Septembra personība Jānis Ārents: robotu sistēmas, kas spēj darboties sarežģītā vidē

Author
ResearchLatvia

15. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Robotikas un mašīnu uztveres laboratorijā PhD Jānis Ārents vada pētījumus par to, kā roboti spēj orientēties sarežģītās vidēs, izprast cilvēka dotas norādes un pielāgot iepriekš apgūtās prasmes jauniem uzdevumiem. Viņa darbs vērsts uz centrālo jautājumu: kā panākt, lai roboti spētu pārvietoties mežos, būvlaukumos vai industriālās vidēs un mijiedarbotos ar cilvēkiem tikpat dabiski kā kolēģi.

Foto kolāža

“Spītība ļauj turēties pie idejas, neatlaidība – soli pa solim to attīstīt, disciplīna – saglabāt kursu arī tad, kad zūd motivācija, un visbeidzot radoša drosme ļauj ieraudzīt iespējas tur, kur citi redz robežas.”

EDI specializējas signālapstrādē, iegultajā intelektā, robotikā, mašīnu uztverē, viedajos sensoros un lietu internetā (IoT). Institūta mērķis ir veicināt zināšanu ietilpīgu ekonomiku Latvijā, radot jaunas tehnoloģijas un augstas pievienotās vērtības produktus, kas stiprina gan Latvijas, gan Eiropas konkurētspēju.

Jāņa vadītā Robotikas grupa izstrādā sistēmas, kas ļauj robotiem droši darboties dinamiskās un neprognozējamās vidēs. Viņu pētījumi aptver:

  • vides uztveres sistēmas, kas ļauj robotiem veidot telpiskās kartes un atpazīt apkārt esošos objektus;

  • dabīgās valodas interpretāciju, izmantojot ģeneratīvo mākslīgo intelektu, kas cilvēka dotus norādījumus pārvērš izpildāmos plānos;

  • prasmju atkārtotas izmantošanas principus, kas ļauj robotiem pārnest iemācīto uz jaunām situācijām un uzdevumiem.

Robotikas grupas sasniegumi ir atzīti Latvijas zinātnē, tostarp izstrādātais viedais robots ar attīstītām uztveres un žestu atpazīšanas spējām (2022), kā arī sistēma robotu uztverei un dabīgās valodas norādījumu interpretācijai (2024).

Šie pētījumi risina būtisku mūsdienu izaicinājumu, kā nodrošināt, lai roboti kļūtu par uzticamiem palīgiem un efektīviem instrumentiem sabiedrības labā. Šādas tehnoloģijas uzlabo darba drošību, atvieglo smagus vai bīstamus uzdevumus un paver jaunas iespējas nozarēs ar darbaspēka trūkumu. Potenciālās pielietošanas jomas ietver ražošanu, loģistiku, lauksaimniecību, mežsaimniecību un pat kosmosa tehnoloģijas.

Zinātnieks J. Ārents uzsver: “Vienmēr mani ir fascinējis process, kurā ideja pārtop realitātē. Mūsdienu robotika maina cilvēka un tehnoloģiju attiecības – tā vairs nav vienvirziena automatizācija, bet gan dinamiska, mijiedarbīga sadarbība. Zinātne ļauj meklēt līdzsvaru starp cilvēka radošumu un tehnoloģisko precizitāti.”

Noskaties videostāstu par PhD Jāņa Ārenta pētniecību:

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Zinātnieku nakts konkurss mazajiem pētniekiem!

Kļūsti par pētnieku, veic zinātnes eksperimentu vai apmeklē Eiropas Zinātnieku nakti, iemūžini savu atklājumu foto vai video un parādi citiem, kā Tu atklāj zinātnes dabu! Trīs oriģinālāko un atjautīgāko konkursa darbu autori saņems ģimenes biļetes uz kādu no zinātnes centriem Latvijā pēc savas…

Latvijas Zinātnes padome

15. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Zinātnieku nakts 2026 | UZDEVUMU GRĀMATA

Šogad pirmo reizi Eiropas Zinātnieku nakts ietvaros tapusi Zinātnieku nakts uzdevumu grāmata, kas aicina ikvienu iejusties pētnieka lomā un atklāt, ka zinātne sākas ar zinātkāri, jautājumiem un vēlmi pašam izmēģināt. Grāmatā apkopoti eksperimenti, pētnieka misijas, jautājumi un praktiski uzdev…

Latvijas Zinātnes padome

14. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

dabaszinātnes zinātnes komunikācija

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. LU ģeologi atgriezušies no ekspedīcijas Grenlandes ledājos

Ja katrs ledājs pasaulē būtu izpētīts, neparedzamu dabas katastrofu varētu arī nebūt. Pētījumu dati ļauj prognozēt, kas ar ledājiem varētu notikt nākotnē. Tā saka Latvijas Universitātes (LU) ģeologi, kuri atgriezušies no mēnesi ilgas ekspedīcijas Grenlandes ziemeļrietumos, kur pētīja ledājus. …

LTV Ziņu dienests

10. septembris, 2026. gads