Attīstot Latvijas pētniecības infrastruktūru, ieguldīs 35,8 miljonus eiro zinātnes izcilības veicināšanā  

Author
Izglītības un zinātnes ministrija

4. februāris, 2025. gads

zinātnes politika zinātne

Lai veicinātu inovācijas un stiprinātu Latvijas zinātnisko institūciju kapacitāti, valdība otrdien, 4. februārī, apstiprinājusi pētniecības programmu 35,8 miljonu eiro publiskā finansējuma apmērā. Izglītības un zinātnes ministrijas rosinātā iniciatīva līdz 2029. gada beigām sekmēs Latvijas zinātnes izaugsmi un starptautisko atpazīstamību. Ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu tiks attīstīta un modernizēta pētniecības infrastruktūra un stiprināta Latvijas vadošo zinātnisko institūciju konkurētspēja starptautiskajā pētniecības un inovāciju telpā.  

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša akcentē: “Apstiprinātais projekts Latvijas zinātniekiem nodrošinās iespēju strādāt modernākā, tehnoloģiski aprīkotā vidē, lai viņu atklājumi un inovācijas sniegtu pēc iespējas plašāku ieguldījumu sabiedrības labklājībā un tautsaimniecības izaugsmē. Eiropas Reģionālās attīstības fonda investīcijas nav tikai ieguldījums infrastruktūrā – tās ir devums Latvijas zinātnes izcilībā un konkurētspējā, kas veidos pamatu ilgtspējīgai valsts attīstībai un starptautiskai atpazīstamībai.” 

1.png
2.png

 

Paredzēts, ka investīciju rezultātā Latvijas zinātnes infrastruktūra kļūs pieejamāka un efektīvāka – tiks samazināta resursu dublēšanās, uzlabota starptautiskā konkurētspēja un attīstīta sadarbība ar industriju. Finansējums ļaus pētniekiem strādāt modernizētā vidē un veicinās augstas pievienotās vērtības inovācijas, kas tieši ietekmēs Latvijas ekonomisko izaugsmi un sabiedrības labklājību. Projekti tiks īstenoti no 2025. gada beigām līdz 2029. gada 31. decembrim, un tie veicinās Latvijas zinātnes izaugsmi, radot jaunas iespējas gan pētniekiem, gan sabiedrībai kopumā. 

Programmas ietvaros finansējums paredzēts Latvijas zinātniskajām institūcijām, kas darbojas kādā no piecām viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām:

  1. zināšanu ietilpīga bioekonomika;
  2. biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas;
  3. viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas;
  4. viedā enerģētika;
  5. informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.

Tiks ņemts vērā arī pēdējā zinātnisko institūciju starptautiskajā izvērtējumā saņēmušas vidējo svērto vērtējumu vismaz “3”.

Līdzekļi tiks izmantoti jaunākās paaudzes pētniecības iekārtas iegādei, kas, tai skaitā, veicinās starptautisko sadarbības projektu izstrādi. 

Programmā piedalīsies Daugavpils Universitāte, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Universitāte (LU), Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava", pārtikas drošības, dzīvnieku veselības vides zinātniskais institūts “BIOR”, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Ventspils Augstskola un Vidzemes Augstskola. Atbalstu saņems arī konsolidējamās institūcijas vai universitāšu institūti, kas iesaistās kā sadarbības partneri – Fizikālās enerģētikas institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts, Dārzkopības institūts, Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, LU Cietvielu fizikas institūts, LU Matemātikas un informātikas institūts, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. 

Projektu atlase notiks ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kur pieejamais finansējums tiks noteikts, ņemot vērā zinātniskās institūcijas pētniecisko kapacitāti. Finansējuma apjoms katram iesniedzējam un tā sadarbības partneriem tiks aprēķināts proporcionāli 2024. gadā piešķirto zinātniskās darbības bāzes finansējumu. 

_________________________

Plašāka informācija par 04.02.2025. pieņemtajiem noteikumiem pieejama Ministru kabineta tīmekļvietnē: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā” 1.1.1.2. pasākuma “RIS3 pētniecības un inovācijas centri” īstenošanas noteikumi

saistītie raksti

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads

zinātnes politika

Saeima apstiprina mūsdienīgu akreditācijas modeli augstākās izglītības kvalitātes uzlabošanai

Ceturtdien, 12. martā, Saeima apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītos grozījumus Augstskolu likumā un Izglītības likumā. Izmaiņas paredz pāriet no studiju virzienu akreditācijas uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju. Šīs pārmaiņas nozīmēs, ka turpmāk tiks vērtēta kat…

Izglītības un zinātnes ministrija

12. marts, 2026. gads