Rīgas Tehniskā universitāte attīstīs klimatam draudzīgas inovācijas ceļu un ēku būvniecībai

Author
Rīgas Tehniskās universitāte (RTU)

11. marts, 2025. gads

tehnoloģijas

Ceļa segumā iestrādāti sensori, 3D betons no Latvijas izejvielām, tehnoloģijas reciklēta asfalta atkārtotai izmantošanai un uzsmidzināms betona tiltu ilgākai kalpošanai – Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbībā ar Šveices Federālo materiālu zinātnes un tehnoloģiju laboratoriju (Empa) uzsāk projektu progresīvu un ilgtspējīgu betona un asfalta materiālu un tehnoloģiju attīstībai. Līdzās zinātniekiem projektā darbosies arī skolēni un visu līmeņu studenti, vairojot zināšanu un pētniecības kapacitāti Latvijā.

b_RTU_rtu_3d_betona_drukas_laboratorija_.jpg (1).jpg
Iesaistot skolēnus, studentus un zinātniekus, RTU attīstīs klimatam draudzīgas inovācijas ceļu un ēku būvniecībai

«Ceļu un ēku būvmateriālu ražošana rada lielu slogu klimatam, piemēram, betons ir atbildīgs par 8% CO2 emisiju pasaulē. Viens no lielākajiem nozares izaicinājumiem ir aizstāt neatjaunojamos resursus. RTU zinātniekiem ir plaša pieredze un zināšanas inovāciju izstrādē, tostarp, nolietotu auto riepu un polimēra atkritumu iestrādē asfaltbetonā, Baltijā pirmā 3D drukai piemērotā betona maisījuma izveidē un testēšanā, ražošanas atlikumu un blakusproduktu izmantošanā jaunu celtniecības materiālu izstrādē utt.

Apvienojot RTU zinātnieku kompetences, papildinot un pārņemot Empa pieredzi, attīstīsim materiālus un tehnoloģijas, kas nozarei palīdzēs ieviest inovācijas, kļūt zaļākai un produktīvākai,» uzsver projekta LACHMAT zinātniskais vadītājs, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes asociētais profesors Viktors Haritonovs. 

LACHMAT ir Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» projekts. Tas tiks īstenots līdz 2029. gadam, RTU Būvniecības un mašīnzinību fakultātes un Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātes zinātniekiem attīstot tehnoloģijas ceļu seguma atkārtotai izmantošanai un bioloģiskas izcelsmes piedevu pievienošanai asfalta izstrādē. Būvniecības un mašīnzinību fakultātes zinātnieku uzmanība būs pievērsta arī īpaši augstas veiktspējas stiegrota betona uzlabošanai, kas ļaus pagarināt tiltu kalpošanas laika, samazinot rekonstrukcijas nepieciešamību. Lai veicinātu 3D drukāta betona ilgtspēju, zinātnieki attīstīs betona maisījumus, izmantojot vietējas izcelsmes minerālus. Savukārt Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes zinātnieki pilnveidos tehnoloģiju asfalta seguma dzīvescikla pagarināšanai, balstoties uz datiem no ceļa segumā iestrādātiem sensoriem. 

Projektā plānots iesaistīt 16 bakalaura un astoņus maģistrantūras studentus, četrus doktorantus, kā arī trīs pēcdoktorantus, kuri cieši strādās ar RTU un Empa zinātniekiem un mācībspēkiem. Agrīnu pētniecības pieredzi varēs gūt arī 16 vidusskolēni, kuri varēs saņemt stipendijas zinātniski pētniecisko darbu izstrādei. Liela vērība tiks pievērsta meiteņu intereses un izpratnes vairošanai par progresīvajām tehnoloģijām.  Zinātnieki arī sadarbosies ar industriju, iepazīstinot ar pētījumu rezultātiem un novēršot barjeras, kas kavē to komercializāciju. Skolēni un studenti, kuri ir ieinteresēti iesaistīties projektā, aicināti aizpildīt anketu un saņemt informāciju.

Programma «Lietišķā pētniecība» ir daļa no Šveices ieguldījuma ES dalībvalstīs, lai veicinātu zinātnisko izcilību, inovācijas un ekonomisko attīstību. Tajā Latvijas zinātnes un pētniecības attīstībai kopumā pieejami 12,3 milj. eiro, nodrošinot iespējas īstenot nozīmīgus projektus, radīt inovācijas un stiprināt starptautisko sadarbību.

Foto ieskats Šveices – Latvijas sadarbības programmas «Lietišķā pētniecība» atklāšanā (Lai apskatītu albūmu, noklikšķiniet uz attēla).

saistītie raksti

tehnoloģijas science

Vienojas Latvijā attīstīt bezpilota sistēmas un duālā lietojuma tehnoloģijas

Lai radītu vidi, kur reālos apstākļos testēt bezpilota sistēmas, autonomās tehnoloģijas un citus inovatīvus risinājumus, vienlaikus veicinot sadarbību starp uzņēmumiem, pētniecības organizācijām, akadēmisko vidi un starptautiskajiem partneriem, Latvijā tiks veidots «Baltic Forces Hub», kurā īpaši n…

Rīgas Tehniskā universitāte

3. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas sociālās zinātnes

Latvijas Universitātē tapis pirmais atvērtais latviešu rokrakstu atpazīšanas modelis

Latviešu rokrakstu manuskriptu pētniecībai un digitalizācijai platformā Transkribus tapis pirmais atvērtais teksta atpazīšanas modelis, kas būs noderīgs ikvienam, kurš strādā ar 19. gadsimta latviešu rokrakstu manuskriptiem. Modeļa trenēšanā izmantoti Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas …

Latvijas Universitāte

2. jūnijs, 2026. gads

tehnoloģijas sabiedrības veselība

Četri “BioPhoT” projekti izcīnījuši iespēju uzstāties “Deep Tech Startup Pitch Competition 2026”

14. un 15. maijā četri “BioPhoT” projekti pārstāvēs Latvijas zinātnes un inovāciju ekosistēmu starptautiskā līmenī – Ziemeļeiropas vadošās dziļo tehnoloģiju konferences “Deep Tech Atelier 2026” starptautiskajā jaunuzņēmumu prezentāciju konkursā “Deep Tech Startup Pitch Competition 2026”.  …

13. maijs, 2026. gads

inovācija tehnoloģijas

Deep tech sola miljonu darbavietu: kā inovācijas paātrināja karš Ukrainā?

​Ekspertu aplēses liecina, ka deep tech jeb zināšanu ietilpīgo tehnoloģiju nozare Eiropā jau līdz 2030. gadam varētu sasniegt teju triljona eiro vērtību un radīt līdz pat miljonam jaunu darbavietu. Savukārt Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šīs jomas attīstību šobrīd izceļ kā …

Labs of Latvia

12. maijs, 2026. gads