Āfrikas cūku mēris: ar žogiem vien nepietiek

Author
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”

14. decembris, 2024. gads

sabiedrības veselība

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) ir pārskatījusi un identificējusi Āfrikas cūku mēra (ĀCM) riska un preventīvos faktorus mājas cūkām un mežacūku populācijās.

Jaunākie EFSA dati liecina, ka žogi var palīdzēt kontrolēt ĀCM izplatību mežacūku vidū, bet, lai panāktu maksimālu efektivitāti, tie jāizmanto kopā ar citiem drošības pasākumiem. Tāpat EFSA norāda uz insektu potenciālo lomu vīrusa izplatībā, bet nepieciešami turpmāki pētījumi.

EFSA ziņojuma galvenie secinājumi:

  • Lai efektīvi kontrolētu ĀCM izplatību mežacūku populācijā, žogu uzstādīšana jāapvieno ar mežacūku nomedīšanu un beigto mežacūku aizvākšanu. Dabiskie šķēršļi, piemēram, lielas upes vai pilsētu teritorijas, kā arī ceļu infrastruktūra  var ierobežot mežacūku pārvietošanos.
  • Tika izskatīta iespēja izmantot imunokontracepcijas vakcīnu mežacūku populācijas samazināšanai. Taču, lai izstrādātu drošu un efektīvu šādu perorālu vakcīnu, ir vajadzīgi papildu pētījumi un jāņem vērā ilgtermiņa ietekme uz vidi.
  • Lai gan ērces pēdējo desmit gadu laikā ES nav izplatījušas šo vīrusu, tomēr citu asinssūcēju kukaiņu (odu, mušu un dunduru) loma joprojām ir neskaidra, un tā ir jāturpina pētīt.
  • Mājas cūku novietnēs ļoti svarīgi ir nodrošināt stingrus biodrošības pasākumus, lai novērstu vīrusa izplatīšanos saimniecībās, piemēram, pakaišu drošu uzglabāšanu un aizsargtīklu izmantošanu pret insektiem, jo īpaši ĀCM skartajās teritorijās.

Ar pilno ziņojumu iepējams iepazīties šeit

Foto: Pixabay.com

saistītie raksti

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība medicīna

Nākotnes medicīna – rentgens pie zobārsta varētu brīdināt arī par osteoporozi

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobār…

lsm.lv

9. jūlijs, 2026. gads