Māris Būmanis: Sinerģija starp nozarēm un pētniecību – Latvijas attīstības atslēga

Author
AS "Latvijas Finieris"

17. oktobris, 2025. gads

zinātnes komunikācija sadarbība
21. gadsimta straujā attīstība liek uzņēmumiem domāt ne tikai par šodienu, bet arī par to, kādi būs rītdienas produkti, tehnoloģijas un cilvēki, kas tos radīs. Līdzās digitalizācijai un automatizācijai arvien svarīgāka kļūst spēja apvienot zināšanas, pieredzi un radošumu. Tāpēc sinerģija starp nozari un pētniecību nav tikai modes vārds – tā ir nepieciešamība, ja vēlamies, lai Latvija kļūtu par zināšanu ekonomikas valsti, nevis lētu resursu piegādātāju.
Māris Baumanis.jpg
AS "Latvijas Finieris" publicitātes attēls. Foto: Māris Būmanis.
No sadarbības uz inovācijām

Koksnes nozare Latvijā vienmēr bijusi viens no rūpniecības stūrakmeņiem, taču globālie tirgi un klimata izaicinājumi pieprasa arvien jaunas pieejas. Lai saglabātu konkurētspēju, uzņēmumiem jāspēj radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību – un tas ir iespējams tikai ciešā sadarbībā ar zinātni.

AS "Latvijas Finieris" jau gadiem iegulda pētniecībā un inovācijās, cieši sadarbojoties ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātiRīgas Tehnisko universitātiLatvijas UniversitātiVidzemes Augstskolu, kā arī ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu, Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūtu un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu "Silava". Šī sadarbība nodrošina plašu pārklājumu – no ilgtspējīgas mežsaimniecības un resursu izpētes līdz jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrādei.

Šādas partnerības sniedz praktisku ieguvumu gan uzņēmumam, gan sabiedrībai. Ražošanas procesi kļūst efektīvāki, tiek attīstītas ilgtspējīgas tehnoloģijas, un augstskolas sagatavo nākamos speciālistus, kas jau studiju laikā spēj strādāt ar reālām industrijas problēmām. Tas ir abpusēji izdevīgs modelis, kas palīdz saglabāt Latvijas konkurētspēju un zinātnes aktualitāti.

Industriālā doktorantūra – tilts starp zinātni un uzņēmējdarbību

Viens no spilgtākajiem piemēriem, kā šī sadarbība pārtop reālā inovācijā, ir industriālā doktorantūra – salīdzinoši jauns, bet ļoti nozīmīgs instruments Latvijas augstākajā izglītībā. Atšķirībā no klasiskās akadēmiskās pieejas, industriālajā doktorantūrā pētījuma tēmas tiek radītas kopā ar uzņēmumu, un rezultātiem ir tiešs praktisks pielietojums.

Šobrīd "Latvijas Finieris" kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti īsteno projektu, kurā uzņēmums līdzfinansē doktoranta Rinalda Buša pētījumu par bērza tāss ekstrakta – betulīna – izmantošanas iespējām materiālzinātnē. Latvijā bērzu meži ir bagātība, taču betulīna potenciāls līdz šim izmantots niecīgi. Doktorants kopā ar uzņēmuma pētniekiem strādā pie jaunu savienojumu sintēzes, kas ļauj radīt polimēru pārklājumus ar uzlabotām mehāniskajām un termiskajām īpašībām.

Pētījuma rezultāti jau guvuši starptautisku atzinību – 2025. gada sākumā publicēts raksts žurnālā “Reactive and Functional Polymers”. Tas apliecina, ka Latvijā tapuši pētījumi var būt nozīmīgi arī globālajā inovāciju vidē. Redzam, ka šī sadarbība nav tikai par vienu zinātnisku atklājumu – tā ir investīcija nākotnē, kurā jaunie pētnieki kļūst par tiltu starp akadēmisko un industriālo pasauli.

Cilvēks – sadarbības centrā

Būtiski atcerēties, ka inovācijas nerodas tikai laboratorijās – tās rodas no cilvēkiem, kas ir gatavi sadarboties, dalīties pieredzē un pārvarēt robežas starp nozarēm. Industriālās doktorantūras programmas palīdz veidot tieši šādu domāšanas veidu – tās iedrošina jaunos pētniekus skatīties plašāk un uzņēmumiem – būt atvērtākiem eksperimentiem.

Rinalda Buša piemērs labi parāda, cik vērtīgi ir, ja jaunais zinātnieks var savu darbu balstīt reālā uzņēmuma vajadzībās. Viņam ir piekļuve "Latvijas Finiera" infrastruktūrai, izejvielām un pieredzei, savukārt mēs – gūstam jaunas idejas, kas var pārtapt produktos ar augstu pievienoto vērtību. Šādas sadarbības rezultātā ieguvēji ir visi: uzņēmums, augstskola, studenti un visa sabiedrība.

