Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki no propolisa iegūst plānu membrānu, ko var plaši pielietot medicīnas vajadzībām. Tehnoloģija ir viegli pielāgojama rūpnieciskām iekārtām, turklāt radītie materiāli ir ēdami, ērti dozējami un piemēroti lietošanai uz brūcēm. Trīs gadu ilgā projektā izstrādāto tehnoloģiju arī iegādājies kāds uzņēmums, kas to plāno izmantot kosmētikas industrijā.

Latvijas bišu saražotā brūnā propolisa un Brazīlijā ievāktā zaļā propolisa sastāvā ir īpaši daudz flavonoīdu, kas ir vielas ar antibakteriālu iedarbību, pastāstīja RTU Arhitektūras un dizaina institūta vadošā pētniece Zane Zelča. Patlaban propoliss jeb bišu līme ir plaši lietota tautas medicīnā, bet pētnieki šo materiālu pārveidojuši šķidrā struktūrā, lai ar īpašu elektrovērpšanas metodi veidotu ko līdzīgu audumam.
"Elektrovērpšanas procesā ir nepieciešami divi pretēji lādēti elektrodi. No fizikas mēs atceramies, ka pretpoli pievelkas. Tātad viens no šiem elektrodiem ir iemērkts vērpjamajā šķīdumā vai arī pārklāts ar to. Un tad, pievadot spriegumu, šīs šķiedras, sākumā pilienu veidā un pēc tam jau šķiedru veidā, tiek uzrautas augšā uz otru pretēji lādēto elektrodu. Notiek šķīdinātāju iztvaikošana, un tad tas propoliss jau šķiedru formā ir palicis augšā pie tā otrā elektroda. Viņš uzklājas uz atbalsta materiāla, un tad mēs šo paraugu tādas plānas šķiedru membrānas formā varam iegūt un noņemt, un ražot metru metriem," pastāstīja Zelča.

Propoliss ir nozīmīgs antibakteriālu materiālu izstrādē
Pētniece Latvijas Radio parādīja arī pētījuma laikā savērpto propolisa membrānu paraugus, kurus var veidot dažādā biezumā.
"Atkarībā no tā, cik ilgi vērpj, var iegūt dažādus. Te ir tāds gaisīgāks paraudziņš, tur var redzēt, tāds ļoti čaukstīgs. Krāsa ir brūngana, šis ir no tā Latvijas propolisa. Bet šajā ir glicerīna ekstrakts. Līdz ar to viņš tāds mazliet gumijots jau. Savukārt, ja mēs, piemēram, salīdzinām šo elektrovērpto paraugu ar pašu vērpjamā šķīduma plēvīti, mēs redzam, ka tas ir kā diena pret nakti. Bet, ja mēs viņu savērpjam un iegūstam šķiedru formā, tad jau tā ir tāda poraina membrāna."
Propolisa lietojums antibakteriālu un pretvīrusu materiālu izstrādē ir īpaši nozīmīgs, jo tas neveicina baktēriju rezistenci pret antibiotikām, bet vienlaikus nodrošina augstu iedarbību.
Šo propolisa membrānu var pielietot medicīnas, higiēnas un bioaizsardzības vajadzībām.
Zelča kā piemēru minēja gļotādu ārstēšanu:
"Ja, piemēram, uz smaganām ir stomatīts, kurš sāp, bet uz kura ir grūti uzpilināt propolisa ekstraktu, jo mēs ar siekalām diezgan ātri tad aizskalojam, tad uzlīmē šādu nelielu membrānu tieši tajā vietā, kur ir sāpošais stomatīts. Vai arī, piemēram, ja ir apdegums uz gļotādas, tad viņš ļoti labi tur pielīp un lēni šķīst, un tās aktīvās vielas var iedarboties. Tā ka viena joma varētu būt tiešām uz tādām gļotādām, kur ir nepieciešama mikrovide dzīšanai."

Ar uzņēmumu noslēgts licences līgums
Par RTU pētnieku radīto propolisa mikrošķiedru membrānu interesi izrādījuši arī uzņēmumi.
SIA "Amodera Lab" ar augstskolu noslēdzis licences līgumu par tiesībām izmantot tieši elektrovērpšanas metodi, ko plāno pielietot kosmētikas jomā.
Pētniece Zelča atzina, ka tehnoloģijas licencēšana ir reāls rezultāts vairāku gadu darbam:
"Pati propolisa mikrošķiedru iegūšanas metode ir patentēta un nonāks pie uzņēmuma ar tālejošāku plānu. Pati metode ir tiešām pielāgota jau ražošanai.
Teiksim tā, trīs gadu darbs ir vainagojies ar reālu rezultātu, kurš kādam būs vajadzīgs, nevis paliks laboratorijas plauktiņā. Tas ir tiešām prieks."
Pētniece vēl sacīja, ka uzņēmums plāno tehnoloģijas testēšanu tieši kosmētisko sejas masku ražošanai, kā arī apsvērti citi iespējamie pielietojumi, piemēram, kā uztura bagātinātāji, jo šis materiāls ir arī ēdams.