Pirms 45 gadiem – Koksnes ķīmijas institūta zinātnieku radītais "Lotoss" devās kosmosā

Author
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts

13. oktobris, 2025. gads

kosmoss zinātne

1980. gadā kosmosa stacijā "Salūts-6" pirmoreiz kosmonautikas vēsturē tika veikts putupoliuretāna iegūšanas eksperiments mikrogravitācijas apstākļos, kas sniedza jaunas atziņas par ķīmiski tehnoloģisko procesu norisi bezsvara stāvoklī.

csm_lotoss_1_07d2c5adb4.jpg
Aparatūra LOTOSS poliuretāna plastmasas suvenīrlācīšu (1980. gada vasaras olimpisko spēļu Maskavā simbola) atliešanai kosmosā. (Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājums) Foto: K. Kuzņecova.

Eksperimenta iekārtu "Lotoss", kas bija tapusi Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā, izstrādāja Arnolds Alksnis. Tā bija paredzēta polimerizācijas reakciju pētīšanai kosmosā, un tās konstrukcija nodrošināja iespēju droši sajaukt un novērot komponentu reakciju apstākļos, kuros zūd jēdzieni "augša" un "apakša". Eksperiments noritēja veiksmīgi, un kosmosā tapa 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu simbola – lācīša – figūra.

Šis bija pirmais ķīmiski tehnoloģiskais eksperiments orbītā ārpus Zemes, kas apliecināja Latvijas zinātnieku radošumu, precizitāti un drosmi ieviest jaunas idejas kosmosa materiālzinātnē.

No koksnes līdz kosmosam

Kopš 20. gadsimta 60. gadu vidus Latvijas zinātnieki aktīvi attīstīja polimēru ķīmijas pētījumus, izstrādājot jauna tipa putupolimērus kā efektīvus siltumizolācijas materiālus. Sākotnēji tie tika iegūti no naftas produktiem, bet vēlāk – arī no koksnes pārstrādes atliekām, apliecinot bioresursu izmantošanas potenciālu.

1978. gadā Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētnieki sāka darbus pie kriogēnās izolācijas materiālu izstrādes, un tapa materiāls "Ripors-2", ko vēlāk izmantoja kosmosa kuģa "Buran" nesējraķetē "Energija". Šis materiāls tika patentēts un izmantots arī kosmiskajos aparātos uz Marsu.

Koksnes ķīmijas instituta pētnieki Arnolds Alksnis, Uldis Stirna un Indulis Gruziņš radīja tehnoloģiju, kuras pamatā bija ideja aizstāt dārgos naftas produktus ar taleļļu. Šī pieeja ļāva no ražošanas atkritumiem iegūt ekonomiski izdevīgu un efektīvu siltumizolācijas materiālu, kas kļuva par Latvijas zinātnes vizītkarti polimēru ķīmijas jomā.

Ariane-6

Kosmosa materiālzinātnes tradīcija Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā turpinās arī šodien. 2024. gada vasarā institūtā izstrādātais poliuretāna kriogēnās izolācijas materiāls pirmo reizi tika izmantots Eiropas jaunās paaudzes nesējraķetes “Ariane-6” pirmajā lidojumā – notikumā, kas iezīmēja institūta atgriešanos kosmosā pēc vairāku gadu desmitu pārtraukuma.

Šis materiāls spēj izturēt ekstremālus apstākļus līdz –253 °C un augstu mehānisko slodzi, nodrošinot šķidrā ūdeņraža un skābekļa drošu uzglabāšanu lidojuma laikā. Inovācija izstrādāta sadarbībā ar ArianeGroup GmbH, Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA, ESTEC) un MT Aerospace, aptverot pilnu tehnoloģijas attīstības ciklu no TRL3 līdz TRL9.

Par šo sasniegumu LVKĶI zinātniskais direktors Dr.sc.ing. Uģis Cābulis un viņa komanda šogad ir izvirzīti "Plastics Industry Awards 2025" finālā kategorijā Polyurethane Innovation. Šī nozīmīgā starptautiskā atzinība apliecina mūsu zinātnieku kompetenci un inovācijas ietekmi.

Skats nākotnē

LVKĶI zinātnieku darbs turpinā dzīvot jaunās formās – gan starptautiskās inovācijās, gan izglītībā un sabiedrības zinātniskajā izpratnē.

Institūts saņēmis uzaicinājumu sadarboties ar Kosmosa izziņas centru Cēsīs, lai iekļautu informāciju par LVKĶI sasniegumiem kosmosa tehnoloģiju jomā un kopīgi izstrādātu izglītojošu saturu jauniešiem.

Kosmosa izziņas centra mērķis ir veicināt bērnos un jauniešos interesi par dabaszinātnēm, inženierzinātnēm, tehnoloģijām un matemātiku, skaidrojot šo jomu nozīmi un parādot to caur kosmosa prizmu.

Kosmosa_izzinas_centrs.jpg
Foto: Kosmosa izziņas centrs

saistītie raksti

zinātne pētījumi sabiedrības veselība

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai

Organiskās sintēzes institūta pētnieki meklē jaunus risinājumus dzīvībai bīstamu sēnīšu infekciju ārstēšanai. Ja cilvēka imunitāte ir ļoti novājināta, patogēnās sēnes spēj no gļotādām nonākt asinīs un izraisīt sistēmisku infekciju jeb kandidēmiju, kas var skart sirdi, nieres, aknas vai smadzenes. P…

Sintija Ambote | Latvijas Radio Ziņu dienests

8. decembris, 2025. gads

sasniegumi zinātne

Izdevums "Latvian Academy of Sciences. Yearbook 2025" atklāj vadošās tendences un sasniegumus Latvijas zinātnē un pētniecībā

Izdevums "Latvian Academy of Sciences. Yearbook 2025" atklāj vadošās tendences un sasniegumus Latvijas zinātnē un pētniecībā Klajā nācis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sagatavotais izdevums, kurā apkopota informācija par 2024. gada zinātnes sasniegumu konkursa laureātiem – fundamentālajiem un li…

Latvijas Zinātņu akadēmija

8. decembris, 2025. gads

zinātne sasniegumi zinātnes komunikācija

RSU Gada doktoranta 2025 radītā mākslīgā intelekta programma skaita šūnas ātrāk par cilvēku

"Zinātne mani aizrauj, tādēļ esmu šeit! Es jau skolas laikā zināju, ka vēlos strādāt zinātnē. Tā mani fascinē, jo nekad nav garlaicīgi – visu laiku pēti jaunas lietas, atklāj nezināmo," tā sparīgi saka balvas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Gada doktorants 2025 ieguvējs Edgars Edelme…

Linda Rozenbaha | RSU Sabiedrisko attiecību nodaļa

5. decembris, 2025. gads

zinātne pētījumi

Industrija izzina RTU pētnieku veikumu betona ilgtspējas veicināšanā

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieki īsteno vairākus nozīmīgus pētījumus, kas sekmēs klimatam draudzīgāku būvmateriālu izstrādi un aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu industrijā. Latvijas Betona savienības zinātniski tehniskajā konferencē zinātn…

Rīgas Tehniskā universitāte

5. decembris, 2025. gads