Sākoties jaunajam studiju periodam, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) norāda, ka Latvijai nedraudzīgu valstu ietekmei var tikt pakļauta arī akadēmiskā vide. Līdztekus dažādām nozarēm, kurām cenšas piekļūt citu valstu izlūkošanas un drošības dienesti, aktīva interese tradicionāli, īpaši šī brīža ģeopolitiskajā situācijā, ir par izglītības un zinātnes jomā strādājošajiem, lai ar šo cilvēku starpniecību tiktu pie noderīgas informācijas. Tādēļ SAB aicina mācībspēkus, studentus, pētniekus un citus, kas iesaistīti akadēmiskajos procesos, būt uzmanīgiem un izvērtēt savu kontaktu dibināšanas un informācijas apmaiņas praksi.
SAB rekomendācijas sadarbībai ar ārvalstu studentiem, mācībspēkiem un ārvalstu partneriem zinātniskajā pētniecībā:
- Pirms uzsākt kopīgu pētījumu vai citu sadarbības projektu ar ārvalstu partneriem, rūpīgi jāizpēta publiski pieejamo informāciju par iespējamo sadarbības partneri. Riskus rada partneri, kas potenciāli var darboties nedraudzīgu valstu izlūkdienestu uzdevumā;
- Uzņemot ārvalstu studentus, uzmanība jāpievērš viņu līdzšinējai iegūtajai izglītībai, - kādā jomā un kurā augstskolā studenti ir ieguvušu diplomus;
- Jāpārliecinās, vai uz iespējamo sadarbības partneri neattiecas sankcijas, vai eksporta kontroles ierobežojumi;
- Pētniecības darbs jāorganizē tā, lai būtu kontrolējama piekļuve pētījumu datiem (individuālas paroles un lietotāja vārdi, piekļuves kartes laboratorijām u.tml.);
- Līgumā ar ārvalstu partneri savlaicīgi jāparedz, kāda informācija par pētījuma rezultātiem būs pieejama partneriem un kam būs tiesības uz patentu par iespējamu izgudrojumu;
- Slēdzot līgumu par kopīgu pētniecību ar ārvalstu partneri, jāpievērš uzmanība, kur un kādā šķīrējtiesā tiks izskatīti strīdi par domstarpībām līguma izpildes sakarā;
- Jāizvērtē sociālo tīklu vietnēs ievietotā informācija par sevi, savām privātajām vai darba gaitām, veicamā darba specifiku un panākumiem. Detalizēta informācija var piesaistīt nedraudzīgu valstu izlūkdienestu interesi, lai izteiktu vilinošus sadarbības piedāvājumus, aicinot atklāt publiski nepieejamu informāciju.
Līdz šim fiksētie izlūkošanas gadījumi gan Latvijā, gan citās valstīs liecina, ka ārvalstu izlūkošanas un drošības dienesti ir īpaši ieinteresēti eksakto un inženierzinātņu nozarēs, taču aktuāla ir informācijas vākšana arī sociālo, humanitāro zinātņu un citās jomās.
SAB aicina vienmēr rūpīgi izvērtēt, vai ārvalstu partneru solītie labumi (finansējums, ierīces, tehnoloģijas) atsver iespējamos riskus un zaudējumus.
Arī Izglītības un zinātnes ministrija šī gada 27. martā rīkoja semināru "Drošība pētniecībā – atslēga zinātnes attīstībai un starptautiskajai sadarbībai", lai padziļināti ar zinātnisko institūciju pārstāvjiem aktualizētu pētneicības drošības jautājumus.
Drošības pasākumu nodrošināšana palīdz mazināt riskus un vienlaikus saglabāt zinātnes atvērtību un starptautisko sadarbību," tā uzsver Lauma Sīka, IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece.