Zināšanu ekonomika sākas ar drosmi sadarboties

Latvijā joprojām bieži runājam par inovācijām kā par kaut ko tālu un sarežģītu, taču patiesībā inovācija sākas tur, kur satiekas atvērta domāšana un vēlme sadarboties. Industriālā doktorantūra ir viens no veidiem, kā šo sadarbību padarīt strukturētu un ilgtermiņā uz rezultātu orientētu.

Lai šis modelis pilnvērtīgi attīstītos, nepieciešams gan valsts atbalsts, gan uzņēmumu iniciatīva. Publiskajam sektoram ir jāveido vide, kurā pētniecība tiek uztverta kā investīcija, nevis izdevums, bet uzņēmumiem jāapzinās, ka ieguldījumi zinātnē atmaksājas ilgtermiņā – ar jauniem produktiem, eksportspējīgiem risinājumiem un gudriem cilvēkiem komandā.

Skats nākotnē

Latvijas konkurētspējas stāsts nākamajos gados būs atkarīgs no tā, cik veiksmīgi spēsim apvienot industrijas, izglītību un zinātni vienotā ekosistēmā. Tas ir ceļš uz ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas, radošums un attīstības domāšana.


"Latvijas Finieris" turpinās būt aktīvs šajā ceļā, stiprinot saikni starp industriju un akadēmisko vidi, veicinot jaunu pētījumu attīstību un atbalstot jaunos zinātniekus. Mūsu pieredze rāda, ka, apvienojot uzņēmuma vajadzības ar pētnieku zinātkāri, rodas rezultāti, kas sniedz labumu visiem – uzņēmumiem, pētniekiem un valstij kopumā. Te jāatzīmē vēl viens sadarbības projekts ar RTU Arhitektūras un dizaina institūtu. Latvijā koks ir tradicionāls, kultūrvēsturiski nozīmīgs un plaši pieejams būvmateriāls, kas ne tikai veidojis ainavu un dzīves telpu, bet arī iemieso ilgtspējīgas arhitektūras iespējas mūsdienās. Kopīgi attīstot profesionālo maģistra programmu arhitektiem, mēs veicināsim koksnes plašāku iekļaušanu arī arhitektu izglītībā. Aicinām arī citus uzņēmējus rast iespējas un meklēt saskarsmes punktus ar augstākās izglītības iestādēm. Mēs ticam, ka koksnes renesanses gadsimts ir sācies.

saistītie raksti

zinātnes komunikācija

Pasaules ūdens diena – Latvijas zinātnieku ieguldījums

Pasaules ūdens diena katru gadu tiek atzīmēta 22. martā, lai veicinātu izpratni un pievērstu uzmanību ūdens resursu pieejamībai un kvalitātei, aicinot katru novērtēt ūdens nozīmi un rūpēties par viena no mūsu planētas svarīgākajiem resursiem saglabāšanu. Pasaules ūdens diena norisinās pateicoties A…

research Latvia

20. marts, 2026. gads

zinātne zinātnes komunikācija

Tas nav krējuma izstrādājums! Kā pētniece Velga Polinska maina attieksmi par vieglo valodu

"Vieglā valoda nav alternatīva literatūrai – tā darbojas kā brilles tiem, kam ir vāja redze," uzsver Latvijas Universitātes (LU) pētniece Velga Polinska, kura novembrī pārstāvēja Latviju starptautiskā zinātnes komunikācijas konkursā Francijā, četrās minūtēs prezentējot savu pētījumu par vieglo valo…

Ieva Lazdiņa | LU izdevuma "Alma Mater" redaktore

17. marts, 2026. gads

personība zinātnes komunikācija

Marta personība Žanete Šteingolde: dzīvnieku, cilvēku un vides veselības mijiedarbība

Kā institūta "BIOR" Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijas vadītāja Mg. med. vet. Žanete Šteingolde strādā dzīvnieku, vides un sabiedrības veselības krustpunktā, attīstot pētījumus, kas balstīti “Vienas veselības” pieejā. Viņas darbs vērsts uz dzīvnieku infekcijas slimībām, tostarp zoonozēm, …

researchLatvia

16. marts, 2026. gads

zinātnieku pieredzes stāsti zinātnes komunikācija

Iepazīsti jauno zinātnieku! – saruna ar Rihardu Rusku

Rihards Ruska studē Lavijas Universitātes (LU) doktorantūrā un LU Cietvielu fizikas institūtā izstrādā promocijas darbu par luminiscējošu nanomateriālu pielietojumiem biosensoros. Rihards nesen saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Artūra Balklava balvu zinātnes popularizēšanā. Apsveicam Rihardu ar p…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

10. marts, 2026. gads