RSU vēršas pie jaunajām mammām ar aicinājumu piedalīties pētījumā

Author
Rīgas Stradiņa universitāte

19. decembris, 2024. gads

sabiedrības veselība

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina iesaistīties pētījumā sievietes, kurām kopš 2022. gada bijušas dzemdības kādā no Latvijas slimnīcu dzemdību nodaļām. Aptauja par gūto dzemdību pieredzi tiek veikta vairākās valstīs starptautiskā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pētījuma* ietvaros. Tajā ietverti jautājumi par apmierinātību ar sniegto palīdzību, iespējamu emocionālo vai fizisko vardarbību, zīdīšanas un emocionālo atbalstu. Šis ir 2021. gadā aizsāktā pētījuma turpinājums, un ir būtiski turpināt anketēšanu, lai vērtētu, vai dzemdību aprūpē novērojami uzlabojumi.

Pētījuma turpinājums ļaus izvērtēt, kā mainījusies sieviešu apmierinātība ar dzemdībām, lai secinātu, ko aprūpē vēl vajadzētu uzlabot. Latvijā pētījums notiek RSU docētājas, ginekoloģes un dzemdību speciālistes Elizabetes Ārgales vadībā: “2021. gadā sāktajā pētījumā fokuss vairāk bija uz to, kā pandēmijas ierobežojumi ietekmēja dzemdību palīdzību un sieviešu apmierinātību ar sniegto atbalstu. Patlaban, kad atcelti COVID laika ierobežojumi, šie jautājumi no aptaujas anketām ir izņemti, pārējā tematika ir saglabāta, tādēļ varēs salīdzināt, kā aprūpes situācija mainās. Klāt nākuši arī jautājumi par mentālo veselību, jo aktualizējusies tās nozīme sabiedrībā. Piemēram, mēs jautāsim, vai aprūpes laikā kāds interesējās, kā sieviete jūtas, vai viņai piedāvāta psiholoģiskā palīdzība situācijās, kad ir grūtības.”

Pētījums ir īpašs, jo parādīs sievietes skatījumu par to, kas notiek aiz dzemdību zāles durvīm –  līdzšinējie pētījumi par dzemdību rezultātiem lielākoties skar medicīniskus aspektus. Iepriekš pētījumā iegūtie dati sabiedrībā īpaši aktualizēja tēmu par vardarbību dzemdībās. Pēc datu ievākšanas būs iespējams salīdzināt, kā situācija mainījusies, ņemot vērā, ka tagad par to tiek runāts vairāk un ir sperti noteikti soļi aprūpes uzlabošanā (piemēram, speciālistiem bijis iespējams apmeklēt kursus par emocionālā atbalsta sniegšanu). Pirmie salīdzinošie dati liecina, ka rādītājs par vardarbību dzemdībās ir mazinājies no 17 % līdz 5,2 %, kas atbilst Skandināvijas līmenim, kur tas ir 8 % gadījumu.

“2021. gadā 62 % sieviešu norādīja, ka nebija saņēmušas informāciju par brīdinošām pazīmēm saistībā ar savu veselību un 75 % – par bērniņa veselību. Patiesībā tas ir tik vienkārši – paskaidrot, kam pievērst uzmanību un kādi ir riski. Par laimi arī šie rezultāti sola uzlabojumus – pirmie dati liecina, ka par brīdinošām mammas veselības pazīmēm informāciju nesaņēma 41 % mammu, par bērnu – 30 %. Plašāks dalībnieku skaits palīdzēs pilnvērtīgāk salīdzināt izmaiņas,” norāda pētījuma vadītāja.

  • Patlaban jauno anketu izpildījušas 1600 mammas, taču pilnvērtīgākai interpretācijai nepieciešams 4000–5000 respondentu.
  • Kopumā PVO pētījumā piedalās vairāk nekā 22 valstis no Eiropas reģiona, un tam pakāpeniski pievienojas arī valstis citos kontinentos.
  • Pētījumā var piedalīties 18 gadu vecumu sasniegušas sievietes, kuras dzemdējušas slimnīcā pēc 2022. gada 1. janvāra (mājdzemdībās sniegtā aprūpe netiek vērtēta).

 

"Palīdziet mums uzlabot dzemdību pakalpojumu kvalitāti Latvijā – piedalieties starptautiskā pētījumā un pastāstiet mums par savu dzemdību pieredzi. Jūsu dalība ir brīvprātīga, un anketas izpildīšana prasīs aptuveni 15 minūtes." - Elizabete Ārgale

Izpildīt anketu

Izpildi anketu un padalies arī ar citām māmiņām!

* Pasaules Veselības organizācija sadarbībā ar dažādām Eiropas valstīm, tai skaitā arī Latviju, veic Imagine EURO (Improving Maternal Newborn Care in the EURO Region) pētījumu. Šā projekta mērķis ir iegūt informāciju par māmiņas un viņas jaundzimušā mazuļa veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Ir veikti anketas uzlabojumi un pievienoti papildjautājumi, ņemot vērā iepriekšējās māmiņu rekomendācijas

Foto: Pixabay.com

saistītie raksti

sabiedrības veselība

Garšas kārpiņas apmānīt nevar. Kā šo maņu izmanto pārtikas tehnologi?

Garša ir no tām maņām, ko grūti apmānīt – varam pārskatīties, pārklausīties, bet mūsu garšas kārpiņas parasti visai precīzi pasaka, kas ir tas, ko ēdam. Turklāt izrādās – garšu var arī uztrenēt un izmantot kā svarīgu mērrīku pārtikas tehnoloģijā, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāst…

LSM.lv Dzīvesstila redakcija, "Zināmais nezināmajā"

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība pētījumi

Turpinās pētījums par agrīnās bērnības uzturu un veselīga uztura vadlīniju ieviešanu

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) turpinās pēcdoktorantūras pētniecības projekts "Agrīnās bērnības uztura kvalitātes novērtējums un pielāgotu rīku izstrāde uztura vadlīniju ieviešanai" (projekta Nr. 1.1.1.9/LZP/2/25/211), kura mērķis ir novērtēt zīdaiņu un mazu bērnu uztura kva…

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

20. jūlijs, 2026. gads

sabiedrības veselība dabaszinātnes

No veselības pasliktināšanās līdz pat bēgļu plūsmām - klimata pārmaiņu draudi ir ļoti dažādi

Klimata pārmaiņu dēļ mēs jau saskaramies un saskarsimies ar daudzām problēmām. Ja tās neapzināsimies un nerīkosimies atbilstoši situācijām, varam piedzīvot ne tikai veselības pasliktināšanos, bet arī pieaugošu bēgļu plūsmu un nervu sabrukumu. Ir arī sīkākas lietas, ko pašlaik neapzināmies, piemēram…

Elmārs Barkāns, "Likums un Taisnība"

17. jūlijs, 2026. gads

zinātne sabiedrības veselība

Tā nav fantazēšana – reāli pētījumi, kas pavisam drīz būtiski var uzlabot smagu slimību ārstēšanu

Šis nav fantāzijas raksts par nākotnes medicīnu, kurā ar vienu burvju rīka pieskārienu izlabojam ķermenī visas vainas. Uzzināsim, ko mūsdienu zinātnes atklājumi patiešām tuvākajā desmitgadē varētu panākt cilvēku veselības uzlabošanā. Daļa no šīm iespējām jau patlaban tiek izmantotas, tikai ierobežo…

Linda Rozenbaha, Rīgas Stradiņa universitāte

16. jūlijs, 2026. gads