Kā digitālās tehnoloģijas palīdz bērniem ar vēzi. Skaidro RSU pētnieki

Ilgstoša ārstēšanās slimnīcā daudziem bērniem nozīmē ne tikai cīņu ar slimību, bet arī ar kustību trūkumu. Latvijas pētnieki meklē veidus, kā šo ikdienu padarīt dzīvīgāku, izmantojot digitālu spēles pieeju, kas bērniem ar vēzi palīdz būt aktīvākiem un ilgtermiņā uzlabot dzīves līmeni. 

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka ik gadu pasaulē ap 400 000 bērniem vecumā no 0 līdz 19 gadiem diagnosticē onkoloģisku diagnozi. Visbiežāk sastopamās ir leikēmijas, smadzeņu audzēji, limfomas un dažādi saistaudu audzēji^[1]. Latvijā ļaundabīgus audzējus ik gadu atklāj vidēji 60–70 bērniem^[2].

Lielākajā daļā attīstīto valstu vairāk nekā 80% bērnu izārstējas, taču gan slimība, gan ārstēšana atstāj ilgtermiņa sekas uz veselību un dzīves kvalitāti^[1]. 

Bērni ar onkoloģiskām slimībām ir arī paaugstināta riska grupa citu saslimšanu attīstībai, piemēram, pieaug aptaukošanās un kardiovaskulārās saslimšanas^[3].

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Veselības un sporta zinātņu fakultātes Rehabilitācijas katedra uzsākusi pētījuma projektu*, kurā pētnieki sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) klīniskajiem speciālistiem noskaidro bērnu ar onkoloģiskām slimībām fiziskās aktivitātes paradumus un pēta digitālo risinājumu potenciālu šo paradumu uzlabošanai. Komanda izmanto digitālu spēles pieeju slimnīcas vidē, lai mazajiem onkoloģijas pacientiem ilgstošajā laikā, kas jāpavada slimnīcā, būtu bērniem draudzīgi veidi, kā palīdzēt būt kustīgiem viņu veselības stāvoklim atbilstošā veidā. Projekts jau ir ieguvis starptautisku interesi tālākām pētniecības sadarbībām. 

Kāpēc bērni ar vēzi kustas mazāk? 

Onkoloģiskās slimības un to ārstēšana rada virkni blakusparādību – slikta dūša, apetītes zudums, svara samazināšanās, noskaņojuma svārstības un hronisks nogurums^[4]. Ķīmijterapija var izraisīt arī anēmiju un muskuļu funkcijas pasliktināšanos^[5]. Dažādi faktori, tajā skaitā psiholoģiskie, spēlē būtisku lomu: bērni bieži izjūt bailes vai nedrošību par savu ķermeni pēc ārstēšanas uzsākšanas. Tāpat slimnīcas vide ne vienmēr ir piemērota kustību aktivitātēm – telpas ir šauras un trūkst piemērotu spēļu vai fizisko aktivitāšu iespēju. 

Vēl būtisks faktors ir zemā imunitāte pēc ķīmijterapijas saņemšanas, kas bieži vien nozīmē ilgstošu atrašanos savā palātā bez saskarsmes ar citiem vienaudžiem un iespējas iziet no slimnīcas telpām. 

Šādos apstākļos bērni izvēlas mierīgākas nodarbes, piemēram, televizora skatīšanos vai mobilās ierīces^[5],^[6].

Svarīgs aspekts ir arī vecāku un ģimenes atbalsts. Ja vecāki baidās, ka fiziska aktivitāte varētu kaitēt bērnam ārstēšanas laikā, viņi nereti neapzināti ierobežo bērna kustības. Telpas trūkums, motivācijas samazināšanās, bailes sev kaitēt un nepārliecība par saviem spēkiem būtiski kavē bērnus kustēties^[5],^[7]. Tādēļ bērni ar vēzi ir mazāk aktīvi nekā vienaudži, īpaši vecākā vecuma grupā vai bērni ar paaugstinātu ķermeņa svaru^[8]. 

Fizisko aktivitāšu nozīme 

Pētījumi atklāj, ka bērni, kuri saglabā fizisko aktivitāti ārstēšanas laikā, biežāk un ātrāk atgriežas pie ierastajām aktivitātēm un skolas dzīves nekā tie, kuri ir mazkustīgi. Tas ietekmē ne tikai fizisko veselību, bet arī emocionālo labsajūtu un sociālo integrāciju. 

Regulāras fiziskās aktivitātes samazina vēža terapijas blakusparādības, īpaši nogurumu^[9]. Tās uzlabo muskuļu spēku, kaulu veselību un dzīves kvalitāti^[9][10].

