Putekšņi liek šķaudīt? Pētnieki radījuši lietotni personalizētai alerģijas riska prognozei

Author
lsm.lv

28. maijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Pavasara un vasaras mēnešos, kad viss plaukst un zied, daudziem cilvēkiem pastiprinās alerģiju izpausmes. Putekšņi gaisā var izraisīt gan vieglu diskomfortu, gan nopietnas veselības problēmas. 

Lai palīdzētu cilvēkiem savlaicīgi prognozēt iespējamos riskus, Latvijas Universitātes pētnieki sadarbībā ar partneriem Eiropā izstrādājuši mobilo lietotni "PASYFO", kas prognozē individuālu reakciju uz putekšņu koncentrāciju gaisā.

Iespējams redzēt alerģiskā riska prognozi

Lietotne Latvijā radīta pirms vairākiem gadiem sadarbībā ar Latvijas Universitātes ārvalstu kolēģiem. Tā analizē putekšņu koncentrāciju gaisā un sniedz personalizētas prognozes, palīdzot lietotājiem plānot ikdienu. 

Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes vadošā pētniece Olga Sozinova skaidroja: "Katram ir sava reakcija, piemēram, koncentrācija desmit putekšņa graudi vienā kubikmetrā vienam ir maz, citam tas jau ir daudz."

IMG_9064.jpeg
Ilustratīvs attēls - lietotne "PASYFO" 

Pētniece uzsvēra, ka "PASYFO" nav tikai lietotne, bet vesela sistēma. Lai saņemtu personalizētu prognozi, lietotājam vismaz septiņas dienas jāievada dati par savu pašsajūtu.

Iespējams izmantot arī vispārējo alerģijas riska prognozi, kas balstīta uz citu lietotāju ievadītajiem datiem.

Lietotnē pieejama arī informācija par alerģiskajiem augiem – kā tie izskatās un kad zied. Tāpat lietotāji var izvēlēties sev būtiskākos alergēnus, kas tiek iekļauti individuālajā prognozē. Sistēma ļauj apskatīt putekšņu prognozes, informāciju par augiem un personalizētu vai vidējos datos balstītu alerģijas risku.

Mobilā lietotne bez maksas pieejama ikvienam viedtālruņu lietotājam, un autentifikācijas process ir vienkāršs. Pēc reģistrācijas lietotāji var piekļūt visām galvenajām funkcijām.

Lietotnē redzami konkrētās dienas alerģijas riski un putekšņu koncentrācija. Tie tiek aprēķināti, ņemot vērā putekšņu, meteoroloģiskos un gaisa piesārņojuma datus.

Krāsu intensitāte aplikācijā norāda uz riska līmeni – jo košāka krāsa, jo lielāka bīstamība. Sistēma ņem vērā arī putekšņu pārnesi no citām teritorijām un lietotāju ievadīto informāciju par pašsajūtu.

Alerģijas skar līdz pat 40 % Eiropas iedzīvotāju

Alerģija var parādīties jebkurā vecumā un izpausties dažādos dzīves posmos. Viena no biežāk sastopamajām formām ir putekšņu alerģija, kas skar līdz pat 40 % Eiropas iedzīvotāju. Alergoloģe Signe Puriņa stāstīja: "Simptomi variē no viegliem līdz ļoti smagiem." Vieglākos gadījumos tā var būt acu nieze, šķaudīšana vai aizlikts deguns, bet daļai pacientu attīstās arī alerģiskā astma. Ārste norādīja, ka iespējamas arī krusteniskās reakcijas, piemēram, nieze mutes dobumā, ēdot termiski neapstrādātus augļus, dārzeņus vai riekstus.

Kā izplatītākie sezonālie alergēni Latvijā minēti alksnis, bērzs, lazda un dažādas graudzāles.

Speciālisti uzsver, ka svarīgi laikus piefiksēt simptomus, to intensitāti un par tiem konsultēties ar ģimenes ārstu vai alergologu. Puriņa atzina, ka pacienti un ārsti lietotni vērtē pozitīvi, jo tā palīdz saprast simptomus, prognozēt iespējamos riskus un plānot ikdienas aktivitātes. Īpaši noderīga lietotne ir pacientiem, kuri medikamentus lieto epizodiski, jo personalizētā prognoze palīdz laikus sagatavoties iespējamām alerģijas izpausmēm.

Vienlaikus tiek atgādināts, ka lietotnē pieejamā informācija paredzēta tikai personiskai lietošanai un tā neaizstāj ārsta konsultāciju, alerģijas testus vai nozīmēto ārstēšanu.

saistītie raksti

dabaszinātnes sabiedrības veselība science

Iepazīsti jauno zinātnieci – Dagnija Tupiņa

Dagnija Tupiņa ir mikrobioloģe un pētniece Nacionālajā pētniecības un inovāciju centrā (NIRI)*, kur viņa īsteno pēcdoktorantūras projektu “B. burgdorferi flagellas apkakles un motora proteīnu strukturālā raksturošana”. Dagnijas darbs saistīts ar vakcīnu izstrādi Laima slimības novēršanai, kas ir vi…

Latvijas Jauno zinātnieku apvienība

14. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība medicīna

Nākotnes medicīna – rentgens pie zobārsta varētu brīdināt arī par osteoporozi

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobār…

lsm.lv

9. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība science inovācija

Jaunais mākslīgā intelekta datu serveris palīdzēs diagnosticēt onkoloģiskās slimības agrīnā stadijā

Onkoloģisko slimību agrīna diagnostika, izmantojot mākslīgā intelekta un superdatora kapacitāti, tagad būs iespējama Latvijā, jo darboties ir sācis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Latvijas Universitātes (LU) jaunais mākslīgā intelekta datu serveris, kas iegādāts ar Latvijas datortī…

Rīgas Tehniskā universitāte

7. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība

Mēs nevaram vienkārši dzert brīnumtabletītes. Ko mikrobioma pētījumi atklāj par mūsu pašsajūtu

Vai mūsu pašsajūta tiešām var būt cieši saistīta ar miljardiem mikroorganismu, kas dzīvo zarnu traktā? Nacionālā pētniecības un inovāciju institūta (NIRI) vadošā pētniece, Latvijas Universitātes (LU) asociētā profesore un pētniecības platformas "BioPhoT" projekta "SynGABA" vadītāja Ilze Elbere un b…

delfi.lv, radio SWH raidījums "Latvija zinātnē"

1. jūlijs, 2026. gads