Oktobra personība Sergejs Gaidukovs: kā materiālzinātne palīdz veidot zaļāku nākotni

Author
researchLatvia

13. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija personība

Ilgtspējīgu materiālu pētniecība kļūst par vienu no nozīmīgākajiem virzieniem, kas palīdz mazināt vides piesārņojumu un veidot aprites ekonomiku. No biomasas radīti polimēri spēj aizstāt tradicionālo plastmasu, vienlaikus saglabājot augstas tehnoloģiskās īpašības un būtiski samazinot atkritumu apjomu. Šādu risinājumu izstrādē nozīmīgu ieguldījumu sniedz Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors. 

Oktobra personība Sergejs Gaidukovs.png
Rīgas Tehniskās universitātes Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes tenūrprofesors Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. Foto: Mārtiņš Goldbergs.

Materiālzinātne ir joma, kur zinātne pārtop praktiskos risinājumos. Tā pēta, no kā ir veidoti materiāli, kā to sastāvs un struktūra nosaka to īpašības un izmantošanas iespējas. Tā ir starpdisciplināra zinātne, kas apvieno ķīmiju, fiziku, mehāniku un inženierzinātnes, lai radītu jaunus materiālus nākotnei. 

"Sabiedrība vēlas dzīvot labvēlīgos apstākļos, drošā un ilgtspējīgā vidē. Modernās polimērzinātnes uzdevums ir tieši risināt šo problēmu – savākt otrreizējos polimērmateriālus un atkārtoti izmantot tos. Ja tas nav iespējams, tad jānodrošina bionoārdāmās īpašības," tā skaidro pētnieks S. Gaidukovs, kurš ir viens no vadošajiem Latvijas polimērzinātniekiem.

Viņa un kolēģu darbs veido pamatu ilgtspējīgai materiālu zinātnei un videi draudzīgai rūpniecībai. 

Inženierzinātņu doktors specializējas biomasas polimēru pētniecībā, izstrādājot risinājumus, kas ļauj mežsaimniecības un lauksaimniecības blakusproduktus pārvērst bioplastmasā, t.i., materiālā, kas pēc lietošanas bioloģiski sadalās. 2024. gadā S. Gaidukovs saņēma RTU apbalvojumu “Gada zinātnieks”. 

Tenūrprofesora Sergeja Gaidukova vadītā pētniecības grupa RTU Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas institūtā izstrādā jaunus biokompozītus (bioloģiska izejviela + polimēra saistviela) un polimēru materiālus 3D drukai, sadarbojoties ar uzņēmumiem un starptautiskajiem partneriem. Viņa vadībā top gan zinātniskās publikācijas (vairāk nekā 117 Scopus datubāzē indeksēti raksti), gan tiek sagatavota jaunā pētnieku paaudze – studenti un doktoranti, kuri mācās sasaistīt zinātni ar praktiskiem risinājumiem. 

"Ja vēlreiz nāktos izvēlēties savu karjeru, es nemainītu neko. Zinātne domai dod brīvību, no cilvēka pieprasa perfekcionismu un sniedz milzīgu gandarījumu, ja radītās zināšanas vai produkts palīdz mums visiem dzīvot labāk," uzsver Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs. 

Zinātnieka S. Gaidukova viņa vadītie pētījumi parāda, ka ilgtspējīga ražošana un zinātne var iet roku rokā, nodrošinot, lai nākotnes materiāli būtu gan inovatīvi, gan videi draudzīgi. Tādējādi tiek sniegts reāls ieguldījums sabiedrības labklājībā, parādot, ka ar inženierzinātņu palīdzību tiek radītas gan jaunas tehnoloģijas, gan risināti globāli vides izaicinājumi. 

--

Par “Zinātnes kalendāru 2025”   

Šī aktivitāte tiek realizēta Izglītības un zinātnes ministrijas realizētā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “Entuziasti Digital” radošā komanda, tostarp Mārtiņš Pavasaris, video režisors Kristaps Mozgirs un fotogrāfs Mārtiņš Goldbergs un researchLatvia komanda.   

Zinātnes kalendārs un ceļojošā izstāde tiek radīti kopš 2018. gada, lai veicinātu Latvijas zinātnieku sasniegumu atpazīstamību, sekmētu sabiedrības izpratni par zinātnes nozīmi, kā arī iedvesmotu jauniešus pievērsties zinātnes jomai. 

ERAF logo ansamblis.png

saistītie raksti

sadarbība zinātne zinātnes komunikācija

Citāda LU konference

Latvijas Universitātes (LU) 84. starptautiskās zinātniskās konferences, ko organizējam no 14. līdz 16. aprīlim, virstēma ir "Nākotnes universitāte – ietekmē balstīta līderība". Tā ir LU atbilde laikmeta izaicinājumam, domājot par universitāšu lomu nākotnē. Diskutēt un apdomāt, kā mūsdienās labāk re…

Latvijas Universitāte

13. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Aprīļa personība Monta Brīvība: genoms kā atslēga veselīgākai nākotne

Dr. biol. Monta Brīvība ir Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) Precīzijas medicīnas grupas pētniece un Genoma centra vadītāja. Viņas darbs ir veltīts cilvēka genoma likumsakarību izzināšanai, lai izprastu, kā gēni ietekmē slimību attīstības riskus un kā šīs zināšanas var palīdzēt…

researchLatvia

13. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Iepazīsti jauno zinātnieci! – Aina Semjonova

Aina Semjonova ir pētniece Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē Latvijas Universitātē un asistenta p.i. Farmācijas fakultātē Rīgas Stradiņa universitātē. Aina īsteno pēcdoktorantūras projektu “Kokristālu koformēra izvēles nozīme farmaceitiski aktīvo vielu farmācijas rūpniecībā izmantojamo fizikā…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

9. aprīlis, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Kas bija pirmais - vista vai ola? Skaidro Dr.geol. Ervīns Lukševičs

Gatavojoties Lieldienām, tradīciju balstīti, liela daļa Latvijas iedzīvotāji un Lieldienu tradīcijas piekritēji jau no ziemas glabā sīpolu mizas, krāj saplēstās zeķbikses, veikalā vai saimniecībās meklē baltās olas un nereti tiek aktualizēti eksistenciāli dabas jautājumi. Zinātnes komunikācijas pla…

research Latvia | Dr.geol. Ervīns Lukševičs

2. aprīlis, 2026. gads