Saeima apstiprina mūsdienīgu akreditācijas modeli augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

12. marts, 2026. gads

zinātnes politika

Ceturtdien, 12. martā, Saeima apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā. Izmaiņas paredz pāriet no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju. Šīs pārmaiņas nozīmēs, ka turpmāk tiks vērtēta katras augstākās izglītības iestādes spēja nodrošināt kvalitatīvu izglītību kopumā, nevis atsevišķi vērtējot katras augstskolas un koledžas studiju virzienu.

academics.jpg
Ilustratīvs attēls. Avots: pexels.com.

Viena no būtiskākajām jaunās sistēmas priekšrocībām ir administratīvā un finansiālā sloga mazināšana augstskolām un koledžām. Līdz šim katrs studiju virziens bija jāakreditē atsevišķi, kas prasīja ievērojamus resursus dokumentācijas sagatavošanai un ekspertu vizītēm. Jaunajā sistēmā augstskola vai koledža tiks vērtēta kopumā – tās pārvaldība, stratēģiskā attīstība, resursi, iekšējie kvalitātes procesi un atbalsta mehānismi studējošajiem. Tas nozīmē vienu akreditācijas procedūru visai institūcijai, nevis vairāku atsevišķu vērtējumu katram studiju virzienam. Rezultātā augstskolas varēs efektīvāk izmantot savus resursus izglītības kvalitātes uzlabošanai, nevis administratīvo procedūru kārtošanai.

Jaunā sistēma dos augstākās izglītības iestādēm lielāku autonomiju kvalitātes nodrošināšanā, kā arī tās  varēs attīstīt savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, pielāgojot tos savām specifiskajām vajadzībām un tipam. Tas nozīmē, ka augstākās izglītības iestādes pašas būs atbildīgas par to, kā tās nodrošina izglītības kvalitāti, un varēs izvēlēties efektīvākos veidus, kā to darīt, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpā esošos standartus kvalitātes nodrošināšanai. Šī pieeja atbilst Eiropas augstākās izglītības telpas principiem, kur augstskolu autonomija un atbildība ir fundamentāli elementi.

Līdz 2027. gada 31. decembrim norisināsies akreditācijas izmēģinājuma projekts, kurā piedalīsies trīs augstākās izglītības iestādes. Likumu grozījumi paredz, ka augstskolām un koledžām līdz 2032. gada 30. jūnijam būs jāsaņem lēmums par akreditāciju, savukārt uz nākamo akreditāciju process būs jāuzsāk ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms akreditācijas termiņa beigām. Augstskolas un koledžas, kuras atbildīs visām akreditācijas prasībām varēs saņemt akreditāciju uz septiņiem gadiem, bet tām, kurām nepieciešams uzlabojumi, tiks piešķirta akreditācija uz trim gadiem. Ja augstskola vai koledža divas reizes pēc kārtas saņem tikai trīs gadu akreditāciju, nākamajā pārbaudē tā vai nu saņems pilnu septiņu gadu akreditāciju, vai netiks akreditēta. Šāda pieeja motivēs augstskolas un koledžas patstāvīgi uzlabot savu izglītības kvalitāti un pārvaldību. 

Ar 12.03.2026. Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā" un "Grozījumi Augstskolu likumā" var iepazīties Saeimas tīmekļvietnē.

saistītie raksti

zinātnes politika

ASV pētniecības drošības eksperte tiekas ar Latvijas zinātnes politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām

No 2. līdz 6. martam Latvijā viesojas Amerikas Savienoto Valstu pētniecības drošības eksperte Džoiella Dominika (Joyelle Dominique), lai tiktos ar Latvijas zinātnes un inovāciju politikas veidotājiem un zinātniskajām institūcijām, un pārrunātu aktuālos jautājumus par pētniecības droš…

Izglītības un zinātnes ministrija | Latvijas Zinātnes padome

4. marts, 2026. gads

zinātnes politika

Praktiskas ievirzes pētījumiem būs pieejams papildu atbalsts

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ar Eiropas Savienības fondu atbalstu par 14,2 miljoniem eiro palielinās pieejamo finansējumu Latvijas zinātniskajiem institūtiem praktiskas ievirzes pētījumu veikšanai, prioritāri atbalstot projektus ārējās un iekšējās drošības jomā. Tādejādi kopējais finansē…

Izglītības un zinātnes ministrija

3. marts, 2026. gads

zinātnes politika tehnoloģijas digitalizācija

Latvijas Zinātnes padome publicē jaunu FLPP interaktīvo informācijas paneli – vienotu rīku datu izpētei un analīzei

Latvijas Zinātnes padome ir izveidojusi un publiskojusi jaunu Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas (FLPP) interaktīvo informācijas paneli, kas pieejams Power BI vidē un nodrošina visaptverošu, pārskatāmu un lietotājam draudzīgu ieskatu FLPP konkursu un projektu datos kopš 2018. gada. Š…

Latvijas Zinātnes padome

12. decembris, 2025. gads

pētījumi augstākā izglītība zinātnes politika

Paplašināts atbalsts pētniekiem datu pārvaldībā – vairāk apmācību un konsultāciju

Otrdien, 2. decembrī, Ministru kabinets (MK) atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto iniciatīvu, kas attiecas uz atvērtās zinātnes un pētniecības datu pārvaldības atbalstu Latvijā. Grozījumi paredz pārdalīt līdzekļus, lai organizētu vairāk apmācību, informatīvo un publicitātes …

Izglītības un zinātnes ministrija | researchLatvia

3. decembris, 2025. gads