Pirms 45 gadiem – Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku radītais "Lotoss" devās kosmosā

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. oktobris, 2025. gads

kosmoss zinātne

1980. gadā kosmosa stacijā "Salūts-6" pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika veikts putupoliuretāna iegūšanas eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kas sniedza jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi bezsvara stāvoklī.

csm_lotoss_1_07d2c5adb4.jpg
Aparatūra LOTOSS poliuretāna plastmasas suvenīrlācīšu (1980. gada vasaras olimpisko spēļu Maskavā simbola) atliešanai kosmosā. (Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājums) Foto: K. Kuzņecova.

Eksperimenta iekārtu "Lotoss", kas bija tapusi Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā, izstrādāja Arnolds Alksnis. Tā bija paredzēta polimerizācijas reakciju pētīšanai kosmosā, un tās konstrukcija nodrošināja iespēju droši sajaukt un novērot komponentu reakciju apstākļos, kuros zūd jēdzieni "augša" un "apakša". Eksperiments noritēja veiksmīgi, un kosmosā tapa 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu simbola – lācīša – figūra.

Šis bija pirmais ķīmiski tehnoloģiskais eksperiments orbītā ārpus Zemes, kas apliecināja Latvijas zinātnieku radošumu, precizitāti un drosmi ieviest jaunas idejas kosmosa materiālzinātnē.

No koksnes līdz kosmosam

Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus Latvijas zinātnieki aktīvi attīstīja polimēru ķīmijas pētījumus, izstrādājot jauna tipa putupolimērus kā efektīvus siltumizolācijas materiālus. Sākotnēji tie tika iegūti no naftas produktiem, bet vēlāk – arī no koksnes pārstrādes atliekām, apliecinot bioresursu izmantošanas potenciālu.

1978. gadā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki sāka darbus pie kriogēnās izolācijas materiālu izstrādes, un tapa materiāls "Ripors-2", ko vēlāk izmantoja kosmosa kuģa "Buran" nesējraķetē "Energija". Šis materiāls tika patentēts un izmantots arī kosmiskajos aparātos uz Marsu.

Koksnes ķīmijas instituta pētnieki Arnolds Alksnis, Uldis Stirna un Indulis Gruziņš radīja tehnoloģiju, kuras pamatā bija ideja aizstāt dārgos naftas produktus ar taleļļu. Šī pieeja ļāva no ražošanas atkritumiem iegūt ekonomiski izdevīgu un efektīvu siltumizolācijas materiālu, kas kļuva par Latvijas zinātnes vizītkarti polimēru ķīmijas jomā.

Ariane-6

Kosmosa materiālzinātnes tradīcija Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā turpinās arī šodien. 2024. gada vasarā institūtā izstrādātais poliuretāna kriogēnās izolācijas materiāls pirmo reizi tika izmantots Eiropas jaunās paaudzes nesējraķetes “Ariane-6” pirmajā lidojumā – notikumā, kas iezīmēja institūta atgriešanos kosmosā pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma.

Šis materiāls spēj izturēt ekstremālus apstākļus līdz –253 °C un augstu mehānisko slodzi, nodrošinot šķidrā ūdeņraža un skābekļa drošu uzglabāšanu lidojuma laikā. Inovācija izstrādāta sadarbībā ar ArianeGroup GmbH, Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA, ESTEC) un MT Aerospace, aptverot pilnu tehnoloģijas attīstības ciklu no TRL3 līdz TRL9.

Par šo sasniegumu LVKĶI zinātniskais direktors Dr.sc.ing. Uģis Cābulis un viņa komanda šogad ir izvirzīti "Plastics Industry Awards 2025" finālā kategorijā Polyurethane Innovation. Šī nozīmīgā starptautiskā atzinība apliecina mūsu zinātnieku kompetenci un inovācijas ietekmi.

Skats nākotnē

LVKĶI zinātnieku darbs turpinā dzīvot jaunās formās – gan starptautiskās inovācijās, gan izglītībā un sabiedrības zinātniskajā izpratnē.

Institūts saņēmis uzaicinājumu sadarboties ar Kosmosa izziņas centru Cēsīs, lai iekļautu informāciju par LVKĶI sasniegumiem kosmosa tehnoloģiju jomā un kopīgi izstrādātu izglītojošu saturu jauniešiem.

Kosmosa izziņas centra mērķis ir veicināt bērnos un jauniešos interesi par dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, tehnoloģijām un matemātiku, skaidrojot šo jomu nozīmi un parādot to caur kosmosa prizmu.

Kosmosa_izzinas_centrs.jpg
Foto: Kosmosa izziņas centrs

saistītie raksti

starptautiskā sadarbība zinātne inovācija

Kā pētījumus pārvērst izaugsmē - norisināsies Latvijas un Šveices pieredzes apmaiņa

No 14. līdz 17. septembrim norisināsies valsts pārvaldes, pētniecības institūciju un industrijas pārstāvju pieredzes apmaiņas vizīte Šveicē ar mērķi iepazīt Šveices pieredzi pētniecības rezultātu komercializācijā un sadarbības veidošanā starp pētniecību un industriju, vienlaikus daloties ar La…

Izglītības un zinātnes ministrija

11. septembris, 2026. gads

kosmoss

Latvija Eiropas kosmosa politikā uzsver drošību, inovācijas un visas Eiropas potenciāla izmantošanu

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Ieva Siliņa, pārstāvot Latviju Starptautiskajā Kosmosa samitā Parīzē 2026. gada 9. - 10. septembrī, uzsvēra nepieciešamību stiprināt Eiropas pozīcijas kā konkurētspējīgai un noturīgai kosmosa lielvarai, vienlaikus nodrošinot iespējas arī maz…

Izglītības un zinātnes ministrija/ Research Latvia

11. septembris, 2026. gads

zinātnes komunikācija dabaszinātnes humanitārās zinātnes un māksla kosmoss

Zinātnieku nakts 2026 aicina atklāt zinātnes dabu visā Latvijā

Ar saukli “Atklāj zinātnes dabu!” piektdien, 25. septembrī, visā Latvijā norisināsies “Zinātnieku nakts 2026”, aicinot ikvienu aizraujošā un praktiskā veidā iepazīt zinātni. Vairāk nekā 35 norises vietās apmeklētāji varēs ielūkoties laboratorijās un varēs atklāt ar neapbruņotu aci neredzamas strukt…

Latvijas Zinātnes padome

10. septembris, 2026. gads

kosmoss

Ventspils Augstskolas pētnieki starptautiskā astrofizikas simpozijā prezentē jaunākos atklājumus par masīvo zvaigžņu dzimšanu

Ventspils Augstskolas Inženierzinātņu institūta „Ventspils Starptautiskais Radioastronomijas Centrs” (VSRC) vadošais pētnieks Dr. Artis Aberfelds piedalījās prestižajā starptautiskajā simpozijā „SFB 1601: Cologne-Bonn Symposium on the habitats of massive stars across cosmic time”, kas norisinājās Ķ…

Ventspils Augstskola

9. septembris, 2026. gads