Turklāt fiziskā aktivitāte mazina risku attīstīties hroniskām slimībām, piemēram, diabētam, sirds un asinsvadu slimībām vai aptaukošanās problēmām^[11]. 

Starptautiskās vadlīnijas iesaka bērniem būt aktīviem vismaz vienu stundu dienā, un ieteikts pamatskolas/sākumskolas skolēniem sasniegt: zēniem 13 000–15 000 soļu dienā; meitenēm 11 000–12 000 soļu dienā, pusaudžiem vidēji 10 000–11 700 soļu dienā^[12]. Tomēr mazāk nekā 50% bērnu ar onkoloģisku slimību sasniedz šīs rekomendācijas^[6], tādējādi piemērotai fiziskai aktivitātei jābūt neatņemamai ārstēšanas un rehabilitācijas sastāvdaļai bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Pacientiem papildus ir nepieciešams mērķtiecīgs atbalsts drošu fizisko aktivitāšu veikšanā, kas palīdzētu viņiem vairāk kustēties, saglabāt motivāciju un ilgtermiņā uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. 

Fiziskās aktivitātes novērtēšanas iespējas 

Lai fiziskā aktivitāte patiešām sniegtu iepriekš minētos ieguvumus, būtiski ir saprast, vai bērna aktivitātes līmenis ir pietiekams un atbilst individuālajām iespējām. Jaunākie mūsdienu risinājumi paredz kombinēt dažādus datu avotus, tostarp paātrinājuma sensorus (akselerometrus), sirdsdarbības monitorus un digitālās dienasgrāmatas, kas ļauj iegūt pilnīgāku priekšstatu par bērna aktivitātes paradumiem. Piemēram, fiziskās aktivitātes līmeni mēra ar objektīvām metodēm – paātrinājuma sensoriem, soļu skaitītājiem –, kā arī subjektīvām metodēm, piemēram, anketām un pašvērtējuma skalām^[13]. 

Šāda daudzdimensionāla pieeja ir īpaši svarīga onkoloģijas pacientiem, kuru aktivitātes veidu ietekmē gan fiziski, gan emocionāli faktori. 

Nav arī mazsvarīgi, ka bērni bieži novērtē savu aktivitāti augstāk, nekā uzrāda paātrinājuma sensori^[14], tādējādi visefektīvākos rezultātus dod abu – objektīvo un subjektīvo – metožu kombinācija. 

Dāņu pētījuma rezultāti rāda, ka hospitalizēti bērni un pusaudži vidēji dienā bija neaktīvi līdz pat 22 stundām, pārsvarā sēžot vai guļot gultā, un viņu vidējais soļu skaits bija tikai ap 2300 dienā. Šie dati uzskatāmi parāda, cik nozīmīgi ir ieviest digitālus un motivējošus risinājumus, lai mazinātu mazkustību un veicinātu kustības arī slimnīcas apstākļos^[15]. 

Digitālās tehnoloģijas kā palīgs 

Digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas bērnu motivēšanai un aktivitāšu uzraudzībai. Virtuālā realitāte, mobilās lietotnes un digitālās veselības risinājumi ļauj bērniem kustēties interaktīvā un aizraujošā veidā^[15][16]. Pētījumi rāda, ka spēļošanas elementus saturošas lietotnes veicina bērnu aktivitāti un nodrošina ilgstošāku iesaisti^[15][17]. Tās piedāvā interaktīvus izaicinājumus, veicina aktīvu un patstāvīgu iesaisti, ka arī nodrošina atgriezenisko saiti^[17][18]. 

Virtuāla realitāte var būt motivējoša un pielāgota individuālām vajadzībām. Arī mobilās veselības (mHealth) risinājumi – mobilas un bezvadu tehnoloģijas – un valkājamās ierīces piedāvā iespēju monitorēt fiziskās aktivitātes līmeni un sistemātiski iekļaut fizisko aktivitāti ikdienā. Tas palīdz bērniem kļūt patstāvīgākiem un veidot veselīgus ieradumus, pozitīvi ietekmējot viņu ikdienas paradumus^[17][18]. 

Mūsdienās gandrīz visi bērni māk lietot viedtālruni, kas šos risinājumus padara viegli pieejamus un saprotamus. 

Šīs tehnoloģijas piedāvā mērogojamus, elastīgus un pacientam pielāgotus risinājumus, kas varētu uzlabot bērnu līdzdalību fiziskajās aktivitātēs un ilgtermiņā veicināt veselīgu ieradumu veidošanu^[19]. 

