Pirmoreiz Baltijas jūras reģionā – līdz 15. septembrim atvērta reģistrācija starptautiskai kosmosa datu konferencei "BiDS2025"

Author
researchLatvia | Izglītības un zinātnes ministrija

8. septembris, 2025. gads

kosmoss tehnoloģijas

Kā kosmosa dati palīdz prognozēt dabas katastrofas, uzlabot lauksaimniecību vai stiprināt kiberdrošību? Atbildes uz šiem jautājumiem meklēs starptautiskā konference “Big Data from Space 2025” (BiDS2025), kas no 29. septembra līdz 3. oktobrim notiks Rīgā. Konference pulcēs zinātniekus, tehnoloģiju ekspertus, nozares pārstāvjus un uzņēmējus, lai diskutētu par lielo datu un kosmosa tehnoloģiju izmantošanu. Dalība konferencē ir bez maksas; tiešsaistes reģistrācija atvērta līdz 15. septembrim. 

BiDs2025_KV_250212.png
BiDS publicitātes attēls.

Pasākuma pirmās dienas (29.-30. septembris) norisināsies Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā (Jelgavas iela), savukārt no 1. līdz 3. oktobrim konference turpināsies Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Mūkusalas iela 3). 

Programma apvieno jautājumus, kas saistīti ar datu iegūšanas risinājumiem un to praktisko pielietojumu – pārvēršot kosmosa datus par ieguvumiem sabiedrībai un uzņēmējdarbībai. Paneļdiskusijās, zinātniskajās sesijās, industriālajā izstādē, hakatonos un praktiskajās darbnīcās piedalīsies vairāki simti ekspertu no dažādām pasaules valstīm.  

Rosa M. Badia no Barselonas Superdatoru centra prezentēs, kā modernas augstas veiktspējas skaitļošanas infrastruktūras (EuroHPC) veicina sarežģītu datu plūsmu pārvaldību un to praktisku pielietošanu, tostarp digitālo dvīņu izmantošanu, dabas katastrofu modelēšanā un risinājumos, kas balstīti uz FAIR (angļu: findable, accessible, interoperable, reusable) principiem. 

Savukārt Tomass Brunšvilers (Thomas Brunschwiler) no IBM Research (Šveice) iepazīstinās ar jaunām pieejām satelītdatu apstrādē, izmantojot pamatsistēmu modeļus (foundation models) un semantisku datu attēlošanu. Viņš savā prezentācijā “Tokens and Embeddings: The New Lingua Franca for Exploring Planet Earth” piedāvās ieskatu tajā, kā topošie rīki, piemēram, “TerraMind+”, ļauj ātrāk un precīzāk izprast mūsu planētas norises. 

Linna Dudenhofere (Lynn Dudenhöfer) drošības un izlūkošanas eksperte, runās par to, kā Zemes novērošanas dati un atvērto datu analīze (OSINT) tiek izmantoti izlūkošanas darbā, lai reaģētu uz jauniem izaicinājumiem drošībai. Tiks analizēta arī mākslīgā intelekta izmantošana organizētās noziedzības apkarošanā, kā arī datu pielietojums krīžu vadībā un kiberapdraudējumu identificēšanā un pārrobežu sadarbībā. 

Programmā iekļauti: 

  • divas paneļdiskusijas ar augsta līmeņa ekspertiem no Eiropas Savienības un starptautiskajām organizācijām; 
  • zinātniskās sesijas un stendu referātu prezentācijas; 
  • industriālā izstāde, kur ar savu darbību un pakalpojumiem iepazīstinās uzņēmumi gan no Baltijas, gan citām Eiropas valstīm; 
  • paraugdemonstrējumi, kā ar satelītdatiem tiek atklātas un monitorētas klimata, mežu un ūdens kvalitātes izmaiņas; 
  • praktiskas darbnīcas ar atvērtajiem satelītdatiem, izmantojot mākslīgo intelektu un kvantu skaitļošanu; 
  • kodsprints (code sprint) jeb intensīva programmēšanas sesija, kurā tiks izstrādāti reāli prototipi datu analīzei un problēmu risināšanai (piemēram, ugunsgrēku prognozēšana, lauksaimniecības risinājumi, pilsētvides analīze); 
  • studentu un jaunuzņēmumu ideju prezentācijas. 

Konferences oficiālā valoda – angļu.

Reģistrācija un plašāka informācija mājaslapā.

Konferenci rīko Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA), Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) un Eiropas Savienības Satelītu centrs (ES SatCen), sadarbojoties ar Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar partneriem – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Kosmosa industrijas asociāciju un Latvijas Universitāti. 

 

Starptautiskā konference tiek rīkota IZM īstenotā projekta Nr. 1.1.1.1/1/24/I/001 “Efektīvāka un viedāka Latvijas zinātnes politikas ieviešana un vadība” ietvaros. 

saistītie raksti

kosmoss

Latvija Eiropas kosmosa politikā uzsver drošību, inovācijas un visas Eiropas potenciāla izmantošanu

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Kosmosa samitā Parīzē 2026. gada 9. - 10. septembrī, uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas pozīcijas kā konkurētspējīgai un noturīgai kosmosa lielvarai, vienlaikus nodrošinot iespējas arī maz…

Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

11. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

kosmoss

Ventspils Augstskolas pētnieki starptautiskā astrofizikas simpozijā prezentē jaunākos atklājumus par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time”, kas norisinājās Ķ…

Ventspils Augstskola

9. septembris, 2026. gads

kosmoss zinātne

ES alternatīva «Starlink»: vai Latvija krīzēs varētu izmantot «GovSatCom» satelītsakarus

Latvijā nesenās vētras laikā sakaru traucējumi radīja izaicinājumus operatīvajiem dienestiem. Tiem nācās strādāt "ārpus zonas", tāpēc tika izmantoti alternatīvi risinājumi, piemēram, "Starlink" satelītinternets un rācijas. Tikmēr par sakaru nozari atbildīgā Satiksmes ministrija, analizējot vētras l…

Ņikita Andrejevs (Latvijas Radio korespondents)

8. septembris, 2026. gads