Šodien, 27. novembrī, Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks konkursa “Baltijas stipendija sievietēm zinātnē 2025” laureātu apbalvošanas ceremonija. Jau otro gadu pēc kārtas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO Nacionālajām komisijām izsludināja kopīgu stipendiju konkursu sievietēm zinātniecēm. Šogad visās Baltijas valstīs kopā konkursam tika iesniegti 167 pieteikumi.
Stipendijas mērķis ir sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.
Latvijā tika piešķirtas divas stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā – zinātņu doktorei un doktora grāda kandidātei, un viena stipendija zinātņu doktorei sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā.
Latvijā pieteikumus iesniedza 13 doktorantes un 38 zinātņu doktores, kopā tika saņemts 51 pieteikums – pagājušā gadā 63 pieteikumi.
Igaunijā un Lietuvā šogad tika piešķirtas divas stipendijas zinātņu doktorēm un divas doktora grāda kandidātēm dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu, lauksaimniecības un veterinārzinātņu jomā, kā arī divas stipendijas zinātņu doktorēm sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu jomā.
Igaunijā kopumā tika iesniegti 38 pieteikumi (19 no doktorantēm un 19 – zinātņu doktorēm), salīdzinājumam – 2024. gadā Igaunijā tika saņemti 29 pieteikumi. Savukārt – Lietuvā tika iesniegti 78 pieteikumi (19 no doktorantēm un 59 – zinātņu doktorēm, tostarp 20 sociālo zinātņu un humanitāro zinātņu doktorēm), kas ir rekordliels skaits, salīdzinot ar 51 pieteikumu pagājušajā gadā.
Katra konkursa laureāte saņem 7 000 EUR stipendiju, ko finansē Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, Igaunijas Izglītības un pētniecības ministrija un Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija.
LATVIJA
Monta Brīvība (Dr. biol., Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs) ieguvusi stipendiju medicīnas un veselības zinātņu doktora kategorijā. Viņas pētniecība primāri vērsta uz genomiku un precīzijas medicīnu, īpaši Latvijas populācijas genoma izpēti un genoma datu integrēšanu veselības aprūpē. Monta ir aktīvi iesaistīta Latvijas genoma references izstrādē un Eiropas 1+ Miljons Genomu iniciatīvā, kas veido pamatu precīzākai genoma datu interpretācijai gan pētniecībā, gan klīniskajā praksē. Genoma datu integrēšana veselības aprūpē var būtiski uzlabot diagnostiku un ārstēšanas iznākumus gan 2. tipa cukura diabēta un paaugstināta holesterīna līmeņa gadījumos, gan tādās komplicētās slimībās kā ļaundabīgie audzēji.
Elīna Pavlovska (Mg. phys., Latvijas Universitāte) ieguvusi stipendiju doktora grāda kandidātu kategorijā dabaszinātnēs, inženierzinātnēs un tehnoloģijās. Doktorantūras laikā viņa izveidojusi modeli, kas apraksta elektronu uzvedību kolaideru tipa ierīcēs, kā arī izstrādājusi metodes, kas atsedz elektronu unikālos “pirkstu nospiedumus”, kas raksturīgi tikai konkrētām matērijas fāzēm. Tas ļauj, piemēram, identificēt kolektīvu stāvokļu veidošanos dažu elektronu sistēmās, pētot korelācijas starp elektronu izkliedes iznākumiem nanokolaidera detektoros. Šī pētījuma rezultāti 2025. gada 25. jūnijā publicēti prestižajā akadēmiskajā žurnālā Nature.
Stipendiju humanitāro un sociālo zinātņu doktora kategorijā ieguvusi Jana Kukaine (Dr. art., Rīgas Stradiņa universitāte). Jana Kukaine ir Latvijā vadošā feminisma teoriju un feministiskās mākslas pētniece, šīs domas celmlauze un attīstītāja vairāk nekā desmit gadu garumā. Viņas nozīmīgākie sasniegumi ietver zinātniskos rakstus, nodaļas Routledge un Bloomsbury Academic izdotajās grāmatās, kā arī divas monogrāfijas latviešu valodā. Šobrīd Kukaine īsteno pēcdoktorantūras projektu par augu aģenci Latvijas laikmetīgajā mākslā. Kukaines pētnieciskās intereses sintezē feminisma un vides humanitāro zinātņu atziņas, meklējot teorētiskos rīkus, kas ļauj izcelt Baltijas reģiona mākslas specifiku.
IGAUNIJA
Renu Gīta Bai (PhD, Renu Geetha Bai, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte) ieguvusi stipendiju doktora grāda kategorijā dabaszinātnēs, tostarp vides zinātnēs, par aļģu ’nano vairoga’ izstrādi – nanokapsulētu astaksantīna-fukoidāna formulu, kas pastiprina abu elementu pozitīvās īpašības un samazina to ierobežojumus, ar mērķi novērst fotobojājumus un samazinātu ādas vēža risku.