Digitālie rīki ir īpaši nozīmīgi, jo tie var nodrošināt personalizētu atbalstu, reāllaika atgriezenisko saiti un ilgtermiņa motivāciju pacientiem ar hroniskām slimībām. Tā kā tradicionālās intervences bieži ir fragmentāras un grūti ieviešamas ikdienas aprūpē, digitālās tehnoloģijas piedāvā mērogojamus un elastīgus risinājumus, kas spēj sasniegt plašāku pacientu loku^[20]. 

Mūsu pētījums Latvijā 

RSU pētnieku komanda sadarbībā ar BKUS uzsākusi pētījumu "Pediatrijas onkoloģijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumu pārraudzība, izmantojot digitālo pieeju ar paplašinātās realitātes interaktīviem spēles elementiem", lai izprastu bērnu ar onkoloģiskām saslimšanām fiziskās aktivitātes paradumus un pārbaudītu digitālo risinājumu potenciālu šo paradumu uzlabošanai^[21]. 

Esošie pētījumi par digitālajiem risinājumiem fizisko aktivitāšu veicināšanai pediatrijas onkoloģijas pacientiem ir apkopoti literatūras pārskatā, kur skaidri redzams, cik maz izpētīta un perspektīva šī joma ir ^[20]. Pētījuma ietvaros tiek testēta paplašinātās realitātes interaktīva pieeja, kas caur spēli palīdzētu motivēt bērnus kustēties arī slimnīcas vidē. Iegūtie dati tiks izmantoti, lai izveidotu piemērotu fiziskās aktivitātes pārraudzības instrumentu pacientiem ar onkoloģijas saslimšanām. 

Latvijas projektā īpaša uzmanība tiek veltīta arī psiholoģiskajiem aspektiem – bērniem tiek sniegta iespēja iesaistīties aktivitātēs, kas rada prieku un veicina pozitīvas emocijas. 

Tas ir svarīgi, jo emocionālā labsajūta cieši saistīta ar fiziskās aktivitātes līmeni. Projektā iesaistīti gan pētnieki, gan klīniskie speciālisti, un tas paredz testēt risinājumus slimnīcas vidē, lai nodrošinātu bērniem draudzīgu un ilgtspējīgu kustību atbalstu. Plānots, ka nākotnē šis projekts varētu kļūt par pamatu starptautiskai sadarbībai un datu apmaiņai ar citām Eiropas valstīm. 

Secinājumi un nākotnes skatījums 

Fiziskās aktivitātes ir būtiska bērnu ar onkoloģiskām slimībām ārstēšanas un rehabilitācijas sastāvdaļa. Digitālās tehnoloģijas – mobilās lietotnes, virtuālā realitāte un valkājamās ierīces – sniedz jaunas iespējas šīs aktivitātes veicināt. Mūsu pētījums Latvijā papildinās ierobežoto starptautisko pierādījumu bāzi un palīdzēs ieviest praksē mūsdienīgas, bērniem draudzīgas pieejas. Mērķis ir, lai kustēšanās kļūtu par dabisku un aizraujošu ikdienas sastāvdaļu bērniem ar onkoloģijas saslimšanu, uzlabojot viņu veselību un dzīves kvalitāti ilgtermiņā.

*Projekts "RSU iekšējā un RSU ar LSPA ārējā konsolidācija", Nr.5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/005. Zinātnieka grants "Pediatrijas onkoloģijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumu pārraudzība, izmantojot digitālo pieeju ar paplašinātās realitātes interaktīviem spēles elementiem" (Projekta/līguma nr.: RSU/LSPA-PA-2024/1-0002).

Raksta pirmavots: Latvijas Sabiedriskais medijs, Kā digitālās tehnoloģijas palīdz bērniem ar vēzi. Skaidro RSU pētnieki >>

