Zinātniece Maija Dambrova: "Starpnieki starp akadēmiju un industriju ir tikpat svarīgi kā pati tehnoloģija"

Author
Latvijas Organiskās sintēzes institūts

17. jūlijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

European IP Helpdesk Bulletin 2025. gada jūnija numurā lasāma izvērsta intervija ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (LIOS) Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadītāju un Rīgas Stradiņa universitātes profesori Maiju Dambrovu. Intervijā Maija dalās savā redzējumā par to, kā veiksmīgi savienot akadēmisko vidi ar industrijas vajadzībām, kā arī par to, kāda ir tehnoloģiju pārneses, inovāciju un sadarbības nozīme zinātnes ilgtspējā. Zinātniece ir spilgts piemērs tam, kā starpdisciplināra izglītība, starptautiska pieredze un uzņēmējdarbības izpratne var veicināt pozitīvas pārmaiņas pētniecībā un inovācijās.

Starp pētniecību un vadību

Maijai Dambrovai ir unikāla izglītības un profesionālā pieredze — viņa ir ieguvusi grādus ķīmijā, bioloģijā, farmācijas biozinātnēs, kā arī maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. Šī kombinācija ļauj viņai būt “tulkam” starp zinātniekiem un uzņēmējiem, saprotot gan fundamentālās zinātnes loģiku, gan biznesa vajadzības.

Tehnoloģiju pārnese kā tilts uz reālo pasauli

Kā vadošā eksperte Eiropas projektā Alliance for Life un partnerībā ar Baltic Biomaterials Centre of Excellence, Maija Dambrova uzsver tehnoloģiju pārneses un starpdisciplinārās sadarbības nozīmi. Viņa ir aktīvi piedalījusies arī Code of Practice izstrādē, kas veltīta starpnieku lomai starp zinātni un industriju. “Tehnoloģiju pārnese sākas ar pašas tehnoloģijas esamību — ar inovatīvu, praktiski pielietojamu zinātnes rezultātu,” viņa saka, uzsverot, cik būtiska ir ideju komercializācija jau no pētniecības sākumposma.

Akadēmija un industrija – dažādas valodas

Viens no izaicinājumiem akadēmijas un industrijas sadarbībā, pēc Dambrovas domām, ir atšķirīgā komunikācija. “Zinātnieki mēdz sākt ar detaļām un nonākt pie secinājumiem beigās, savukārt industrijas pārstāvji vēlas dzirdēt īsu ‘jā’ vai ‘nē’ jau sākumā,” viņa skaidro. Tādēļ būtiski ir cilvēki, kas spēj pārtulkot zinātniskos pētījumus saprotamā valodā biznesa pārstāvjiem un otrādi.

Reputācija – galvenā valūta sadarbībā

Dambrova uzsver, ka ilgtermiņa sadarbība ar industriju iespējama tikai ar uzticēšanos. OSI gadījumā trešdaļa budžeta nāk no industrijas projektiem, un 75 % sadarbības partneru strādā ar institūtu jau vairāk nekā piecus gadus. Viņa arī min OSI spinoff uzņēmuma PrintyMed piemēru kā veiksmes stāstu, kas parāda, kā akadēmiskie pētījumi var pārtapt komerciāli dzīvotspējīgā uzņēmumā.

Līdzsvars starp fundamentālo un pielietojamo pētniecību

Intervijā Dambrova akcentē, ka zinātnes attīstībai jābūt vērstai arī uz sabiedrības vajadzībām. Tādēļ būtiski ir ieklausīties pacientu, gala lietotāju un industrijas pārstāvju pieredzē. “Nevar izdzīvot tikai ar publikācijām. Ir jāspēj radīt risinājumus reālai dzīvei,” uzsver zinātniece.

Nākotnes redzējums: vairāk sadarbības, vairāk starpnieku

Kā nākotnes izaicinājumu Dambrova min arī mākslīgā intelekta iesaisti intelektuālā īpašuma jautājumos un nepieciešamību pēc cilvēkiem, kuri spēj pārtulkot ES normatīvos dokumentus pētniekiem saprotamā veidā. “Ne visi laboratorijā zina, kas ir freedom to operate — un šīs nezināšanas dēļ institūts var zaudēt iespējas rīkoties ar savu izgudrojumu,” viņa saka, uzsverot tehnoloģiju pārneses speciālistu nepieciešamību katrā pētniecības institūtā.

Raksts European IP Helpdesk Bulletin lasāmsEuropean IP Helpdesk Bulletin. No. 9, June 2025, Insights – Publications Office of the EU

saistītie raksti

zinātne inovācija

Latvijā top Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts

Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu par valsts zinātnisko institūtu – Latvijas Organiskās sintēzes institūta un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra – apvienošanu, uz kuru bāzes tiks izveidots jauns valsts …

Izglītības un zinātnes ministrija

14. oktobris, 2025. gads

kosmoss zinātne

Pirms 45 gadiem – Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku radītais "Lotoss" devās kosmosā

1980. gadā kosmosa stacijā "Salūts-6" pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika veikts putupoliuretāna iegūšanas eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kas sniedza jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi bezsvara stāvoklī. Eksperimenta iekārtu "Lotoss", kas bija tapusi Latvijas …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjo…

researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads

zinātne inovācija

Rīgā veidos mākslīgā intelekta datu centru biomedicīnas un bērnu onkoloģijas pētniecībai

Parakstot memorandu, Latvijas datortīklu aprīkojuma ražotājs SIA "Mikrotīkls", Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Mākslīgā intelekta centrs vienojas par sadarbību mākslīgā intelekta datu centra veidošanā agrīnai vēža diagnostikai un citiem sabiedrībai un uzņēmumiem nozīmīgiem lietojumiem. …

Rīgas Tehniskā universitāte

9. oktobris, 2025. gads