestrādāti sensori, 3D betons no Latvijas izejvielām, tehnoloģijas reciklēta asfalta atkārtotai izmantošanai un uzsmidzināms betona tiltu ilgākai kalpošanai – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratoriju (Empa) uzsāk projektu progresīvu un ilgtspējīgu betona un asfalta materiālu un tehnoloģiju attīstībai. Līdzās zinātniekiem projektā darbosies arī skolēni un visu līmeņu studenti, vairojot zināšanu un pētniecības kapacitāti Latvijā.

b_RTU_rtu_3d_betona_drukas_laboratorija_.jpg (1).jpg
Iesaistot skolēnus, studentus un zinātniekus, RTU attīstīs klimatam draudzīgas inovācijas ceļu un ēku būvniecībai

«Ceļu un ēku būvmateriālu ražošana rada lielu slogu klimatam, piemēram, betons ir atbildīgs par 8% CO2 emisiju pasaulē. Viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem ir aizstāt neatjaunojamos resursus. RTU zinātniekiem ir plaša pieredze un zināšanas inovāciju izstrādē, tostarp, nolietotu auto riepu un polimēra atkritumu iestrādē asfaltbetonā, Baltijā pirmā 3D drukai piemērotā betona maisījuma izveidē un testēšanā, ražošanas atlikumu un blakusproduktu izmantošanā jaunu celtniecības materiālu izstrādē utt.

Apvienojot RTU zinātnieku kompetences, papildinot un pārņemot Empa pieredzi, attīstīsim materiālus un tehnoloģijas, kas nozarei palīdzēs ieviest inovācijas, kļūt zaļākai un produktīvākai,» uzsver projekta LACHMAT zinātniskais vadītājs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors Viktors Haritonovs. 

LACHMAT ir Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» projekts. Tas tiks īstenots līdz 2029. gadam, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes zinātniekiem attīstot tehnoloģijas ceļu seguma atkārtotai izmantošanai un bioloģiskas izcelsmes piedevu pievienošanai asfalta izstrādē. Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieku uzmanība būs pievērsta arī īpaši augstas veiktspējas stiegrota betona uzlabošanai, kas ļaus pagarināt tiltu kalpošanas laika, samazinot rekonstrukcijas nepieciešamību. Lai veicinātu 3D drukāta betona ilgtspēju, zinātnieki attīstīs betona maisījumus, izmantojot vietējas izcelsmes minerālus. Savukārt Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes zinātnieki pilnveidos tehnoloģiju asfalta seguma dzīvescikla pagarināšanai, balstoties uz datiem no ceļa segumā iestrādātiem sensoriem. 

Projektā plānots iesaistīt 16 bakalaura un astoņus maģistrantūras studentus, četrus doktorantus, kā arī trīs pēcdoktorantus, kuri cieši strādās ar RTU un Empa zinātniekiem un mācībspēkiem. Agrīnu pētniecības pieredzi varēs gūt arī 16 vidusskolēni, kuri varēs saņemt stipendijas zinātniski pētniecisko darbu izstrādei. Liela vērība tiks pievērsta meiteņu intereses un izpratnes vairošanai par progresīvajām tehnoloģijām.  Zinātnieki arī sadarbosies ar industriju, iepazīstinot ar pētījumu rezultātiem un novēršot barjeras, kas kavē to komercializāciju. Skolēni un studenti, kuri ir ieinteresēti iesaistīties projektā, aicināti aizpildīt anketu un saņemt informāciju.

Programma «Lietišķā pētniecība» ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.

Foto ieskats Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» atklāšanā (Lai apskatītu albūmu, noklikšķiniet uz attēla).

Atklāj Šveices – Latvijas sadarbības programmu «Lietišķā pētniecība»

saistītie raksti

tehnoloģijas inovācija

Maizes "raksturs" sākas ieraugā - fermentācijas nozīme ražošanas procesā

Latvijas tradicionālās maizes neatkārtojamā garša un smarža nav nejaušība – tās saknes meklējamas ieraugā. Tieši ierauga fermentācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem maizes ražošanas procesā, kas nosaka maizes raksturu, kvalitāti un identitāti. Ierauga fermentācija – maizes ražošanas pama…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

5. februāris, 2026. gads

tehnoloģijas

MOSAIC: Eiropa sper soli tuvāk digitālajai suverenitātei ar nākamās paaudzes automatizētajām sistēmām

No 2025. gada 1. jūlija Elektronikas un datorzinātņu institūts (turpmāk – EDI) ir sācis īstenot Apvārsis Eiropa Chips-JU kopuzņēmuma projektu “Būtisku elektronisko komponentu un sistēmu (ECS) mozaīka mūsu automatizētajai digitālajai nākotnei rūpniecībā un mobilitātē” (turpmāk – MOSAI…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

22. janvāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Alternative Plants izstrādājis kosmētiku ar aktīvo vielu no otrreiz pārstrādātas kafijas

Latvijas biotehnoloģiju uzņēmums “Alternative Plants” ir radījis serumu sejai “Espréva” ar unikālu aktīvo vielu kombināciju – tajā ir gan biotehnoloģiski iegūta aktīvā viela “CaffiCell” no otrreiz pārstrādātas kafijas biomasas, gan no kadiķa augu cilmes šūnām iegūta aktīvā viela “JuniCell”. …

Labs of Latvia

17. janvāris, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Pēcdoktorantūras pētījums prebiotiku iegūšanai no lauksaimniecības produktiem

Uzsākts pēcdoktorantūras pētījums “Lauksaimniecības produktu izmantošanas iespējas prebiotiku ieguvei sinbiotisku produktu mikrokapsulēšanai” Projekta mērķis ir izstrādāt jaunas, ilgtspējīgas lauksaimniecības produktu izmantošanas tehnoloģijas prebiotiku iegūšanai un to pielietošanai probiotisko…

Agroresursu un ekonomikas institūts

13. janvāris, 2026. gads