Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts: vieta, kur zinātne sastopas ar inovācijām

Author
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts

25. maijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts (LU CFI) ir starptautiski atzīts līderis materiālzinātnē un starpdisciplinārās pētniecības jomās. 

Jau 48 gadus LU CFI pētījis dažādus materiālus, pārklājumus un ar tiem saistītās inovācijas, izglītojis nākamās zinātnieku paaudzes un sadarbojies ar industriju – šo darbību mērķis ir radīt dinamisku vidi, kurā risināt globālus sabiedriskos un tehnoloģiskos izaicinājumus, stiprinot Latvijas un Eiropas zinātnes lomu pasaulē.

LU CFI.jpg
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts | Foto: Ieva Romaško

Galvenās institūta pētniecības jomas iedalāmas 3 virzienos: materiāli fotonikas ierīcēm; materiāli enerģijas uzkrāšanai un ražošanai; mikrofluīdika un biomedicīnas tehnoloģijas.

Institūtā strādā aptuveni 300 darbinieku, no kuriem 100 ir zinātņu doktori un liels īpatsvars ir studenti Latvijas vadošajās augstskolās, kas gūst izcilu pieredzi savas zinātniskās karjeras sākumam un izmanto pētniecības iespēju priekšrocības, lai izstrādātu savus bakalaura, maģistra un promocijas darbus.

Institūts sadarbojas ar vairāk nekā 100 zinātniskajām institūcijām – gan tuvākajiem Eiropas partneriem, gan pasaules līmeņa līderiem –, ik gadu īstenojot vairāk nekā 100 pētniecības projektus, no kuriem aptuveni trešdaļa tiek veikti sadarbībā ar industriju, lai ar tiltu starp zinātni un biznesu radītu reālu ietekmi.

RL titulattēli (40).png
Infografika | LU CFI

Lai sekmētu inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, LU CFI ir mērķtiecīgi pilnveidojis iekšējos procesus un atbalsta sistēmu, efektīvi atvieglojot zinātnieku ceļu no laboratorijas atklājuma līdz komercializācijai vai sadarbībai ar industriju. Mazāks administratīvais slogs ļauj pētniekiem koncentrēties uz savu primāro darbu. Skaidrie un prognozējamie nosacījumi ne vien paātrina ideju nonākšanu tirgū, bet arī veido uzticamu un atvērtu vidi darbiniekiem – izcila augsne augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju radīšanai.

Atvērtība pret akadēmiskajiem un biznesa partneriem caurstrāvo arī LU CFI infrastruktūras pārvaldību – institūta telpās mājo vairākas iekārtas, kas ir unikālas Baltijas valstu reģionā un pat plašāk, un saskaņā ar open-access laboratoriju principu tās ir pieejamas izmantošanai kolēģiem no citām pētniecības iestādēm un dziļo tehnoloģiju uzņēmumiem.

LU CFI aktīvi iesaistās arī pasākumos, kas ar zinātni un tās augļiem iepazīstina plašāku sabiedrību, kā arī institūts pats organizē šādus notikumus, piemēram, skolēnu ekskursijas un “Saules Kauss” konkursu, kur jaunā paaudze stiprina STEM zināšanas, būvējot ar saules baterijām darbināmus auto un laivu modeļus.

Noskaties arī researchLatvia kalendāra zinātnes Maija personībai – LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadošajam pētniekam Ph. D. Edgaram Butanovam – veltīto videostāstu par viņa pētniecību.

 

Kalendārs "Zinātne Latvijai 2026" un pētnieku apraksti ir izstrādāti Izglītības un zinātnes ministrijas īstenotā ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. Izstrādātāji: SIA “VFS FILMS” un “researchLatvia” komanda; fotogrāfe Ieva Romaško, režisors Guntars Graiksts, producente Kristīne Pleša, operators Jānis Šēnbergs, kalendāra dizainere Anna Skane. 

saistītie raksti

zinātnes komunikācija sasniegumi dabaszinātnes

No drosmīgas idejas līdz ERC intervijai: saruna ar LVKĶI pētnieci Lauru Andži

Pirms dažiem gadiem ideja par jaunas paaudzes slodzi nesošu biomateriālu no koksnes šķita gandrīz neticama. Taču tieši šī ideja aizveda Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) vadošo pētnieci Lauru Andži līdz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) Starting Grant konkursa noslēdzošajai atlases …

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par līdzautori prestižam izdevumam par Eiropas Savienības vides politiku

Vidzemes Augstskolas pētniece Anna Broka kļuvusi par vienu no autorēm prestižajā akadēmiskajā izdevumā De Gruyter Handbook of European Union Environmental Policy. Grāmata veltīta Eiropas Savienības vides politikai – vienai no nozīmīgākajām mūsdienu politikas jomām, kas risina klimata pārmaiņu un ci…

Vidzemes Augstskola

3. jūlijs, 2026. gads

zinātnes komunikācija

Ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” apskatāma Dārzkopības institūtā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē

Izglītības un zinātnes ministrijas veidotā ceļojošā izstāde “Zinātne Latvijai 2026” sniedz unikālu iespēju iepazīt 12 Latvijas zinātnes izcilības un viņu ieguldījumu sabiedrības un pētniecības attīstībā. Jūnijā ceļojošā izstāde un zinātnes kalendārs izceļ Dārzkopības institūta darbu un pētnieku ieg…

researchLatvia

1. jūlijs, 2026. gads

science zinātnes komunikācija

EDI pētnieki prezentē RISC-V procesora balstītu kvantu sensora sistēmu “RISC-V Summit Europe 2026”

No 2026. gada 8. līdz 11. jūnijam Elektronikas un datorzinātņu institūta (EDI) Integrēto shēmu un sistēmu laboratorijas (ISS) pārstāvji Agata Kušnina un Marks Jānis Ratniks piedalījās Eiropas vadošajā RISC-V procesora konferencē “RISC-V Summit Europe 2026” Boloņā, Itālijā. Pasākuma ietvaros EDI dar…

Elektronikas un datorzinātņu institūts

15. jūnijs, 2026. gads