Latvijas Universitātes (LU) Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes (ESZF) pētnieki fundamentālajā pētījumā skaidros nozīmīgākos aspektus bērnu audzināšanā dažādos ģimeņu modeļos. Par mērķi izvirzīta arī pašreizējā ģimeņu atbalsta nepilnību identificēšana un priekšlikumu izstrāde tā pilnveidei.
Latvijas Zinātnes padome (LZP) piešķīrusi finansējumu fundamentālo un lietišķo pētījumu projektam “Viena dzimuma partnerības: antropoloģisks pētījums par bērnu audzināšanu ārpus heteronormatīvas vides”, kura īstenošanu vadīs LU ESZF asociētā profesore Aivita Putniņa un kuru paredzēts īstenot trīs gadu laikā. Pētījumam ir praktiska nozīme - tas ļaus izstrādāt rekomendācijas, lai pielāgotu demogrāfijas un darba tirgus politiku faktiskajām Latvijas ģimeņu vajadzībām, sniedzot pieaugušajiem labāku atbalstu darba, privātās un ģimenes dzīves salāgošanai un ģimenēm – drošāku dzīves vidi.
Ģimeņu struktūra Latvijā mainās. 2023. gadā laulātie pāri ar bērniem veidoja vien 37,7% no ģimenēm, kurās aug bērni, - liecina Centrālās statiskas pārvaldes (CSP) dati. Vēl 8% ģimeņu ar bērniem veido neprecēti heteroseksuāli pāri. Ģimenes, kurās bērnus audzina solo vecāki (māte vai tēvs), veido 54,3% ģimeņu ar bērniem (CSP, 2021). Šis, Latvijā izplatītākais, ģimenes modelis aptver dažādas struktūras. Šā pētījuma projekts ir vērsts uz tām statistikā un politikā “neredzamajām ģimenēm”, kurās bērnus audzina divi viena dzimuma partneri – radinieki (piemēram, māte un meita) vai viena dzimuma partneru pāris, lai gan valsts tās visas uzlūko kā solo vecāku ģimenes.
Projekta zinātniskie mērķi ir - papildināt zināšanas par pārmaiņām radniecības struktūrā un sniegt ieguldījumu dzimtes un ģimenes attiecību teorijas attīstībā plašākā Eiropas kontekstā.
Paredzēts izstrādāt pierādījumu bāzi un praktiskus ieteikumus pētījuma objektā ietverto ģimeņu atbalstam un pašreizējā atbalsta nepilnību identificēšanai.
Projektā ir plānots izmantot līdzdalīgas izpētes metodes, pieaicinot līdzpētniekus, kuriem ir pieredze attiecībā uz šādām ģimenes struktūrām un sadarbībā ar viņiem papildināt pētniecisko jautājumu loku, un piedalīties pētījumā kā aktīviem dalībniekiem, atverot pētījuma procesu arī plašākai sabiedrībai.
"Pirms pētījums sācies, reakcija uz to sabiedrībā ļauj noteikt vēl vienu papildu mērķi,” norāda asociētā profesore Aivita Putniņa. ““Dabiskā” ģimene ir bijis nozīmīgs ideoloģisks ierocis, kuru tādas valstis kā Krievija izmanto propagandā. Pētījums ļaus arī skaidrot, kāpēc šī tēma ir tik sensitīva pie mums un izraisa teju vai bangošanos sabiedrībā."
Šo fundamentālo pētījumu projektu no 2026. gada īstenos ESZF Publiskās antropoloģijas grupas pētnieku komanda – docenti: Zane Linde-Ozola, Artūrs Pokšāns un Garets Jūens Hamiltons asociētās profesores Aivitas Putniņas vadībā, kā arī pētījumā tiks iesaistīti studenti. Pētījumu paredzēts pabeigt līdz 2028. gada beigām.