Atsauces

1. World Health Organization. (2022). Cancer in children. WHO. Lasīt šeit. 
2. Latvijas onkoloģijas asociācija. (2020). Onkoloģisko slimību diagnostika. Tālākizglītība. Lasīt šeit. 
3. Janssen, I., & LeBlanc, A. G. (2010). Systematic review of the health benefits of physical activity and fitness in school-aged children and youth. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 7(1), 40. Lasīt šeit.  
4. Rawat, Nihaika, Sanjenbam Emon Chanu, and Vandana Chauhan. "Chemotherapy associated side effects among children with cancer." International Journal of Health Sciences and Research 11.2 (2021): 236-242.
5. Soares-Miranda, L., Fiuza-Luces, C., & Lucia, A. (2012). Physical activity and recovery from hematologic malignancy. In S. D. Mittelman & N. A. Berger (Eds.), Energy balance and hematologic malignancies (pp. 159–176). Springer.
6. Gilliam et al. (2011). Physical activity in child and adolescent cancer survivors: a review. Health Psychology Review, 7(1), 92–110. Lasīt šeit un šeit. 
7. Arroyave, W. D., Clipp, E. C., Miller, P. E., Jones, L. W., Ward, D. S., Bonner, M. J., & Demark-Wahnefried, W. (2008). Childhood cancer survivors’ perceived barriers to improving exercise and dietary behaviors. Oncology Nursing Forum, 35(1), 121–130. Lasīt šeit.  
8. Van Dijk-Lokkart, E. M., Steur, L. M. H., Braam, K. I., et al. (2019). Longitudinal development of cancer-related fatigue and physical activity in childhood cancer patients. Pediatric Blood & Cancer, 66(12), e27949. Lasīt šeit. 
9. Morales JS, Valenzuela PL, Herrera-Olivares AM, Rincón-Castanedo C, Martín-Ruiz A, Castillo-García A, Fiuza-Luces C, Lucia A. What are the effects of exercise training in childhood cancer survivors? A systematic review. Cancer Metastasis Rev. 2020 Mar;39(1):115-125. doi: 10.1007/s10555-020-09852-3. PMID: 31970589.
10. Scott JM, Li N, Liu Q, Yasui Y, Leisenring W, Nathan PC, Gibson T, Armenian SH, Nilsen TS, Oeffinger KC, Ness KK, Adams SC, Robison LL, Armstrong GT, Jones LW. Association of Exercise With Mortality in Adult Survivors of Childhood Cancer. JAMA Oncol. 2018 Oct 1;4(10):1352-1358. doi: 10.1001/jamaoncol.2018.2254. PMID: 29862412; PMCID: PMC6181767.
11. Janssen, I., & LeBlanc, A. G. (2010). Systematic review of the health benefits of physical activity and fitness in school-aged children and youth. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 7(1), 40. Lasīt šeit.  
12. Tudor-Locke, C., Craig, C. L., Beets, M. W., et al. (2011). How many steps/day are enough? For children and adolescents. International Journal of Behavioral Nutrition and Physical Activity, 8, 78. Lasīt šeit.
13. Shephard, R. J. (2003). Limits to the measurement of habitual physical activity by questionnaires. British Journal of Sports Medicine, 37(3), 197–206. Lasīt šeit. 
14. Burchartz, A., Oriwol, D., Kolb, S. et al. Comparison of self-reported & device-based, measured physical activity among children in Germany. BMC Public Health 21, 1081 (2021). Lasīt šeit. 
15. Winther, Laerke, et al. "Investigating Challenges in Implementing a Digital Play Intervention in a Complex Organization Across Pediatric Departments: Non-Randomized Controlled Feasibility Trial." JMIR rehabilitation and assistive technologies 12 (2025): e58019., doi: 10.2196/58019
16. Kim, Gerard Jounghyun. "A SWOT analysis of the field of virtual reality rehabilitation and therapy." Presence 14.2 (2005): 119-146.
17. Sween, Jennifer & Wallington, Sherrie & Taylor, Teletia & Llanos, Adana. (2013). The Role of Exergaming in Improving Physical Activity: A Review. Journal of physical activity & health. 11. 10.1123/jpah.2011-0425.
18. PACCS Study Group. (2022). Perceived barriers and facilitators to physical activity in childhood cancer survivors and their parents: A large-scale interview study from the International PACCS Study. Pediatric Blood & Cancer, 70(1). Lasīt šeit.  
19. Devine, Katie & Viola, Adrienne & Coups, Elliot & Wu, Yelena. (2018). Digital Health Interventions for Adolescent and Young Adult Cancer Survivors. JCO Clinical Cancer Informatics. 2. 1-15. 10.1200/CCI.17.00138.
20. Jermoļenko, G. F., Augstkalne, K., Semjonova, G., Dubiņina, E., Balamovskis, K., Češuna, A., & Kundziņa, I. (2025, February 10). Measurements and digital technology solutions to monitor physical activity in pediatric oncology patients: A scoping review protocol. OSF. Lasīt šeit. 
21. Pediatrijas onkoloģijas pacientu fizisko aktivitāšu paradumu pārraudzība, izmantojot digitālo pieeju ar paplašinātās realitātes interaktīviem spēles elementiem. Pieejams šeit.