FRESHWAVE – gaismas signāls no iepakojuma

Author
Latvijas Organiskās sintēzes institūts

23. maijs, 2025. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Zinātnieks, kurš spēj atrisināt uzņēmējam aktuālas vajadzības un runā viņam saprotamā valodā, mūsdienās kļūst arvien pieprasītāks. Ne velti ķīmijas zinātņu doktors, OSI pētnieka v.i. un LU asociētais profesors Artis Kinēns vērienīgajā Baltijas zinātnē balstīto tehnoloģiju forumā — Deep Tech Atelier 2025 nupat saņēma Komercializācijas Reaktora balvu par pārliecinošu idejas prezentāciju investoriem un ieguva iespēju turpmākos sešus mēnešus apgūt komercializācijas zināšanas.

cik svarigas ir zivis.png
OSI publicitātes attēls
Cik svaiga ir zivs?

Kopā ar komandas biedriem – LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta vadošo pētnieku Romānu Viteru un zinātnes komercializācijas lietpratēju Juriju Jastržembski – Artis Kinēns radījis oriģinālu risinājumu zivju produkcijas svaiguma kontrolei FRESHWAVE. Zivju iepakojumā iestrādāts optiskais sensors ļaus precīzi noteikt produkta svaiguma pakāpi un palīdzēs nekļūdīgāk novirzīt zivis – saldēšanai, kūpināšanai, pārstrādei vai veikala plauktam.

Pašreiz pasaules tirgū nav efektīvas metodes, kā ātri un nekļūdīgi pārliecināties par zivs svaigumu, īpaši – iepakojumā.

Zinātnieku radītais risinājums samazinās to zivju skaitu, kas pašreiz neizmantotas nonāk ražošanas atkritumos. Bezjēdzīgi radītā un izmestā pārtika vidēji visā pasaulē sasniedz līdz pat 35% no kopējās produkcijas.  

Investori vēl klusē, bet uzmanīgi vēro

Deep Tech Atelier 2025 maija vidū Rīgā pulcēja Eiropas un pasaules uzņēmējus, zinātniekus, investorus un politikas veidotājus. Savu ideju publiskam izklāstam pasākumā bija pieteikuši zinātnieki no dažādām Eiropas valstīm, bet atlasot idejas, iespēja tika dota tikai 30 projektiem. Starp tiem – arī FRESHWAVE. Žūrijas komisijas locekļi,  kuri vērtēja prezentācijas – lielo investīciju kompāniju pārstāvji un investori. FRESHWAVE prezentācija iekļuva konkursa finālā, un saņēma Komercializācijas Reaktora balvu idejas tālākai gatavošanai tirgum.

"Jā! Mūsu zivju svaiguma kontroles sensori investoriem šķiet interesanti, bet viņi meklē jau gandrīz gatavus produktus," saka Artis Kinēns "Mums jau ir vairāk kā ideja, bet vēl nav produkta."

Mirdzēšana. Indikators. Precīzi dati.

Pašreiz laboratorijā izstrādāts optiskais materiāls, kas ir izteikti jutīgas pret specifiskām vielām, kas izdalās bojājoties zivīm. Būtiski, ka tas ir daudzkārt jutīgāks, nekā iepriekš zināmie risinājumi. Tā optiskās īpašības mainās reaģējot uz mazu zivs bojāšanās vielas koncentrāciju gaisā. Atkarībā no optiskā materiāla mirdzuma pakāpes būs iespējams noteikt zivs svaigumu. Projekta autori iecerējuši to iestrādāt zivju iepakojumā.

Lai arī izmaiņas mirdzuma pakāpē būs acīmredzamas, noliktavā skenējot preci, programma nolasīs optiskā indikatora izmaiņas un precīzi aprēķinās zivs svaiguma un derīguma pakāpi.

Kā no izgudrojuma tik līdz lietojamam "produktam"

"Gatavojam FRESHWAVE  BioPhoT (valsts atbalsta programmai zinātnes projektiem ar tirgus potenciālu) prezentāciju konkursa, kas risināsies nākamās nedēļas sākumā. Apzināmies, ka mūsu projektam ir ļoti nepieciešamas investīcijas, lai virzītos tālāk un izstrādātu gatavu produktu", saka Artis Kinēns.

"Mums “jāuzbūvē" ražošanas process. Jārada risinājums, kā optisko materiālu pārvērst par drukai piemērotu tinti, jāatrod tam piemērots "printeris" un jāiestrādā iepakojumā. Šis vairs nebūs tikai zinātnisks darbs ar kolbām un šķidrumiem, bet arī tehnisks, organizatorisks, dinamisks laiks, meklējot un sastrādājoties ar partneriem, ar kuru palīdzību katrs no projekta posmiem pārvēršams ražošanas procesā."

Artis_Kinēns.jpg
Foto: Lauris Vīksne
Dzimis Latvijā

Savukārt lielie pasaules investori uzmanīgi vēro to projektu attīstību, kas ieinteresējuši, jo viņu darbs ir pievienoties un ieguldīt projektā īstajā laikā, kad “produkts ir gatavs”, bet to vēl nav paspējuši savā paspārnē pārņemt citi spēlētāji. FRESHWAVE ir tieši šāds uzmanības vērts jaunums tirgū, kas veidojas un izpleš spārnus tepat Latvijā!

saistītie raksti

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

zinātne kosmoss starptautiskā sadarbība

LU uzsāk Eiropas Komisijas Kopernika Atmosfēras Monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmu Latvijai

Latvijas Universitātes (LU) Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātē (EZTF) ir uzsākta ECMWF Copernicus Atmosfēras monitoringa servisa Nacionālās Sadarbības Programmas (CAMS NCP) īstenošana Latvijā. Šī iniciatīva ir daļa no Eiropas Komisijas Kosmosa programmas Kopernika Zemes Novērošanas komponente…

Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte

17. marts, 2026. gads

personība zinātnes komunikācija

Marta personība Žanete Šteingolde: dzīvnieku, cilvēku un vides veselības mijiedarbība

Kā institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja Mg. med. vet. Žanete Šteingolde strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, …

researchLatvia

16. marts, 2026. gads

zinātne pētījumi

Kā ar elektrības pretestību atklāt viltotu medu?

Medus ir viens no visbiežāk viltotajiem pārtikas produktiem pasaulē. No pirmā acu uzmetiena tas var izskatīties nevainojams, zeltains, aromātisks un vilinošs, taču nereti tam tiek pievienoti lēti cukura sīrupi no cukurbietēm vai kukurūzas. Šādu viltojumu ar aci vai garšu noteikt ir gandrīz neiespēj…

Latvijas Universitātes fonds

13. marts, 2026. gads