Kurš, kā un kam Latvijā nodrošina daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras saturu? Kā kultūras piedāvājums tiek salāgots ar to, ko sagaida Latvijas iedzīvotāji? Kā izmērīt kultūras vērtību un tās pienesumu tautsaimniecībai? Kāda būs radošo profesiju nākotne? Par šiem jautājumiem pētnieki diskutēs ar nozares profesionāļiem 9.septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai” / CERS noslēguma konferencē “Kultūras pētniecība mūsu nākotnes izvēlēm”. Konference tiešraide būs skatāma portālā LSM.lv.
Vai ir veidi, kā kultūras dzīvē iesaistīt tos, kurus “kultūra neinteresē”? Vai un kāpēc to vajadzētu darīt? Vai kultūra tikai “tērē” budžeta finansējumu vai tomēr arī audzē uzņēmumu un valsts ienākumus? Kā “noturēt” nozarē talantus un izcilus profesionāļus, kas spēj radīt kvalitatīvu kultūras saturu? Daļa no Kultūras ministrijas valsts pētījumu programmas projekta CERS rezultātiem ir 11 rīcībpolitikas ziņojumi. Konferences diskusijas turpinās dažus no CERS pētījumu jautājumu tematiem, pārbaudīs iegūtajos datos balstīto secinājumu un rekomendāciju ieviešanas iespējas, testēs jauno zināšanu pārneses potenciālu un izgaismos jaunus nezināmos. Konferencē daļa no pētnieku secinājumiem un rekomendācijām tiks apspriesta ar kultūras organizāciju vadītājiem, valsts un pašvaldību kultūrpolitikas veidotājiem, māksliniekiem, radošo industriju profesionāļiem un uzņēmējiem.
Diskusijas “Kultūras piedāvājums visiem – neiespējamā misija?” (14.00–15.00) uzmanības centrā būs ieteikumi, kā nodrošināt dažādu Latvijas teritoriju iedzīvotājiem salīdzināmu kultūras pakalpojumu klāstu, kas vienlaikus būtu daudzveidīgs, kvalitatīvs un atbilstu dažādu, savstarpēji atšķirīgu iedzīvotāju kultūras vajadzībām. Diskusijā tiks apspriesti dažādi risinājumi, kā atbildība par kultūras pieejamību dalāma starp valsti, pašvaldībām, radošo industriju uzņēmējiem, kultūras NVO, vietējām kopienām. Par to diskutēs Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte, Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš, Latgales vēstniecības GORS valdes locekle un Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāja Ilona Rupaine un uzņēmējs, radošā kvartāla “Zeit” izveidotājs Marģers Zeitmanis. Diskusiju moderēs Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektore, Kultūras un mākslu institūta vadītāja Anda Laķe.
Savukārt diskusija “Cik vērta ir kultūra? No mītiem pie skaitļiem” (15.30–16.30) pievērsīsies jautājumam, par kuru kultūras nozarē spriests gadiem, – kā novērtēt kultūras ekonomisko nozīmi un tās pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Kultūras vērtība nav izsakāma tikai ekonomiskajos rādītājos, tomēr dati ļauj daudz precīzāk ieraudzīt kultūras vietu ekonomikā, tās radīto pievienoto vērtību un saikni ar citām tautsaimniecības nozarēm. Diskusijā pētnieku iegūtie dati kļūs par pamatu sarunai par to, ko šobrīd zinām par kultūras ekonomisko ietekmi un kā šīs zināšanas izmantot kultūrpolitikas un citu politikas jomu lēmumu pieņemšanā. Diskusijā piedalīsies režisore un producente Arta Ģiga, Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Sandis Voldiņš, Rīgas Tehniskās universitātes docents un AS “Latvijas valsts meži” Finanšu plānošanas un analīzes departamenta vadītājs Kristaps Freimanis, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes viceprezidente un padomes locekle, Mazo un vidējo uzņēmēju padomes priekšsēdētāja Lienīte Skaraine. Diskusiju moderēs Latvijas Kultūras akadēmijas asociētā profesore un LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Ieva Zemīte.
Trešā diskusija “Radošo profesiju nākotne: brīvība radīt, grūtības izdzīvot?” (16.30–17.30) aktualizēs mākslinieku un citu radošo profesionāļu nodarbinātības situāciju. Ko mūsdienās nozīmē profesionāli strādāt radošajā jomā, kā savienot radošo brīvību ar ekonomisko stabilitāti un kādi risinājumi nepieciešami, lai radošais darbs būtu ne tikai profesionāls aicinājums, bet arī ilgtspējīga nodarbinātība? Pētnieku secinājumus un nozares pieredzi diskusijā sasaistīs dzejniece un performanču māksliniece Agnese Krivade, mūzikas kompānijas “Every Little Thing” vadītāja un “Riga Music Week” konferences programmas kuratore Guna Zučika, “Dirty Deal Teatro” vadītāja un Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes priekšsēdētāja Anna Sīle un Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītājs Normunds Ozols. Diskusiju moderēs aktieris Jānis Kronis.
Trīs diskusijas būs daļa no CERS noslēguma konferences “Kultūras pētniecība mūsu nākotnes izvēlēm” pirmās dienas programmas 9. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3. Dienas programmā CERS pētnieki iepazīstinās ar būtiskākajiem projekta laikā iegūtajiem datiem un praktiskajām rekomendācijām, kā arī tiks atklāta ceļojošā izstāde, kurā koncentrēti apkopoti programmā iesaistīto zinātnisko institūciju nozīmīgākie pētījumu rezultāti.
Konferences otrā diena 10. septembrī norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas paviljonā (Miera ielā 58a), pievēršoties projekta akadēmiskajiem rezultātiem un to ilgtspējīgajai ietekmei uz zinātnes attīstību. Programmā paredzētas projektā tapušo kolektīvo un individuālo monogrāfiju prezentācijas, sarunas par mākslas, mūzikas, kultūras mantojuma, arhīvu un bibliotēku krājumu pētniecību, doktorantu prezentācijas, kā arī sarunas ar studentiem, kuri projekta laikā iesaistījušies pētniecībā.
Plašāka informācija par konferenci: https://lka.edu.lv/lv/aktuali/jaunumi/kulturas-ministrijas-valsts-petijumu-programmas-projektu-cers-noslegs-konference-kulturas-petnieciba-musu-nakotnes-izvelem/?edit_off
Konferenci organizē Latvijas Kultūras akadēmija – projekta vadošais partneris – sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Projektu "Latvijas kultūras ekosistēma kā resurss valsts izturētspējai un ilgtspējai" / CERS (Nr. VPP-MM-LKRVA-2023/1-0001) finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai" (2023.–2026.) ietvaros. Valsts pētījumu programmu administrē Latvijas Zinātnes padome.
