Pirmoreiz Baltijas jūras reģionā – līdz 15. septembrim atvērta reģistrācija starptautiskai kosmosa datu konferencei "BiDS2025"

Author
researchLatvia | Izglītības un zinātnes ministrija

8. septembris, 2025. gads

kosmoss tehnoloģijas

Kā kosmosa dati palīdz prognozēt dabas katastrofas, uzlabot lauksaimniecību vai stiprināt kiberdrošību? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēs starptautiskā konference “Big Data from Space 2025” (BiDS2025), kas no 29. septembra līdz 3. oktobrim notiks Rīgā. Konference pulcēs zinātniekus, tehnoloģiju ekspertus, nozares pārstāvjus un uzņēmējus, lai diskutētu par lielo datu un kosmosa tehnoloģiju izmantošanu. Dalība konferencē ir bez maksas; tiešsaistes reģistrācija atvērta līdz 15. septembrim. 

BiDs2025_KV_250212.png
BiDS publicitātes attēls.

Pasākuma pirmās dienas (29.-30. septembris) norisināsies Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela), savukārt no 1. līdz 3. oktobrim konference turpināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas iela 3). 

Programma apvieno jautājumus, kas saistīti ar datu iegūšanas risinājumiem un to praktisko pielietojumu – pārvēršot kosmosa datus par ieguvumiem sabiedrībai un uzņēmējdarbībai. Paneļdiskusijās, zinātniskajās sesijās, industriālajā izstādē, hakatonos un praktiskajās darbnīcās piedalīsies vairāki simti ekspertu no dažādām pasaules valstīm.  

Rosa M. Badia no Barselonas Superdatoru centra prezentēs, kā modernas augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras (EuroHPC) veicina sarežģītu datu plūsmu pārvaldību un to praktisku pielietošanu, tostarp digitālo dvīņu izmantošanu, dabas katastrofu modelēšanā un risinājumos, kas balstīti uz FAIR (angļu: findable, accessible, interoperable, reusable) principiem. 

Savukārt Tomass Brunšvilers (Thomas Brunschwiler) no IBM Research (Šveice) iepazīstinās ar jaunām pieejām satelītdatu apstrādē, izmantojot pamatsistēmu modeļus (foundation models) un semantisku datu attēlošanu. Viņš savā prezentācijā “Tokens and Embeddings: The New Lingua Franca for Exploring Planet Earth” piedāvās ieskatu tajā, kā topošie rīki, piemēram, “TerraMind+”, ļauj ātrāk un precīzāk izprast mūsu planētas norises. 

Linna Dudenhofere (Lynn Dudenhöfer) drošības un izlūkošanas eksperte, runās par to, kā Zemes novērošanas dati un atvērto datu analīze (OSINT) tiek izmantoti izlūkošanas darbā, lai reaģētu uz jauniem izaicinājumiem drošībai. Tiks analizēta arī mākslīgā intelekta izmantošana organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī datu pielietojums krīžu vadībā un kiberapdraudējumu identificēšanā un pārrobežu sadarbībā. 

Programmā iekļauti: 

  • divas paneļdiskusijas ar augsta līmeņa ekspertiem no Eiropas Savienības un starptautiskajām organizācijām; 
  • zinātniskās sesijas un stendu referātu prezentācijas; 
  • industriālā izstāde, kur ar savu darbību un pakalpojumiem iepazīstinās uzņēmumi gan no Baltijas, gan citām Eiropas valstīm; 
  • paraugdemonstrējumi, kā ar satelītdatiem tiek atklātas un monitorētas klimata, mežu un ūdens kvalitātes izmaiņas; 
  • praktiskas darbnīcas ar atvērtajiem satelītdatiem, izmantojot mākslīgo intelektu un kvantu skaitļošanu; 
  • kodsprints (code sprint) jeb intensīva programmēšanas sesija, kurā tiks izstrādāti reāli prototipi datu analīzei un problēmu risināšanai (piemēram, ugunsgrēku prognozēšana, lauksaimniecības risinājumi, pilsētvides analīze); 
  • studentu un jaunuzņēmumu ideju prezentācijas. 

Konferences oficiālā valoda – angļu.

Reģistrācija un plašāka informācija mājaslapā.

Konferenci rīko Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un Eiropas Savienības Satelītu centrs (ES SatCen), sadarbojoties ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar partneriem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju un Latvijas Universitāti. 

 

Starptautiskā konference tiek rīkota IZM īstenotā projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. 

saistītie raksti

zinātne kosmoss

Kā Latvijas zinātnieki rada jaunu elektrības avotu kosmosa misijām

Ilgstošās un tālās dziļa kosmosa misijās nodrošināt elektroapgādi vienmēr ir bijis problemātiski. Latvijas Universitātes (LU) Fizikas institūta zinātnieki strādā pie jaunas tehnoloģijas, kas nākotnē varētu nodrošināt elektrību ilgstošās kosmosa misijās. Aizvadītā gada nogalē mēs īstenojām sare…

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultāte | Artūrs Brēķis | Valters Dzelme

17. aprīlis, 2026. gads

kosmoss

Seminārs par EKA nacionālo programmu – atbalsts uzņēmējdarbībai un pētniecībai

31. martā Kosmosa Izziņas centrā norisinājās ikgadējais seminārs par Latvijas dalību Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) nacionālajā programmā (Requesting Party Activities – RPA). Tā laikā EKA pārstāvji sniedza praktisku informāciju par projekta pieteikumu izstrādi, RPA struktūru, finansēšanas iespējām…

researchLatvia

9. aprīlis, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

LVKĶI attīsta drabiņu pārstrādi vērtīgu ķīmisko vielu ieguvei

Alus ražošanas nozare rada ievērojamu daudzumu lignocelulozes blakusproduktu, no kuriem būtiskākais ir alus drabiņas (brewers’ spent grain, BSG). Tās veido līdz pat 85% no visiem alus ražošanas cietajiem atlikumiem un ir bagātas ar celulozi, hemicelulozi, lignīnu un proteīniem, kas nosaka to potenc…

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

7. aprīlis, 2026. gads

kosmoss

Izcilu Latvijas zinātnieču vārdos nosauc divus asteroīdus

Latvijas Universitātes (LU) Baldones Astrofizikas observatorijā veikti nozīmīgi atklājumi, kuru rezultātā šajā pavasarī diviem Saules sistēmas galvenās asteroīdu joslas objektiem piešķirti nosaukumi par godu Latvijas zinātnei un sabiedrībai nozīmīgām personībām. Kosmosa ceļinieki nes nosaukumus, go…

Latvijas Universitāte

1. aprīlis, 2026. gads