Katrīna Rēdo (MSc, Katriin Reedo, Tallinas Tehnoloģiju universitāte) ieguvusi stipendiju doktorantūras studentes kategorijā inženierzinātnēs un tehnoloģijās par pētījumu, kas būtiski veicinās izpratni par pirīta saules baterijām un to pilnveidošanu – jaunu un, iespējams, visrentablāko mūsdienās pieejamo fotoelektrisko tehnoloģiju. Atklājumiem būs liela nozīme ilgtspējīgas enerģijas pieejamības uzlabošanā, saules tehnoloģiju izmaksu samazināšanā un – sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru – jaunas fotoelektrisko materiālu klases ieviešanā kosmosa lietojumprogrammām.
Kertu Rozenvalde (PhD, Kerttu Rozenvalde, Tartu Universitāte) ieguvusi stipendiju doktora grāda kategorijā humanitārajās zinātnēs un mākslā par pētījumu par angļu valodas izmantošanu kā mācību valodu Tartu Universitātē – kā studenti orientējas angļu valodā universitātē, kā viņi uztver savas lingvistiskās kompetences attiecībā uz (netiešajām) valodas prasībām un kā šī pieredze atspoguļo slēpto valodas politiku Igaunijas augstākās izglītības kontekstā.
LIETUVA
Stipendiju dabas zinātņu doktora kategorijā ieguvusi Mažena Mackoit-Sinkevičiene (Dr. Mažena Mackoit-Sinkevičienė, Viļņas Universitātes Teorētiskās fizikas un Astronomijas institūts). Viņu interesē kvantu tehnoloģiju attīstība, pētot, kā virpuļveida gaisma mijiedarbojas ar atomu daļiņām. Maženas pētījumā sākotnēji izpētīts, kā šāda gaisma attīstās atomu vidē, ļaujot precīzāk kontrolēt tās īpašības. Pēc tam tiek pētīta īpaši aukstu atomu sistēmu jeb optisko režģu izmantošana, lai ģenerētu spina saspiestus kvantu stāvokļus, kas ļauj veikt precīzākus mērījumus nekā parastās metodes. Optimizējot atomu izkārtojumu, uzlabojas šo stāvokļu radīšanas efektivitāte, kas iezīmē nozīmīgu soli ceļā uz nākamās paaudzes kvantu sensoriem un pulksteņiem.
Stipendiju lauksaimniecības un meža zinātņu doktora kandidātu kategorijā ieguvusi Greta Striganavičūte (MSc, Lietuvas Lauksaimniecības un meža zinātņu pētniecības centra Meža zinātņu institūts). Viņa pēta, kā koki reaģē uz policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem (PAO) – kaitīgiem vides piesārņotājiem, kas uzkrājas meža ekosistēmās. Apvienojot koku ģenētisko daudzveidību ar PAO noārdošiem un augšanu veicinošiem mikrobiem, viņa novērtē fizioloģiskās reakcijas piesārņotāju stresa apstākļos. Dažām koku dzimtām ir uzlabota antioksidantu aizsardzība un uzlabota augšana, ja tās tiek inokulētas ar konkrētiem mikrobiem. Šie atklājumi uzsver nepieciešamību pēc stratēģiskām koku un mikrobu pāru kombinācijām, lai attīstītu biotehnoloģiskas pieejas PAO piesārņoto mežu atjaunošanai Baltijas reģionā.
Stipendiju sociālo un humanitāro zinātņu doktora kategorijā ieguvusi Rūta Ubarevičiene (Dr. Rūta Ubarevičienė, Lietuvas Sociālo zinātņu centra Socioloģijas institūts). Viņa piedalās vairākās savstarpēji saistītās pētniecības iniciatīvās, kas koncentrējas uz migrācijas un segregācijas procesu mijiedarbību — jautājumiem, kas kļūst arvien svarīgāki gan Lietuvā, gan pasaulē. Rūtas mērķis ir savienot zinātnisko ieskatu ar publisko diskursu un politikas izstrādi. Viņa plāno, pirmkārt, paplašināt savu komandu, mentorējot doktorantus un sadarbojoties ar jaunajiem zinātniekiem, otrkārt, maksimāli palielināt Lietuvas nepietiekami izmantotās datu infrastruktūras zinātnisko potenciālu un, treškārt, izveidot starptautisku segregācijas pētnieku tīklu, izveidojot e-platformu SegregationLab.com.
Apbalvošanas ceremonija notiks Rīgā, Latvijas Zinātņu akadēmijā, 27. novembrī, un tiks pārraidīta tiešraidē UNESCO LNK un LZA YouTube kanālos, sākot no plkst. 13.00. Ceremonijas darba valoda – angļu.
Par Baltijas stipendiju sievietēm zinātnē
Latvijas Zinātņu akadēmijas, Igaunijas Zinātņu akadēmijas, Lietuvas Zinātņu akadēmijas sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju, UNESCO Igaunijas Nacionālo komisiju un UNESCO Lietuvas Nacionālo komisiju 2024. gadā iedibinātā stipendija. Stipendijas mērķis – nacionālajos konkursos izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju.
Stipendijas laureātes 2024. gadā bija Mari Tõrv, Kadri-Ann Pankratov, Marju Himma (Igaunija), Anne Sauka, Daniela Godiņa, Līga Ignatāne (Latvija), Greta Varkalaitė, Šarūnė Daškevičiūtė, Viltė Janušauskaitė (Lietuva).
Apbalvošanas ceremonija tiek rīkota IZM īstenotā projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros.
